Mūsu līdzsvara jeb vestibulārā sistēma ir sarežģīta. Vestibulārā sistēma palīdz mums saglabāt līdzsvaru, orientēties telpā un apkārtējā vidē – proti, nodrošina mūsu labbūtībai un pilnvērtīgai dzīvei svarīgas funkcijas. Šo ķermeņa spēju apzināties un koordinēt savu novietojumu un kustību telpā vienā vārdā sauc par propriocepciju.
Smadzenes līdsvara jautājumos galvenokārt paļaujas uz informāciju, kas nāk no trim avotiem:
- līdzsvara orgāna, kas atrodas iekšējā ausī;
- acīm;
- sajūtām kājās, pēdās.
Mūsu dzirdes un līdzsvara sistēmas ir savienotas, un tām ir kopīgs “ceļš” uz smadzenēm – dzirdes un līdzsvara jeb vestibulokohleārais nervs. Šajā dzirdes un vestibularās sistēmas ļoti jutīgajā mijiedarbībā ir iesasitīti:
- iekšejās auss trīs pusloka vestibulārie kanāli – katram no tiem atbilst kāda no koordinātu telpas asīm;
- kalcija karbonāta kristālu (otolītu) sistēma – ovālais lodziņš (pamatā uztver horizontālās kustības), kurā atveras pusloka kanāli, un apaļais lodziņš (pamatā uztver vertikālās kustības), kas savienots ar gliemežnīcas vadu; šie kristāli jeb otolīti pārvietojas, reaģējot uz gravitāciju, tādējādi informējot smadzenes, piemēram, par to, vai cilvēks stāv kājās vai guļ;
- auss gliemežnīca.
Kā redzams, saikne starp dzirdes un vestibulāro sistēmu ir komplicēta un tieša – ja kaut kas noiet greizi vienā, vienlaikus cieš arī otra. Tieši tāpēc dzirdes traucējumi negatīvi iespaido arī līdzsvara sistēmu. Cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem ir daudz lielāka arī līdzsvara traucējumu iespējamība nekā tiem, kuriem dzirdes traucējumu nav.
Šīs fakts tikai vēlreiz apstiprina to, ka dzirde ir jāsaudzē, par to ir jārūpējas un radušies traucējumi jākompensē.