Dzirdes pārbaude ir testu sērija, kas nosaka, vai un cik labi jūs varat dzirdēt dažādas skaņas, toņus un frekvences, cik skaidri un precīzi tās uztverat. Dzirdes pārbaudei, lai tās rezultāti būtu precīzi un ticami, kā arī nekļūdīgi atspoguļotu dzirdes traucējumu (zuduma) apmēru – vieglu, vidēju, vidēji smagu, smagu vai ļoti smagu, tās tipu un to cēloni, jānotiek profesionāli un atbilstoši “zelta standartam”. Ko tas nozīmē?
Faktori (elementi), kas nosaka dzirdes pārbaudes profesionālo līmeni un nodrošina rezultātu ticamību
- Speciālistu – audiologu/dzirdes akustiķu – profesionālā izglītība un sagatavotība. Mūsu klīnikas speciālisti ir ieguvuši izglītību specializētās ārvalstu mācību iestādēs (Šveicē, Kanādā, Vācijā, Nīderlandē un citviet), jo Latvijā šādu izglītību iegūt nav iespējams.
- Tehnoloģiskais aprīkojums. Iekārtas jutība, precizitāte Mūsu klīnikā strādājam ar moderno audioloģijas iekārtu “Affinity 2.5”.
- Telpas atbilstība. Dzirdes pārbaudes veikšanai nepieciešama skaņas necaurlaidīga vide, lai nekādi ārējie vai blakus trokšņi neietekmētu rezultātu precizitāti.
- Dzirdes pārbaudes “protokola” ievērošana. Dzirdes tests pacientiem var atšķirties, ietverot virkni dažādu pārbaužu, atkarībā no simptomu rakstura vai smaguma pakāpes. Tomēr pamatā dzirdes pārbaudi veido zemāk uzskaitīto soļu īstenojums.
- Dzirdes veselības vēstures noskaidrošana
Pirms veikt dzirdes pārbaudi, audiologs izzina klienta dzirdes veselības/traucējumu vēsturi, subjektīvās sūdzības, simptomus un to ietekmi uz dzīves kvalitāti. Tas sniedz audiologam nepieciešamo informāciju, lai noteiktu vai izslēgtu noteiktus dzirdes pasliktināšanās cēloņus, piemēram, iedzimtību, pārciestās slimības, dzīvesveidu, arodfaktorus u.c.
- Otoskopiskā pārbaude
Tas ir auss kanāla izmeklējums, kura laikā tiek noskaidrots, vai pastāv jebkādi iekšējās vai ārējās auss bojājumu, strukturālu izmaiņu vai infekcijas pazīmes, kas var izraisīt dzirdes pasliktināšanos. Kādreiz dzirdes pasliktināšanos mēdz radīt arī gluži mehāniski “traucēkļi” – piemēram, auss sērs.
- Audiometriskais tests
Vairumā gadījumu tā ir tīrā toņa audiometriskā pārbaude, kas tiek veikta katrai ausij atsevišķi. Šī ir visplašāk izmantotā un būtiskākā dzirdes diagnostikas metode. Audiometrijā izmanto speciālu aparātu – audiometru, kas rada virkni dažāda skaļuma augstu un zemu toņu austiņās, kas uzliktas klienta ausīm. Pacients aktīvi iesaistās audiometrijas procedūrā, piespiežot pogu vai parādot, kad skaņas signāls ir sadzirdēts. Pārbaudes laikā tiek fiksēta klusākā skaņa, ko cilvēks spēj sadzirdēt attiecīgajā skaņas frekvencē. Šis ir tā saucamais gaisa vadāmības tests – skaņa pārvietojas no ārējās vides uz ārējo ausi, tad uz vidusausi un visbeidzot uz iekšējo ausi, līdz pa dzirdes nervu sasniedz dzirdes centru smadzenēs.
Dažkārt tiek veikts arī kaula vadāmības tests, kas ļauj izslēgt vai konstatēt iespējamās problēmas ārējā vai vidējā ausī. Šajā gadījumā dzirdes pārbaudei izmanto kamertoņu dakšu, to novietojot tieši uz aizauss kaula vai arī pacienta pieres centrā, vai pie deguna saknes.
- Dzirdes pārbaudes rezultātu precizitāte un profesionāla interpretācija
Testa rezultāti tiek attēloti audiogrammā — grafiskās līknēs, kas uzrāda katras frekvences dzirdes sliekšņa līmeņus katrai ausij – proti, klusākās skaņas, ko cilvēks spēj sadzirdēt attiecīgajā skaņas frekvencē. Labās un kreisās auss atzīmes (attiecīgi – sarkani aplīši un zili krustiņi) atspoguļo gaisa vadāmības sliekšņus, savukārt kaula vadāmības rezultātus audiogrammā atzīmē ar bultiņām vai iekavām.
Papildu izmeklējumi
Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešami papildu izmeklējumi, kurus arī piedāvājam.
- Skaņu uztveres diskomforta sliekšņa noteikšana
Šī ir runā balstīta audiometriskā pārbaude, kas palīdz noskaidrot, cik labi jūs varat dzirdēt un saprast runātos vārdus. Pārbaudes laikā austiņās nonāk vārdu un skaņu sērija – dažāda skaļuma, augstuma un intensitātes pakāpē, un jums tiek lūgts atkārtot vārdus – parādīt, cik labi jūs tos saprotat. Šādi tiek noteikts tas līmenis, kurā jūs runu vairs nevarat saprast un kas norāda dzirdes zuduma smaguma pakāpi.
- Brīvā lauka audiometrija
Šī metode, atšķirībā no citiem audiometrijas veidiem, vienlaikus nosaka kopējo dzirdes slieksni abām ausīm. Proti, veicot šo mērījumu, cilvēks klausās skaņu signālus dažādās frekvencēs un skaļumā vienlaikus ar abām ausīm. Rezultātā tiek iegūta audiogramma, kas atspoguļo to, pie kāda skaņas stipruma un frekvences cilvēks dzird vislabāk un kurās frekvencēs ir dzirdes pazeminājums.
- Audioloģiskie mērījumi ar maskēšanu. Audiometrija ar maskēšanu tiek veikta tad, ja ausīm ir izteikti atšķirīgs dzirdes slieksnis vai ir asimetriska dzirde. Šādos gadījumos svarīgi pārliecināties, vai mērījums ir korekts un vai cilvēks nepārklausās. Šo mērījumu visbiežāk veic, pārbaudot kaula vadību, jo visai bieži tieši tās traucējumi izraisa pārklausīšanos.
Dzirdes pārbaudēs dažkārt izmanto arī timpanometriju – izmeklējumu, kas nosaka bungādiņas un vidusauss funkcijas un mobilitāti (piemēram, dzirdes kauliņu kustīgumu, bungādiņas reakcijas uz gaisa spiediena izmaiņām). Šī metode var būt īpaši noderīga vienpusējas vājdzirdības un nedzirdības gadījumā. Savukārt ar otoakustiskās emisijas pārbaudi mēra uztvertās skaņas atbalsi, nosakot, cik labi darbojas iekšējā auss jeb gliemežnīca. Šī pārbaude ir ļoti būtiska bērniem, jo īpaši agrīnā vecumā. Mēs savā klīnikā šīs metodes neizmantojam.