Senāk dzīvnieki dzīvoja savrup no cilvēkiem, bet laika gaitā dažas sugas kļuva par mājdzīvniekiem. Kopš 20. gadsimta 60-jiem sāka izzināt dzīvnieku terapijas aizsākumus, bet no 70-jiem gadiem izzināta cilvēku un dzīvnieku saikne. Nesen veiktie pētījumi liecina, ka starp cilvēku un dzīvnieku var veidoties bioķīmiskas jūtas.
Cilvēkiem, kuriem ir sirds un asinsvadu sistēmas darbības izmaiņas vai slimības, dzīvnieku samīļošana var pazemināt asinsspiedienu. Tāpat novērots, ka dzīvnieki var izraisīt oksiticīna izdalīšanos. K. Uvansa-Moberga pierādījusi, ka bioķīmiskais process starp dzīvnieku un cilvēku atgādina mātes un zīdaiņa uzvedību. Oksitocīns pazemina asinsspiedienu, mazina satraukumu, paceļ sāpju slieksni, palīdz atjaunot audus.
Noskaidrots, ka 70 % mājdzīvnieku guļ saimnieku gultā. Džons Šepards, aptaujājot 152 personas, atklāja, ka 60 % respondentu ļauj dzīvniekiem atpūsties savā gultā. 21 % suņu un 7 % kaķu saimnieku konstatējuši dzīvnieku krākšanu naktsmiera laikā.
Mūsdienās dzīvnieku terapijas mērķis ir uzlabot cilvēku emocionālās, sociālās un kognitīvās funkcijas. Terapijā izmanto dažādu sugu dzīvniekus Var būt speciāli apmācīti dzīvnieki vai mājdzīvnieki (emocionālā atbalsta dzīvnieki). Dzīvnieku terapija rada beznosacījuma mīlestību, atbildību, veicina fiziskās aktivitātes, stabilizē dienas ritmu, novērš izolāciju. Kontakts ar dzīvniekiem uzlabo cilvēku pašsajūtu.
Izraēlā publicēts pētījums par 15-20 minūšu ilgu suņu terapijas sesijām ikdienā vēža slimnieku palātās. Pacientiem uzlabojās emocionālais stāvoklis. Dzīvnieku terapija – papildus metode tradicionālai medicīnai.
Dzīvnieku ietekme uz fizisko veselību: asinsspiediena normalizēšana, sirds un asinsvadu sistēmas normalizēšana, oksitocīna izdale, fizisku sāpju mazināšanās, relaksācija, ātrāka atveseļošanās, fizisko aktivitāšu veikšana.
Dzīvnieku ietekme uz garīgo veselību: uzlabo garastāvokli, mazina izolāciju, uzlabo komunikāciju, sniedz atbalstu, mazina uztraukumu un emocionālos traucējumus, runas traucējumus.
Attēla resurss: slaterzurz.com
Literatūras avots: Kopā ar četrkājaino mīluli gan dienu, gan nakti.// Ko Ārsti Tev Nestāsta? Aprīlis, 2015. Nr. 4 (24). 72. – 75. lpp.
