Man ir laba (vai slikta) veselība. Bieži vien, pasakot šos vārdus, mēs pat īsti nepadomājam un neapzināmies, cik daudzi un dažādi aspekti nosaka un veido mūsu kopējo labo vai slikto veselību. 7. aprīlī, Pasaules veselības dienā – mūsu atgādinājums par dzirdes nozīmi mūsu kopējā veselībā. Šā gada Pasaules veselības dienas aicinājums – “Kopā veselības labā. Kopā zinātnes pusē”, tāpēc izceļam tos svarīgākos zinātniski un klīniski pierādītos faktus, kas apliecina, ka dzirdes veselība – tās nav tikai mūsu ausis, bet gan tas, cik labi sadarbojas mūsu smadzenes un ķermenis, cik pārliecināti un veiksmīgi esam sociālajā un darba dzīvē, cik – fiziski veikli un spēcīgi, kā veidojam attiecības ar līdzcilvēkiem, .
Prāta asums un skaidrība
Skaņas signāli ar dzirdes nerva starpniecību nepārtraukti nonāk smadzenēs, dzirdes centrā. Dzirdei pasliktinoties, smadzenes saņem mazāku un/vai nepilnīgāku (nekvalitatīvāku) skaņas signālu apjomu un apjūk – tām sarūk resursi atmiņas, domāšanas un izziņas spēju uzturēšanai, jo, pirmkārt, tās iegūst nelielu informācijas apjomu, otrkārt, tās pārmēru nopūlas, lai saprastu (atšifrētu) saņemtās neskaidrās un nepilnīgās skaņas. Pētījumi pierāda, ka neārstētu un nekompensētu dzirdes veselības problēmu rezultātā pakāpeniski samazinās un neatgriezeniski zūd cilvēka prāta asums un skaidrība, viņa smadzenes ātrāk noveco, kas beigās var novest pie demences jeb daudzpusīgiem prāta funkciju traucējumiem.
Līdzsvars un fiziskā drošība
Iekšējā auss ir cilvēka vestibulārā jeb līdzsvara sistēma – caur to ejošais galvas smadzeņu nervs veic kā dzirdes, tā līdzsvara funkcijas. Pasliktinātas dzirdes gadījumā ir bojātas šī nerva abas – gan dzirdes, gan līdzsvara – daļas. Tāpēc dzirdes problēmas nereti pasliktina cilvēka stabilitāti un līdzsvara sajūtu, radot reiboni un palielinot kritienu risku, īpaši senioriem.
Dzirdei vēsturiski cilvēka dzīvē vienmēr ir bijusi nozīmīga aizsargfunkcija. Laba dzirde palīdz pamanīt briesmas, piemēram, tuvojošos transportlīdzekļus, sadzirdēt trauksmes signālus utt. Savukārt dzirdes traucējumi ikdienas vidi un situācijas padara mazāk drošas, jo dzirde un telpiskā orientācija ir cieši saistītas. Izmantojot abas ausis, smadzenes aprēķina skaņas atrašanās vietu. Dzirdes traucējumi samazina telpisko izpratni, kā rezultātā pasliktinās līdzsvars un palielinās navigācijas grūtības.
Garīgā veselība un sociālā iekļautība
Dzirde ir būtiska, lai veidotu skaidras un emocionālas attiecības ar citiem cilvēkiem. Dzirdes traucējumi var izraisīt pārklausīšanos, pārpratumus, nespēju izsekot, uztvert citu teikto un līdz ar to – pieaugošu stresu, pārliecības zudumu un vēlmi nepiedalīties sarunās, pasākumos (pašizolēties), kas laika gaitā var vājināt/saraut personiskos un profesionālos kontaktus un saiknes. Tāpēc cilvēki ar dzirdes traucējumiem var piedzīvot dažādas garīgās veselības problēmas, tajā skaitā būt pakļauti lielākam depresijas un trauksmes riskam.
Papildus tam dzirdes bojājumi var radīt arī troksni ausīs (tinītu jeb pastāvīgu zvanīšanu, šņākoņu vai dūkoņu), kas savukārt garīgo labsajūtu ietekmē, traucējot miegu un mazinot koncentrēšanās spējas.
Atcerēsimies – dzirde darbojas nepārtraukti visu mūsu mūžu un ir vienīgā sajūta/maņa, kuru nekādā veidā nav iespējams apturēt vai kaut uz brīdi izslēgt. Mēs varam aizvērt acis, tās atpūšas, bet dzirde turpina uztvert visus trokšņus un skaņas. Tātad slodze, kas jāiztur dzirdei, ir milzīga, un tāpēc atbilstošām ir jābūt arī mūsu rūpēm par to.
Dzirde jāpārbauda:
- vecumā grupā no 18 līdz 50+ gadiem – reizi 3 līdz 5 gados (cilvēkiem, kuri pakļauti pastiprināta trokšņa ietekmei, piemēram, strādā vai bieži uzturas būvlaukumos, ražotnēs utt., dzirde jāpārbauda katru gadu);
- sasniedzot 60 gadus – reizi 1 līdz 2 gados;
- gadījumos, ja cilvēkam jau ir diagnosticēts dzirdes zudums un tiek lietots dzirdes aparāts – vismaz reizi gadā.
Svarīgi!
Laba dzirde nav pašsaprotama. Ja dzirde ir sākusi pasliktināties, tā vairs neatjaunosies, taču dzirdes traucējumu attīstību var palēnināt. Šādās situācijās, izvērtējot katra konkrētā pacienta vajadzības, iespējams piemeklēt nepieciešamo dzirdes aparātu, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti, mazinot augstākminētos ar dzirdes zudumu saistītos riskus.