Mūsdienās daudz tehnoloģijas ikdienā tiek darbinātas ar elektrību vai bateriju elektrisko strāvu. Materiāli, kuri labi vada elektrību, ir vadītāji, savukārt izolatori (piem., plastmasa, koks, stikls, keramika) nevada elektrisko strāvu. Tīkla elektrība tiek iegūta no elektrostacijām, tā ir spēcīgāka par bateriju radīto elektrību. Tīkla elektrību sauc par maiņstrāvu, elektrisko ķēžu strāvu sauc par līdzstrāvu.
Atomi sastāv no elektroniem un protoniem. Atomu elektroniem ir elektriskais lādiņš. Elektroniem plūstot vienā virzienā rodas elektriskā strāva. Elektrību vadošās vielās un materiālos elektroni var brīvi pārvietoties un pārnest elektrisko strāvu. Elektriskās strāvas stiprumu mēra ampēros (A).
Materiāla elektrības vadīšanu nosaka pretestība, kas atkarīga no materiāla sastāva, garuma un izmēra. Tieviem, gariem vadiem ir lielāka pretestība. No metāliem zemāka pretestība ir varam. Elektriskajos kabeļos lielākoties ir divi sprieguma vadi, kas vada elektrisko strāvu. Dažkārt ir trešais vads (zemvads), elektriskās ķēdes bojājuma gadījumā tas novada elektrību zemē.
Elektriskā ķēdē strāva plūst noslēgtā vadītājā. Ar slēdzi ieslēdz vai izslēdz elektrisko strāvu. Ieslēdzot ierīci, tiek savienota elektriskā ķēde, savukārt izslēdzot – pārtraukta. Baterijā ir ķīmiskā enerģija, kas pārvēršas elektriskajā enerģijā, ieslēdzot bateriju elektriskā ķēdē. Baterijas radītais elektrodzinējspēks (voltos, V) pārvieto ķēdē elektronus.
Lietojot elektroierīces vai slēdzot ierīces, jābūt tīrām un sausām rokām, vadiem jābūt ar izolāciju, vienā rozetē nevar būt ļoti daudz ieslēgtu ierīču.
Attēla resurss: http://www.webtone.fr/infos/les-appareils-auditifs-infos-astuces-et-conseils/tout-savoir-sur-les-piles-auditives