pH līmenis jeb skābju un sārmu balanss organismā

  pH skala

• skāba vide: kuņģa sula (1,4), etiķis, citronu sula (2,2), skāba marināde (3,0), tomātu sula (4,1), alus(4,2), banāns (4,6), kafija, burkāns (5,0), zirņi, graudaugi (6,0);
• neitrāla vide: lietusūdens, siekalas (6,5), piens (6,9), destilēts ūdens (7,0), cilvēka asinis/ sviedri (7,4);
• sārmaina/ bāziska vide: olas baltums (8,00), jūras ūdens (8,2), soda (8,5), magnija oksīds (10,5), ožamais spirts (11,9), laima ūdens (12,4)

Cilvēka organismā asiņu pH līmenim jābūt [7,35; 7,45], lai normāli darbotos enzīmu un hormonu sistēma. Asins pH līmenis < 7,0 vai > 7,8 pārtrauc enzīmu darbību, letāls iznākums. Skābju un sārmu līdzsvaru regulē šķidrumu bufersistēmas, respiratoriskais mehānisms un renālais mehānisms.  Šķidrumu bufersistēmas ir sārmainas. Tās veido sāļi un vāja skābe.  Bufersistēmas atrodas plazmā un eritrocītos: ogļskābes un bikarbonātu (1:20), fosfātu (1:4), olbaltumu, hemoglobīna. Attīstoties acidozei, CO2 reaģē ar ūdeni, plazmā palielinās ogļskābes koncentrācija. Acidozes gadījumā palielinās skābo savienojumu daudzums un ūdeņraža jonu koncentrācija. Var būt respiratoriskā acidoze un metaboliskā acidoze. Alkalozes gadījumā palielinās ogļskābes daudzums, absolūti vai relatīvi pieaug sārmu daudzums asinīs. Var būt respiratoriskā alkaloze un metaboliskā alkaloze. Respiratoriskais mehānisms uz CO2 svārstībām ātri reaģē. CO2 parciālā spiediena palielināšanās asinīs reflektoriski aktivē elpošanas centru. Pieaug elpošanas frekvence un dziļums, pastiprināti izvadot CO2. Cilvēkam caur plaušām diennaktī izdalās aptuveni 13 000 – 14 000 meq ogļskābes. Renālais mehānisms notiek caur nieru kanāliem, izdalot brīvās skābes un to sāļus. Skābju un sārmu līdzsvara raksturlielumi:

• faktiskais pH – asinīs – [7,36; 7,44];
• faktiskais pCO2 – ogļskābās gāzes parciālais spiediens asinīs – [35; 43] mm Hgh;
• faktiskais AB(HCO3) – asinīs 38 grādu temperatūrā – kā SB;
• SB (standartbikarbonāts): HbO2=100 %, pCO2=40 mm Hgh, 38 grādu temperatūra;
• BB (buferbāzes)  – buferanjonu (bikarbonātu, fosfātu, plazmas olbaltumu, hemoglobīna summa asinīs) standartapstākoļos;
• BE (bāzu ekscess) – starpība starp BB normas gadījumā un BB indivīda asinīs. Bāzu pārpalikums – pozitīvs, bāzu deficīts – trūkums. Norma atbilst [0; 2,3] meq/l.

Medicīnā, lai spriestu par skābju un sārmu attiecību organismā, noteikti jāzina asiņu faktiskais pH, pCO2 un SB. Pērējie dati precizē patoloģiskās pārmaiņas un to kompensāciju.  Normas gadījumā skābie un sārmainie savienojumi ir līdzsvarā. Attēla resurss: Universālindikatora skala.// www.dzm.lu.lv Literatūras avots: Skābju un sārmu līdzsvars.// Apinis, P. Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. 62. – 65. lpp.