Vidusauss iekaisums ir šķidruma palielināšanās un spiediena izmaiņas vidusausī. Vidusauss iekaisums rodas starp bungādiņu un iekšējo ausi. Tas izpaužas ar strutu/ limfas izdalīšanos no auss, bungplēvītes perforāciju un dzirdes pasliktināšanos. Lielākoties strauji parādās iekaisuma simptomātika. Ja cilvēkam ir vidusauss iekaisums, viņam var būt spēcīgas ausu sāpes, kā arī galvassāpes, reiboņa sajūta, uztraukums, acu asarošana, paaugstināta temperatūra un slikta dūša. Bērniem vidusauss iekaisums tiek konstatēts biežāk nekā pieaugušajiem.
Vidusauss iekaisums bērna vecumā var rasties iesnu vai palielinātu aizdegunes mandeļu dēļ. Bērniem ir īsa, plata auss eja un nedaudz biezāka bunglēvīte, kas atrodas slīpākā pozīcijā nekā pieaugušajiem. Visbiežāk ausu sāpes sākas naktī, kā arī iekaisums var pēkšņi parādīties. Bērna vecumā dienā, veicot rīšanas kustības, tiek izlīdzināts gaisa spiediens ausu bungdobumā un ārējā ausī. Savukārt naktī iesnu gadījumā dzirdes kanāla atvere aizveras ciet, bērnam iekaisuma gadījumā parādās spēcīgas ausu sāpes.
Vieglas formas iekaisuma gadījumā pazemināsies dzirde un būs sāpes ausīs, smaga iekaisuma gadījumā būs paaugstināta temperatūra, kā arī strutas vidusausī. Atkārtota vidusauss iekaisuma gadījumā var rasties pārejoši/ saglabāti dzirdes traucējumi. Ja bērnībā pēc vidusauass iekaisuma pazeminās dzirdes funkcija, tad bērnam var būt traucēta valodas attīstība, mācīšanās un uzvedības problēmas. Pieaugušiem cilvēkiem strutas var pārplēst bungplēvīti un izdalīties, bērna vecumā ir blīvāka, biezāka bungplēvīte, tāpēc strutas krājas ausī. Smagos gadījumos vidusauss iekaisums var izraisīt smadzeņu plēves iekaisumu vai strutu krāšanos aizauss kaulā. Ja cilvēkam konstatē labirintītu, tad var būt šādi simptomi: galvas reiboņi, trokšņi ausīs (tinnitus), līdzsvara traucējumi, slikta dūša, dzirdes pavājināšanās.