Jau vairāk nekā 75 gadus maijs ir dzirdes un runas rehabilitācijas, profilakses mēnesis. Mērķis: informēt sabiedrību par dažādiem balss, valodas, runas un dzirdes traucējumiem, to profilaksi.
Pēc “Vājdzirdīgo un citu komunikācijas traucējumu nacionālā institūta” datiem ASV aptuveni 43 miljoniem iedzīvotāju diagnosticēti balss, runas, valodas vai dzirdes traucējumi. 26 miljoniem amerikāņu [20; 69] gadu vecumā konstatēti trokšņa izraisīti dzirdes traucējumi. Pēdējo 15 gadu laikā ASV iedzīvotāju vidū palielinājusies informētība par dzirdes profilaksi (30%).
Aptuveni katram piektajam pusaudzim tiek konstatēti dzirdes traucējumi kopš 20 gs. 90-jiem gadiem. Vieglas pakāpes dzirdes traucējumus var ikdienā nepamanīt. Daudzkārt dzirdes traucējums konstatēts vienai ausij, galvenokārt augsto frekvenču zonā. Šādos gadījumos izteiktāki dzirdes traucējumi pamanāmi aptuveni 40 gadu vecumā. Jauniešiem pastāv 70 % risks iegūt vieglas vai vidēji smagas pakāpes dzirdes traucējumus, izmantojot dažādus mūzikas atskaņotājus ar austiņām.
Mūsdienās pieaug tendence iegūt trokšņa izraisītus dzirdes traucējumus. Dzirdes izmaiņu gadījumā cilvēks lūdz cilvēkiem atkārtot sacīto, cenšas klausīties ar labāk dzirdošo ausi, nevar komunicēt pūlī, skaļi klausās radio vai TV pārraides, jūt ausu sāpes vai trokšņus. Lai cilvēks spētu pēc iespējas ilgāk saglabāt neizmainītu dzirdi, jāizvairās no skaļām skaņām (mūzikas atskaņotājus ar austiņām var lietot maksimāli 45 minūtes diennaktī, klausoties klusi audio resursu), troksnī ieteicams lietot ausu aizsargaizbāžņus vai aizsargaustiņas. Normāla skaļuma sarunvaloda atbilst 60 decibeliem (dB), savukārt 85 dB skaļā vidē bez aizsarglīdzekļiem var uzturēties līdz aptuveni 40 minūtēm diennaktī.
Literatūras avots: http://deltazeta.org/philanthropy/speechandhearing/learn2listencampaign
