Ko vēsta runas banāns?

Sarunvalodai nepieciešamās skaņas iezīmē grafikā, tad līnijai, kas apvilkta ap tām, ir banāna forma. Tādēļ runas un dzirdes speciālisti to iedēvējuši par runas banānu. Grafikā uz horizontālās ass attēlots skaņu augstums, kas izteikts hercos (Hz), savukārt uz otras ass – skaņas intensitāte, vienkāršāk sakot – skaļums, kas izteikts decibelos (dB). „Izmantojot runas banānu un klienta dzirdes līknes, dzirdes speciālists var izvērtēt dzirdes izmaiņu ietekmi uz runas uztveri ikdienā un sniegt ieteikumus,” stāsta ārstniecības iestādes Dzirdes sistēmas konsultante.

Frekvenču dimensijā runas banāns sniedzas aptuveni no 100 līdz 8000 Hz, bet skaņu intensitātes dimensijā – no 30 līdz 60 dB. Ja cilvēks runā ļoti klusi, tad runas banāns grafiskajā attēlojumā pavirzās uz augšu, uz 0 – 30 dB. Ja viņš runā ļoti skaļi, runas banāns savukārt virzās lejup. Parasta sarunu valoda ir aptuveni 40-60 dB skaļumā, taču čukstus balss apmēram 10- 20 dB. Cilvēkam ar normālu dzirdi būtu jādzird čukstus balss sešu metru attālumā no skaņu avota. Ja ir dzirdes izmaiņas, tad, palielinoties attālumam no skaņas avota, samazinās intensitātes līmenis, līdz ar to attiecīgi pārvietojas arī runas banāns. „Tas ir pamats, kas mums palīdz izskaidrot cilvēkam, kāpēc viņš neuztver kaut kādas skaņas, kāpēc ir grūti apgūt svešvalodas,” saka konsultante. „Mēdz gadīties, ka arī klienta radiniekiem trūkst izpratnes – kā gan cilvēks nedzird, ja es viņam kaut ko saku? Ja mēs ar ieraksta palīdzību demonstrējam, kā skaņu uztver cilvēks ar vājdzirdību, tad arī pārējie saprot, ka tiešām klienta dzirde ir izmainīta. Ja pieaugušam cilvēkam dzirde atbilst normai, viņš uztver skaņas jau 0 – 25 decibelu skaļumā. Savukārt, ja ir dzirdes traucējumi, tad šī līkne sāk šķērsot runas banānu un atrodas grafika apakšējā daļā, kas nozīmē, ka cilvēkam noteikti ir jālieto dzirdes palīglīdzekļi. Ja ir smags dzirdes traucējums – 5. vājdzirdības pakāpe, cilvēks spēj sadzirdēt tikai skaņas, kuru intensitāte ir 90 dB un lielāka, un tad var domāt arī par kohleāro implantāciju. Ja dzirde ir labāka, tad var runāt par dažādiem dzirdes aparātiem.”

Ikdienā mēs īpaši nedomājam par skaņu frekvencēm. Latviešu valodā visvājākā akustiskā enerģija ir svelpeņiem un šņāceņiem, līdzskaņiem t un f, savukārt spēcīga akustiskā enerģija ir patskaņiem un balsīgajiem līdzskaņiem, piemēram,b, g, m. Patskaņi lielākoties atrodas 200 – 1500 Hz, bet līdzskaņi 1000 – 6000 Hz diapazonā. Piemēram, skaņa š atbilst 2000 Hz, bet s – 4000 Hz. „Runas banānam vienā pusē atrodas augstās skaņas – latviešu valodā tie ir svelpeņi, šņāceņi,t un f. Ja cilvēkam ir dzirdes izmaiņas, viņš šīs skaņas dzird vai nu slāpēti vai arī nedzird nemaz un vienkārši mēģina atšifrēt, ko sarunu biedrs saka, piemēram, uzmin pēc konteksta vai arī pārjautā,” skaidro konsultante. „Ja cilvēkam ir sensoneirāla vājdzirdība, kas saistīta ar iekšējās auss gliemeža sākuma daļas uztverošo matiņšūnu nolietošanos, tad viņa dzirdes līknē visbiežāk redzams kritums augstajās frekvencēs, tas nozīmē, ka viņam būs grūti apgūt svešvalodas, piemēram, franču, angļu vai spāņu. Savukārt patskaņi un dobjie balsīgie līdzskaņi dažādās valodās atbilst zemākām frekvencēm. Runas banānu dažkārt izmanto arī lingvistikā, kad māca par dažādām skaņām un to frekvencēm. Dzirdes traucējumu līknēm iespējamas dažādas formas. Var būt lejupkrītoša līkne – tas nozīmē, ka zemās, dobjās skaņas cilvēks uztver labi, bet pakāpeniski viņam rodas dzirdes kritums attiecībā uz runai būtiskajām frekvencēm: 500, 1000 un 2000 Hz. Kādreiz var gadīties, ka cilvēks nesaklausa augsto frekvenču skaņas, piemēram, 8000 Hz viņš nesadzird pat 120 dB skaļumā – tas raksturīgi cilvēkiem, kuri agrāk strādājuši trokšņainās ražotnēs bijuši profesionāli autovadītāji. Dzirdes traucējumus rada arī otoskleroze, – slimība, kad dzirdes kauliņi ir iestrēguši t. s. priekštelpas lodziņā starp vidusausi un iekšējo ausi un paliek nekustīgi. Dzirdes pārbaudē mēs nosakām skaņas vadāmību, uzliekot austiņas uz ausīm (gaisa vadāmību) un pēc tam uz aizauss pauguriņa (kaulu vadāmība). Otosklerozes gadījumā redzama diezgan liela atšķirība starp abām pārbaudes līknēm. Var būt arī apgrieztā līkne, kad cilvēks var sliktāk uztvert dobjās skaņas, bet augstās – dzirdēt mazliet labāk. Latvijas populācijā pieaugušiem cilvēkiem visbiežāk ir sensoneirālā vājdzirdība.”

Attīstīto valstu iedzīvotāji skrīninga izmeklējumu dzirdei veic katru gadu un regulāri apmeklē dzirdes speciālistus, jo sevišķi tie, kuri strādā profesijās, kur nepieciešams daudz komunicēt ar cilvēkiem. Latvijas iedzīvotāji visbiežāk nesteidzas pārbaudīties. Pat ja ir pamanījuši pirmās dzirdes izmaiņas, lielākoties viņi nogaida 5 – 6 gadus un dodas pie speciālista, kad dzirdes traucējums jau ir ielaists. Maziem bērniem situācija ir labāka, jo viņus novēro gan ārsti, gan pedagogi mācību iestādēs. Ja logopēdam ilgi ir problēmas iemācīt bērnam kādu skaņu, audzēknis īsti neprot koncentrēties darbam, bieži pieļauj rakstīšanas kļūdas, tas var radīt aizdomas par dzirdes traucējumiem. Bērnam var veikt dzirdes pārbaudi ar valodu – tas nozīmē, ka pārbauda dzirdi ar augstu frekvenču vārdiem (piemēram, suns, sēne, seši) un zemu frekvenču vārdiem (māja, bumba, lapa). Ja bērns konkrētā attālumā nevar uztvert šos vārdus, tad logopēds secina, ka varētu būt tendence uz dzirdes traucējumiem. Tālākais ir vecāku ziņā.

Kad cilvēks ar aizdomām par dzirdes traucējumiem nonāk pie dzirdes speciālista, viņam veic dzirdes pārbaudi, lai noteiktu skaņu gaisa un kaulu vadāmību, kā arī skaņu diskomforta slieksni – skaņu, kas šķiet jau pārāk spēcīga un ko ilgstoši viņš nespētu izturēt. Tas vajadzīgs, lai izvēlētos dzirdes palīglīdzekļiem risinājumu, kas nodrošina kvalitatīvu skaņu. Dzirdes stāvokļa datus apkopo audiogrammā. Intervālu starp dzirdes slieksni (pašu klusāko skaņu, ko cilvēks saklausa) un skaņu diskomforta slieksni sauc par dzirdes lauku (robeža starp visklusāk un visskaļāk saklausāmo skaņu). Dzirdes traucējumus iedala vairākās pakāpēs atkarībā no dzirdes sliekšņa. Pieaugušam cilvēkam dzirdes slieksnis atbilst normai, ja skaņas dažādās frekvencēs tiek uztvertas 0 – 25 dB skaļumā. 1. pakāpes traucējums atbilst 26-40 dB; 2. pakāpes – 41-55 dB; 3 pakāpes – 56-70 dB; 4.pakāpes – 71-90 dB; 5.pakāpes – 90 dB un vairāk.

„Ja audiogrammā dzirdes līknes atrodas runas banāna vidū un apakšējā zonā, tad cilvēkam ieteicams lietot dzirdes aparātus,” saka Dzirdes sistēmas konsultante. „Daži cilvēki, kuriem diagnosticēta 1. pakāpes sensoneirāla vājdzirdība, nelieto dzirdes aparātus, ja viņam ikdienā nav daudz jākomunicē. Savukārt, ja šāds cilvēks strādā lielā uzņēmumā, ikdienā sazinās dažādās valodās, tad viņam dzirdes tehnoloģijas noteikti ir vajadzīgas.” Ieskatu par dzirdes palīglīdzekļu veidiem un to izvēli cilvēkiem ar dažādām vājdzirdības pakāpēm Mājas lasītāji varēja gūt žurnāla šā gada 18. jūlija numurā. To izvēles un pielāgošanas process notiek ciešā sadarbībā ar dzirdes speciālistu un prasa abpusēju ieinteresētību.