Dzirde ir viena no piecām maņām. Ik dienu mēs dzirdam dažādas intensitātes skaņas. Ļoti skaļas skaņas var kļūt par vienu no dzirdes traucējumu cēloņiem.
Ap 800 miljoniem dažāda vecuma cilvēkiem visā pasaulē ir dzirdes izmaiņas. Šogad, 2015. gadā, pēc kādreizējām prognozēm dzirdes izmaiņas varētu būt aptuveni 16 % pasaules iedzīvotāju. [1.]
Pēc pētījumu datiem apmēram 65 % personu ar dzirdes traucējumiem ir vieglas pakāpes dzirdes traucējumi, 30 % – vidējas pakāpes, savukārt 5 % – smagas pakāpes dzirdes traucējumi. Industrializētā vidē dzirdes izmaiņas tiek konstatētas cilvēkiem darbspējas vecumā. Tikai aptuveni 30 % no visiem pasaules iedzīvotājiem ar dzirdes traucējumiem ir cilvēkiem pēc 64 gadu vecuma. [1.]
Gados jauni cilvēki daudzreiz klausās pārmērīgi skaļu mūziku, apmeklē skaļus pasākumus. Ja cilvēks pēc trokšņa nav kārtīgi atpūties, laika gaitā var rasties dzirdes izmaiņas. Ja klausās mūziku ar austiņām, tad ieteicams izvēlēties austiņas, kas aptver ārējo ausi. Mūziku ar austiņām var klausīties tikai aptuveni 40 minūtes diennaktī, skaļuma līmenim nepārsniedzot 80 decibelu skaļumu.
Daudzi cilvēki sākotnēji nepamana būtiskas dzirdes izmaiņas, tāpēc nedomā par dzirdes rehabilitāciju. Ja tiek agrīni diagnosticētas dzirdes izmaiņas, tad dažos gadījumos iespējams pilnībā atjaunot dzirdes funkciju. Ja ir izmainīta dzirdes nerva vai iekšējās auss darbība, tad ieteicams domāt par dzirdes tehnoloģiju lietošanu abām ausīm.
SIA “Dzirdes sistēmas” speciālisti piedāvā “Unitron”, “Audio Service” un “Phonak” digitālos dzirdes aparātus atbilstoši cilvēku audiometrijas datiem, vēlmēm un iespējām.
Attēla resurss: http://productionwisdom.com/
Literatūras avots: 1. http://www.phonak.com/com/b2c/en/hearing/understanding_hearingloss/facts_and_figures.html
