Daudzi ikdienā nenojauš par izmainītu dzirdi

Cilvēkiem dzirdes traucējumu gadījumā bieži jālūdz sarunu biedriem atkārtot sacīto. Zinātnieki veikuši pētījumu par dzirdes traucējumu mazināšanu Lielbritānijā. Vairums pētījuma dalībnieku bijuši vecāka gadagājuma, strādājuši skaļā darba vidē vai iekļauti zemā sociāli ekonomiskās labklājības grupā.“Mančesteras universitātes” pētījumā tika izmantoti 164 770 dalībnieku (40 – 69 gadi) “Lielbritānijas biobankas” (2006. – 2010. g.) dati. 10,7 % dalībnieku konstatēti dzirdes traucējumi, savukārt tikai 2,1 % lietojuši dzirdes aparātus.

Ikvienam dalībniekam veikta ciparu nosaukšanas dzirdes pārbaude (internetā/ telefonsarunā). Katras auss pārbaude ilgusi ap četrām minūtēm. Respondentam bija jāklausās trīs vienzilbju ciparu kombinācijas, fonā skanot troksnim, jāatkārto dzirdēto. Diagnostika veikta pēc labāk dzirdošās auss datiem. Pētījuma dalībniekam vajadzēja sniegt informāciju par dzirdes aparātu lietošanu, dažādu trokšņu ietekmi, trokšņiem ausīs un dažiem individuāliem jautājumiem. Pētījuma veicēji secināja, ka aptuveni katrai desmitai personai ir dzirdes izmaiņas, bet tikai aptuveni 2 % no pētījuma dalībniekiem kompensē dzirdes traucējumus ar palīglīdzekļiem. 16,9 % respondentu diagnosticēti trokšņi ausīs.

Secināts, ka Lielbritānijas iedzīvotājiem dzirdes aparātu lietošanā nav būtisku izmaiņu kopš 20. gs. 80-jiem gadiem. Daudzi cilvēki nelieto dzirdes aparātus, neizprotot dzirdes traucējumu izpausmi ilglaicīgā periodā. Dzirdes traucējumu gadījumā nepieciešama dzirdes speciālista konsultācija. “Mančesteras universitātes” audioloģijas profesors K. Munro uzskata, ka dzirdes aparātu lietošanas aizspriedumainību varētu salīdzināt ar briļļu vai lēcu lietošanu redzes uzlabošanai. Pēc pētījuma datiem nevar viennozīmīgi apgalvot, ka cilvēkiem ar zemu sociāli ekonomiskās labklājības līmeni biežāk diagnosticēti dzirdes traucējumi.