Datortomogrāfija jeb kompjūtertomogrāfija ir radioloģiska indivīda medicīniskās izmeklēšanas metode. Izmeklējuma gaitā tiek iegūti cilvēka orgānu attēli, ko pēcāk analizē radiologs. Lai veiktu datortomogrāfiju, nepieciešams medicīnas speciālista nosūtījums. Veicot datortomogrāfiju pēta konkrētu orgānu/ ķermeņa rajonu. Jāatceras, ka datortomogrāfiju nedrīkst veikt grūtniecības periodā, lai rentgenstarojums nekaitētu gaidāmajam mazulim. Pirms datortomogrāfijas veikšanas jāzina, vai nav alerģija pret jodu (kontrastvielas sastāvdaļa), vai nav traucēta nieru funkcionēšana.
Ar datortomogrāfiju var izmeklēt visu cilvēka ķermeni, bet jāatceras, ka tā paredzēta diagnozes precizēšanai. Dažkārt var labāku diagnostiku veikt ar ultrasonogrāfiju (piem., žultsakmeņu gadījumā). Ja indivīdam parādās neveselības simptomi, tad sākotnēji jāvēršas pēc palīdzības pie sava ģimenes ārsta! Datortomogrāfiju ieteicams veikt, ja nepieciešams konstatēt: mugurkaula skriemeļu un disku patoloģijas, galvas smadzenēs radušās patoloģijas, sarežģījumus un patoloģiskos procesus plaušās un krūšukurvī, deguna blakusdobumu audzējus vai iekaisuma sarežģījumus, vēdera dobuma un mazā iegurņa patoloģijas, kaulu sistēmu audzēju vai hronisku iekaisumu, asinsvadu izmaiņas (sašaurinājumus vai paplašinājumus).
Pirms datortomogrāfijas procedūras jānoņem rotaslietas, jāizņem no auss/-m dzirdes aparāts/-i, kā arī ieteicams pirms izmeklējuma veikšanas neko neēst, ja paredzēta kontrastvielas ievadīšana. Mūsdienās datortomogrāfijas izmeklējuma laikā indivīds uzņem līdz aptuveni četru gadu dabisko radiāciju fonu.
Speciālisti pacientiem sniedz datortomogrāfijas rezultātus otrajā vai trešajā dienā pēc izmeklējuma veikšanas, ierakstot datus CD matricē. Indivīda izmeklējuma dati tiek glabāti medicīnas iestādē piecus gadus.
Attēla resurss: http://www.ebmpapst.com/de/overview-industries/medical_laboratory-technology/computer-tomography/computer_tomography.html