Cukura diabēts

Cukura diabēts (turpmāk CD) ir aptuveni 24 miljoniem ASV iedzīvotāju. 18 miljoniem personu veikti izmeklējumi, diagnosticēts CD, apmēram 90 % konstatēts 2. tipa CD. Ja personai ir aizdomas par paaugstinātu cukura līmeni asinīs, ieteicams veikt cukura līmeņa noteikšanu. CD ir viens no faktoriem, kas var izraisīt dzirdes traucējumus.

Insulīnu ražo aizkuņģa dziedzeris, lai kontrolētu cukura līmeni asinīs. CD gadījumā var būt samazināta insulīna ražošana vai rezistence pret insulīnu (vai abi iepriekšminētie varianti). Uzņemtā ēdiena pārstrādes procesā ēdiens tiek sagremots. Glikoze nonāk asinsritē, piedalās ķermeņa funkcionēšanā. Insulīns glikozi pārvieto no asinsrites uz muskuļaudiem, taukaudiem un aknām. CD gadījumā organisms to nespēj.

1. tipa CD var rasties dažāda vecuma personām, biežāk diagnosticēts bērniem un jauniešiem: ķermenī samazināts insulīna daudzums vai tas neproducē insulīnu. Nepieciešams veikt insulīna injekcijas ikdienā. Nav zināms precīzs CD cēlonis.

2. tipa CD biežāk novērojams populācijā,  biežāk diagnosticējams pusaudžiem un jauniešiem ar palielinātu ķermeņa masu. Ja neveic diagnostiku, tad daudzi cilvēki nezina par savu slimību.
Gestācijas diabēts – augsts cukura līmenis asinīs sievietei grūtniecības periodā, iepriekš nav diagnosticēts CD. Novērojams aptuveni 4 % grūtnieču, biežāk izpaužas vēlīnas grūtniecības gadījumā.

CD diagnostikā izmanto urīna analīzes, asins analīžu, hemoglobīna testa, glikozes tolerances testa datus. Viens no izmeklējumiem ir glikozes noteikšana asins plazmā, cilvēks nevar pirms analīžu veikšanas 8 stundas ēst. Pēc 45 gadu vecuma ieteicams reizi trīs gados CD skrīningu, tāpat cilvēkiem ar paaugstinātu ķermeņa masu (ĶMI > 25).

2. tipa CD raksturīgs vairāku pazīmju kopums:

1) Pastiprināta urinācija un slāpes.

2) Straujš  svara zudums –  aptuveni divu mēnešu laikā zaudē vairāk nekā 4,5 – 9 kg ķermeņa masas. Insulīna hormons nesaņem glikozi, organismā sāk noārdīties muskuļaudus veidojošās olbaltumvielas. Nieres darbojas pastiprināti, mazinot pārmērīgi uzņemto cukuru.

3) Izsalkuma gadījumā  strauji krītas cukura līmenis asinīs. Cilvēka organisms vēlas uzņemt vairāk glikozes.

4) Izmaiņas ādas struktūrā, nieze var būt brīdinošs simptoms CD, dažādām ādas slimībām. Personām ar tumšāku ādas pigmentāciju kakla vai padušu apvidū ieteicams pārbaudīt cukura līmeni asinīs.

5) Lēni dzīšanas procesi (ādas ievainojumiem, infekcijām, zilumiem) – klasisks diabēta simptoms.

6) Dažādas sēnīšu infekcijas – baktērijas un sēnītes vairāk attīstās pārsaldinātā vidē.

7) Noguruma sajūta un aizkaitināmība –  daudzreiz cilvēki pierod pie diskomforta sajūtas dažādu saslimšanu gadījumā, ķermeņa pārslodze un nogurums rada aizkaitināmību.

8) Izmainīta redzes uztvere – neskaidra redze, redzes halucinācijas, zibšņi. Augsts glikozes līmenis maina acs sastāvdaļu formu. Glikozes līmenim normalizējoties redzes uztvere atjaunojas. Ilglaicīgi paaugstināta cukura līmeņa dēļ radīsies bojājumi (iekļaujot smagas pakāpes vājredzību nopietnākos gadījumos).

10) Tirpšanas vai nejūtīguma sajūta ekstremitātēs, asas sāpes, pietūkums var būt simptomi nervu bojājumam CD gadījumā. Ja cukura līmeni asinīs kontrolē, iespējams novērst neiropātiju.

1. tipa CD nevar izārstēt, savukārt agrīnu 2. tipa CD var izārstēt (veselīga dzīvesveida ievērošana). CD gadījumā jāievēro diēta, jālieto medikamenti, jākontrolē cukura līmenis asinīs. Kontrolējot cukura, holesterīna līmeni organismā un asinsspiedienu, cilvēks mazina risku nieru, acu, nervu sistēmas slimību sirds lēkmju un insulta varbūtībai.