


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>līdzsvars - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/lidzsvars/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Mon, 30 May 2016 11:16:11 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>līdzsvars - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>pH līmenis jeb skābju un sārmu balanss organismā</title>
		<link>https://dzirde.lv/organisma-ph-limenis/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=organisma-ph-limenis</link>
					<comments>https://dzirde.lv/organisma-ph-limenis/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 30 May 2016 11:16:11 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[bāzes]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dziļums]]></category>
		<category><![CDATA[elpošana]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[frekvence]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[mehānisms]]></category>
		<category><![CDATA[metabolisks]]></category>
		<category><![CDATA[organisms]]></category>
		<category><![CDATA[pH skala]]></category>
		<category><![CDATA[princips]]></category>
		<category><![CDATA[respiratorisks]]></category>
		<category><![CDATA[sārmains]]></category>
		<category><![CDATA[sārmi]]></category>
		<category><![CDATA[skābes]]></category>
		<category><![CDATA[skābs]]></category>
		<category><![CDATA[šķidrums]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[universālindikators]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6753</guid>

					<description><![CDATA[<p>&#160; pH skala skāba vide: kuņģa sula (1,4), etiķis, citronu sula (2,2), skāba marināde (3,0), tomātu sula (4,1), alus(4,2), banāns (4,6), kafija, burkāns (5,0), zirņi, graudaugi (6,0); neitrāla vide: lietusūdens, siekalas (6,5), piens (6,9), destilēts ūdens (7,0), cilvēka asinis/ sviedri (7,4); sārmaina/ bāziska vide: olas baltums (8,00), jūras ūdens (8,2), soda (8,5), magnija oksīds (10,5), ožamais spirts (11,9), laima ūdens (12,4) Cilvēka organismā<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/organisma-ph-limenis/" title="LasītpH līmenis jeb skābju un sārmu balanss organismā">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/organisma-ph-limenis/">pH līmenis jeb skābju un sārmu balanss organismā</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/organisma-ph-limenis/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Vai vari nostāvēt uz vienas kājas?</title>
		<link>https://dzirde.lv/vai-vari-nostavet-uz-vienas-kajas/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=vai-vari-nostavet-uz-vienas-kajas</link>
					<comments>https://dzirde.lv/vai-vari-nostavet-uz-vienas-kajas/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 12 Apr 2016 06:40:26 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[demence]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[dzīvildze]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[ikdienas paradumi]]></category>
		<category><![CDATA[insults]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kognitīvie procesi]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[pētījums]]></category>
		<category><![CDATA[risks]]></category>
		<category><![CDATA[sisrds un asinsvadu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[tests]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselības profilakse]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6070</guid>

					<description><![CDATA[<p>&#8220;Kioto universitātē&#8221; veikts pētījums par veselības stāvokļa noteikšanu pēc cilvēka spējas nostāvēt uz vienas kājas. Šādu testu ieteikts veikt cilvēkiem pēc 53 gadu vecuma sasniegšanas, lai noskaidrotu aptuveno dzīvildzi. Pētījumā piedalījās 1300 cilvēku pēc 60 gadu vecuma. Vairāk nekā 30 % nespēja veikt pārbaudes testu. Šīm personām bijis viens vai divi iepriekš medicīniski nediagnosticēti nelieli<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/vai-vari-nostavet-uz-vienas-kajas/" title="LasītVai vari nostāvēt uz vienas kājas?">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/vai-vari-nostavet-uz-vienas-kajas/">Vai vari nostāvēt uz vienas kājas?</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/vai-vari-nostavet-uz-vienas-kajas/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Vai nirstot var iegūt barotraumu?</title>
		<link>https://dzirde.lv/vai-nirstot-var-iegut-barotraumu/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=vai-nirstot-var-iegut-barotraumu</link>
					<comments>https://dzirde.lv/vai-nirstot-var-iegut-barotraumu/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 01 Apr 2016 09:37:21 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[aktīvā atpūta]]></category>
		<category><![CDATA[akvalangs]]></category>
		<category><![CDATA[auss kanāls]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[barotrauma]]></category>
		<category><![CDATA[bungādiņa]]></category>
		<category><![CDATA[ceļotājs]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dekompresija]]></category>
		<category><![CDATA[dezorientācija]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[lidošana]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[niršana]]></category>
		<category><![CDATA[organisms]]></category>
		<category><![CDATA[perforācija]]></category>
		<category><![CDATA[reibonis]]></category>
		<category><![CDATA[slāpekļa narkoze]]></category>
		<category><![CDATA[slikta dūša]]></category>
		<category><![CDATA[spiediens]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[zinātnieki]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5822</guid>

					<description><![CDATA[<p>Mūsdienās daudzi cilvēki dod priekšroku aktīvai atpūtai, tostarp niršanai ar akvalangu. Tāpat kā lidojot, tā arī nirstot izmainās spiediens uz cilvēka organismu. Tas var izmainīt cilvēka organisma fizioloģiskos procesus, kā arī dažkārt var izraisīt barotraumu. Barotrauma rodas ķermeņa nespējas dēļ adaptēties izmainītajam spiedienam kādā ķermeņa daļā (šoreiz &#8211; vidusausī). Zinātnieki atzīmē, ka vislielākais barotraumas iegūšanas<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/vai-nirstot-var-iegut-barotraumu/" title="LasītVai nirstot var iegūt barotraumu?">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/vai-nirstot-var-iegut-barotraumu/">Vai nirstot var iegūt barotraumu?</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/vai-nirstot-var-iegut-barotraumu/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Līdzsvara un dzirdes nervs (8. galvas smadzeņu nervs)</title>
		<link>https://dzirde.lv/lidzsvara-un-dzirdes-nervs-8-galvas-smadzenu-nervs/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=lidzsvara-un-dzirdes-nervs-8-galvas-smadzenu-nervs</link>
					<comments>https://dzirde.lv/lidzsvara-un-dzirdes-nervs-8-galvas-smadzenu-nervs/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 01 Apr 2016 07:27:57 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[audzējs]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[bungplēvītes reflekss]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes un līdzsvara nervs]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes zudums]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[garša]]></category>
		<category><![CDATA[iegarenās smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[jušana]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[maņas]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[oža]]></category>
		<category><![CDATA[redze]]></category>
		<category><![CDATA[skaļums]]></category>
		<category><![CDATA[tauste]]></category>
		<category><![CDATA[tinīts]]></category>
		<category><![CDATA[troksnis]]></category>
		<category><![CDATA[troksnis ausīs]]></category>
		<category><![CDATA[vestibulārais aparāts]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5784</guid>

					<description><![CDATA[<p>Līdzsvara un dzirdes nerva dzirdes daļas nervu šķiedras no iegarenajām smadzenēm vada impulsus uz iekšējās auss gliemezi, nodrošinot dzirdes funkciju. Savukārt līdzsvara daļas nervu šķiedras vada impulsus no iegarenajām smadzenēm uz iekšējās auss pusloka kanāliem un plēvainajiem maisiņiem, nodrošinot līdzsvaru. Skaļš troksnis izraisa bungplēvītes refleksu. Tas izpaužas kā dzirdes kauliņu kustīguma ierobežošana. Skaļa trokšņa ietekmē<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/lidzsvara-un-dzirdes-nervs-8-galvas-smadzenu-nervs/" title="LasītLīdzsvara un dzirdes nervs (8. galvas smadzeņu nervs)">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/lidzsvara-un-dzirdes-nervs-8-galvas-smadzenu-nervs/">Līdzsvara un dzirdes nervs (8. galvas smadzeņu nervs)</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/lidzsvara-un-dzirdes-nervs-8-galvas-smadzenu-nervs/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Kustības slimība</title>
		<link>https://dzirde.lv/kustibas-slimiba/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=kustibas-slimiba</link>
					<comments>https://dzirde.lv/kustibas-slimiba/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 31 Mar 2016 14:12:25 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[ātrums]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[ceļošana]]></category>
		<category><![CDATA[ceļotājs]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes un]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes un līdzsvara nervs]]></category>
		<category><![CDATA[elpošana]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kustību slimība]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[Menjēra slimība]]></category>
		<category><![CDATA[pārvietošanās]]></category>
		<category><![CDATA[simptomātika]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vestibulārā centrtiece]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5768</guid>

					<description><![CDATA[<p>Kustības slimība izpaužas cilvēkam veicot neierastas kustības, izmainoties dabiskajam kustību paātrinājumam vai ātrumam. Līdz ar to izmainās līdzsvara sistēmas darbība. Viens no kustību slimības veidiem ir jūras slimība, kā arī Menjēra slimība.Visbiežāk kustību slimība rodas ceļojot ar dažādiem transportlīdzekļiem. Dažkārt straujš pārvietošanās ātrums rada veselības traucējumus. Simptomi: bālums, auksti sviedri, slikta dūša, savārgums, dažkārt elpošanas<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/kustibas-slimiba/" title="LasītKustības slimība">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/kustibas-slimiba/">Kustības slimība</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/kustibas-slimiba/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Vai pazeminātas dzirdes gadījumā cilvēks biežāk pakrīt?</title>
		<link>https://dzirde.lv/vai-pazeminatas-dzirdes-gadijuma-cilveks-biezak-pakrit/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=vai-pazeminatas-dzirdes-gadijuma-cilveks-biezak-pakrit</link>
					<comments>https://dzirde.lv/vai-pazeminatas-dzirdes-gadijuma-cilveks-biezak-pakrit/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 30 Mar 2016 09:58:13 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[aptauja]]></category>
		<category><![CDATA[audiogramma]]></category>
		<category><![CDATA[audiometrija]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[Baltimora]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[daignostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes pārbaude]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes speciālists]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes un līdzsvara nervs]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kritieni]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvara pārbaude]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[pētījums]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5657</guid>

					<description><![CDATA[<p>Baltimorā veikts pētījums ar 2017 respondentiem vecumposmā no 40 līdz 69 gadiem. Katram dalībniekam veikta audiometrija, līdzsvara pārbaude un aptauja par iepriekš bijušajiem kritieniem. 14 % respondentu dzirdes zudums pārsniedza 25 decibelus (dB), savukārt 5 % bija krituši gadu pirms dalības pētījumā. Dalībnieki ar vidējiem/ smagiem dzirdes traucējumiem (dzirde pazemināta par vismaz 40 dB) tika<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/vai-pazeminatas-dzirdes-gadijuma-cilveks-biezak-pakrit/" title="LasītVai pazeminātas dzirdes gadījumā cilvēks biežāk pakrīt?">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/vai-pazeminatas-dzirdes-gadijuma-cilveks-biezak-pakrit/">Vai pazeminātas dzirdes gadījumā cilvēks biežāk pakrīt?</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/vai-pazeminatas-dzirdes-gadijuma-cilveks-biezak-pakrit/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Ķīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā</title>
		<link>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana</link>
					<comments>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 23 Mar 2016 09:51:21 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[asins plazma]]></category>
		<category><![CDATA[auglis]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[cirkulācija]]></category>
		<category><![CDATA[dehidrācija]]></category>
		<category><![CDATA[dzelzs]]></category>
		<category><![CDATA[enzīmi]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[funkcionēšana]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[hemoglobīns]]></category>
		<category><![CDATA[ķermenis]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmiskie elementi]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[masa]]></category>
		<category><![CDATA[medūza]]></category>
		<category><![CDATA[molekulas]]></category>
		<category><![CDATA[nātrijs]]></category>
		<category><![CDATA[neorganisks]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[organisks]]></category>
		<category><![CDATA[savienojumi]]></category>
		<category><![CDATA[sieviete]]></category>
		<category><![CDATA[šķidrums]]></category>
		<category><![CDATA[šūna]]></category>
		<category><![CDATA[trokšņi plaušās]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[vairogdziedzeris]]></category>
		<category><![CDATA[vīrietis]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5564</guid>

					<description><![CDATA[<p>Organiskie un neorganiskie savienojumi darbojas ķermenī esošajos šķidrumos. Šūnu pamatsastāvdaļa ir ūdens. Jāatceras, ka dažādos organismos var būt atšķirīgs ūdens daudzums (piem., medūza satur 98 % ūdens). Ūdens daudzums mainās visa cilvēka mūža garumā (1. grūtniecības mēnesī augļa organisms satur 93,8 % ūdens, savukārt pēc 60 gadu vecuma cilvēka organismā ir mazāk nekā 55 %<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/" title="LasītĶīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/">Ķīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Ķīmisku vielu ototoksiskā ietekme</title>
		<link>https://dzirde.lv/kimisku-vielu-ototoksiska-ietekme/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=kimisku-vielu-ototoksiska-ietekme</link>
					<comments>https://dzirde.lv/kimisku-vielu-ototoksiska-ietekme/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 22 Mar 2016 13:00:23 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[8. galvas smadzeņu nervs]]></category>
		<category><![CDATA[alkohols]]></category>
		<category><![CDATA[aminoglikozīdi]]></category>
		<category><![CDATA[anestēzijas līdzekļi]]></category>
		<category><![CDATA[antibiotikas]]></category>
		<category><![CDATA[antimalārijas līdzekļi]]></category>
		<category><![CDATA[arodslimības]]></category>
		<category><![CDATA[arsēns]]></category>
		<category><![CDATA[asfiksanti]]></category>
		<category><![CDATA[auranofīns]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[būvniecība]]></category>
		<category><![CDATA[centrālā nervu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[cukura diabēts]]></category>
		<category><![CDATA[darba aizsardzība]]></category>
		<category><![CDATA[darba drošība]]></category>
		<category><![CDATA[darba veselība]]></category>
		<category><![CDATA[deģenerācija]]></category>
		<category><![CDATA[diurētiskie līdzekļi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes matiņšūnas]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[dzīvsudrabs]]></category>
		<category><![CDATA[Eiropas Savienība]]></category>
		<category><![CDATA[farmācija]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzeņu kodoli]]></category>
		<category><![CDATA[halogenētie ogļūdeņraži]]></category>
		<category><![CDATA[hipertensija]]></category>
		<category><![CDATA[holesterīns]]></category>
		<category><![CDATA[iekšējā auss]]></category>
		<category><![CDATA[impulss]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kālija bromāts]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmijterapija]]></category>
		<category><![CDATA[ķimikālijas]]></category>
		<category><![CDATA[kofeīns]]></category>
		<category><![CDATA[kohleārās šūnas]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvara un dzirdes nervs]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[marihuāna]]></category>
		<category><![CDATA[metāli]]></category>
		<category><![CDATA[metālu savienojumi]]></category>
		<category><![CDATA[nātrija bromāts]]></category>
		<category><![CDATA[neirotoksisks]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[nikotņs]]></category>
		<category><![CDATA[nistagms]]></category>
		<category><![CDATA[nitrili]]></category>
		<category><![CDATA[orgāni]]></category>
		<category><![CDATA[organisms]]></category>
		<category><![CDATA[ototoksiskas vielas]]></category>
		<category><![CDATA[pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[pretvēža medikamenti]]></category>
		<category><![CDATA[psihofarmoloģiski medikamenti]]></category>
		<category><![CDATA[rūpniecība]]></category>
		<category><![CDATA[sirds medikamenti]]></category>
		<category><![CDATA[šķīdinātāji]]></category>
		<category><![CDATA[slimība]]></category>
		<category><![CDATA[smadzenīšu sindroms]]></category>
		<category><![CDATA[smēķēšana]]></category>
		<category><![CDATA[svins]]></category>
		<category><![CDATA[tabakas dūmi]]></category>
		<category><![CDATA[toksisks]]></category>
		<category><![CDATA[traucējums]]></category>
		<category><![CDATA[trietiltīns]]></category>
		<category><![CDATA[trimetiltīns]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vestibulārais aparāts]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5521</guid>

					<description><![CDATA[<p>Noskaidrots, ka ķīmiskas vielas var izraisīt dzirdes traucējumu rašanos: auss gliemeža (cochlea) bojājums, līdzsvara orgāna fizioloģijas izmaiņas, galvas smadzeņu VIII jeb līdzsvara un dzirdes nerva darbības traucējumi, izmaiņas centrālajā nervu sistēmā. Ķīmiskas vielas, kas var izmainīt dzirdes fizioloģiju: neirotoksiskas vielas, ototoksiskas vielas, auss gliemezim (cochlea) toksiskās vielas. Mūsdienās tiek veikti epidemioloģiski pētījumi par ķīmisku vielu<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/kimisku-vielu-ototoksiska-ietekme/" title="LasītĶīmisku vielu ototoksiskā ietekme">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/kimisku-vielu-ototoksiska-ietekme/">Ķīmisku vielu ototoksiskā ietekme</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/kimisku-vielu-ototoksiska-ietekme/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Vingrinājumi ķermeņa līdzsvara attīstīšanai</title>
		<link>https://dzirde.lv/vingrinajumi-kermena-lidzsvara-attistisanai/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=vingrinajumi-kermena-lidzsvara-attistisanai</link>
					<comments>https://dzirde.lv/vingrinajumi-kermena-lidzsvara-attistisanai/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 22 Mar 2016 12:44:59 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[audi]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[fizioterapija]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[ķermenis]]></category>
		<category><![CDATA[kustības]]></category>
		<category><![CDATA[kustību un balsta sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[muskuļi]]></category>
		<category><![CDATA[pietupieni]]></category>
		<category><![CDATA[skelets]]></category>
		<category><![CDATA[stāvēšana uz kājas]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[vingrojumi uz bumbas]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5519</guid>

					<description><![CDATA[<p>Cilvēkam nepieciešams just ķermeņa līdzsvaru, veicot dažādas kustības ikdienā. Ja cilvēks nodarbojas ar sportu, viņam ir labāk attīstīta līdzsvara sajūta. Speciālisti iesaka četrus mājas apstākļos veicamus vingrinājumus, kas uzlabo līdzsvaru: 1) stāvēšana uz vienas kājas &#8211; attīsta koordināciju, nostiprina līdzsvaru stabilizējošos muskuļus; 2) pietupienu veikšana &#8211; jābūt taisnai ķermeņa augšdaļai; 3) ripināšanās uz lielās vingrošanas<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/vingrinajumi-kermena-lidzsvara-attistisanai/" title="LasītVingrinājumi ķermeņa līdzsvara attīstīšanai">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/vingrinajumi-kermena-lidzsvara-attistisanai/">Vingrinājumi ķermeņa līdzsvara attīstīšanai</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/vingrinajumi-kermena-lidzsvara-attistisanai/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Dzirdei būtiski katjoni</title>
		<link>https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=dzirdei-butiski-katjoni</link>
					<comments>https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 22 Mar 2016 12:23:29 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde un terapijas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[aminoskābes]]></category>
		<category><![CDATA[anjoni]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[bāzes]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[D vitamīns]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[elektrolīti]]></category>
		<category><![CDATA[enerģija]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[kalcijs]]></category>
		<category><![CDATA[kālijs]]></category>
		<category><![CDATA[katjoni]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[koncentrācija]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[muskulatūra]]></category>
		<category><![CDATA[muskuļu kontrakcijas]]></category>
		<category><![CDATA[nātrijs]]></category>
		<category><![CDATA[neiromuskulārs]]></category>
		<category><![CDATA[nervu impulss]]></category>
		<category><![CDATA[ogļhidrāti]]></category>
		<category><![CDATA[olbaltumvielas]]></category>
		<category><![CDATA[plazma]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un asinsvadu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[skābes]]></category>
		<category><![CDATA[skelets]]></category>
		<category><![CDATA[šķidrums]]></category>
		<category><![CDATA[šūna]]></category>
		<category><![CDATA[šūnas]]></category>
		<category><![CDATA[ūdeņradis]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5515</guid>

					<description><![CDATA[<p>Dzirdei svarīgākie elektrolīti (katjoni) organismā ir nātrijs, kālijs un kalcijs. Dažādos ķermeņa šķidrumos ir atšķirīga katjonu un anjonu koncentrācija. Plazmā un starpšūnu šķidrumā pārsvarā ir nātrijs, savukārt šūnu šķidrums satur vairāk kāliju. &#160; Nātrijs regulē šķidrumu līdzsvaru ārpus šūnu apvalkiem, palielina plazmas membrānu caurlaidību, regulē normālu sirds un asinsvadu sistēmas darbību, regulē ūdeņraža koncentrāciju, veicina<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/" title="LasītDzirdei būtiski katjoni">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/">Dzirdei būtiski katjoni</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-05-02 11:43:43 by W3 Total Cache
-->