


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>uzturs - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/uzturs/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Tue, 29 Mar 2016 12:40:12 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>uzturs - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Cukura ietekme uz cilvēka organismu</title>
		<link>https://dzirde.lv/cukura-ietekme-uz-cilveka-organismu/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=cukura-ietekme-uz-cilveka-organismu</link>
					<comments>https://dzirde.lv/cukura-ietekme-uz-cilveka-organismu/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 29 Mar 2016 12:40:12 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[bailes]]></category>
		<category><![CDATA[bālums]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[cukura diabēts]]></category>
		<category><![CDATA[cukurs]]></category>
		<category><![CDATA[ēdienkarte]]></category>
		<category><![CDATA[enerģija]]></category>
		<category><![CDATA[GI]]></category>
		<category><![CDATA[glikēmiskais indekss]]></category>
		<category><![CDATA[glikoze]]></category>
		<category><![CDATA[infarkts]]></category>
		<category><![CDATA[insults]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[nemiers]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[nieres]]></category>
		<category><![CDATA[paātrināta sirdsdarbība]]></category>
		<category><![CDATA[uzturs]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5640</guid>

					<description><![CDATA[<p>Cilvēks ikdienā var uzņemt aptuveni 8 tējkarotes jeb 35 g cukura. Jāatceras, ka mūsdienās cukurs sastopams dažādos pārtikas produktos (maizē, augļos, dārzeņos, saldumos u. c.). Ja cilvēks uzņem vairāk ogļhidrātus nekā spēj patērēt, tad pieaug svars, var attīstīties cukura diabēts. Zinātnieki secinājuši, ka cukura diabēts var būt viens no dzirdes traucējumu rašanās cēloņiem. Cilvēkiem, kam ir<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/cukura-ietekme-uz-cilveka-organismu/" title="LasītCukura ietekme uz cilvēka organismu">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/cukura-ietekme-uz-cilveka-organismu/">Cukura ietekme uz cilvēka organismu</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/cukura-ietekme-uz-cilveka-organismu/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Adaptācija</title>
		<link>https://dzirde.lv/adaptacija/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=adaptacija</link>
					<comments>https://dzirde.lv/adaptacija/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 22 Mar 2016 11:35:28 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[aizture]]></category>
		<category><![CDATA[aktīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[atkārtošana]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dienas režīms]]></category>
		<category><![CDATA[elektrolīti]]></category>
		<category><![CDATA[enerģija]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[funkcijas]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[gēni]]></category>
		<category><![CDATA[glikokortikoīdi]]></category>
		<category><![CDATA[glikoze]]></category>
		<category><![CDATA[hipofīze]]></category>
		<category><![CDATA[hipotalāms]]></category>
		<category><![CDATA[ikdena]]></category>
		<category><![CDATA[informācija]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[izpausme]]></category>
		<category><![CDATA[kālijs]]></category>
		<category><![CDATA[kombinatīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[laiks]]></category>
		<category><![CDATA[lipīdi]]></category>
		<category><![CDATA[miegs]]></category>
		<category><![CDATA[mobilizācija]]></category>
		<category><![CDATA[mutācija]]></category>
		<category><![CDATA[nātrijs]]></category>
		<category><![CDATA[pārmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[pasīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[preadaptīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[spriedze]]></category>
		<category><![CDATA[stimuls]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[trauksme]]></category>
		<category><![CDATA[ūdeņradis]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[uzturs]]></category>
		<category><![CDATA[vecums]]></category>
		<category><![CDATA[virsnieru sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[vispārēja adaptācija]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5504</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ikdienā bieži nonākam situācijās, kad mums negaidīti jāpielāgojas notikušajām pārmaiņām gan fiziskā, gan psihiskā aspektā. Dabā adaptācijai  pastāv vairāki veidi: aktīvā &#8211; organisma reaģēšanas izpausme; pasīvā &#8211; organisma spējas pielāgoties; vispārēja (visām dzīvajām būtnēm) &#8211; nodrošina pielāgošanos dažādiem apstākļiem. Adaptāciju var klasificēt arī pēc rašanās laika un lietderīguma: preadaptīvā &#8211; konkrētā situācijā organisms veic jaunas, situācijā nepieciešamas<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/adaptacija/" title="LasītAdaptācija">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/adaptacija/">Adaptācija</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/adaptacija/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Trombi asinsvados &#8211; ko darīt?</title>
		<link>https://dzirde.lv/trombi-asinsvados-ko-darit/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=trombi-asinsvados-ko-darit</link>
					<comments>https://dzirde.lv/trombi-asinsvados-ko-darit/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 09 Mar 2016 13:15:06 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[analīzes]]></category>
		<category><![CDATA[asinsvadi]]></category>
		<category><![CDATA[bioķīmiskie testi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes izmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[holesterīns]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un asinsrite]]></category>
		<category><![CDATA[smēķēšana]]></category>
		<category><![CDATA[trombi]]></category>
		<category><![CDATA[tūska]]></category>
		<category><![CDATA[ultrasonogrāfija]]></category>
		<category><![CDATA[uzturs]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5142</guid>

					<description><![CDATA[<p>Asins sabiezējums &#8211; trombs &#8211; nosprosto asinsvadu. Trombi var būt gan vēnās, gan artērijās. Visbiežāk venozie trombi rodas kāju vai iegurņa vēnās, tie var vēlāk nosprostot plaušu artēriju. Tromba gadījumā asins receklis atrodas pie asinsvada sienas, savukārt atdaloties no sākotnējās veidošanās vietas to dēvē par embolu.  Trombu gadījumā var parādīties tūska. Artērijas nosprostošanās gadījumā ir<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/trombi-asinsvados-ko-darit/" title="LasītTrombi asinsvados &#8211; ko darīt?">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/trombi-asinsvados-ko-darit/">Trombi asinsvados – ko darīt?</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/trombi-asinsvados-ko-darit/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Holesterīna līmenis</title>
		<link>https://dzirde.lv/holesterina-limenis/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=holesterina-limenis</link>
					<comments>https://dzirde.lv/holesterina-limenis/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 07 Mar 2016 13:11:07 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[antioksidanti]]></category>
		<category><![CDATA[ateroskleroze]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[farmācija]]></category>
		<category><![CDATA[holesterīns]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[lipoproteīni]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un asinsrite]]></category>
		<category><![CDATA[uzturs]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vitamīni]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5044</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ārsti cilvēkiem ik gadu iesaka veikt dažādus izmeklējumus, tostarp noteikt holesterīna līmeni. Jēdziena &#8220;holesterīns&#8221; tiešais tulkojums no grieķu valodas ir &#8220;žults&#8221; un &#8220;tauki&#8221;. Pēc dažādu aptauju datiem var secināt, ka pagaidām cilvēki nav pietiekamā līmenī informēti par holesterīna ietekmi uz veselību. Paaugstināts holesterīna līmenis var izraisīt sirds &#8211; asinsvadu sistēmas slimības, aterosklerozi, insultu, infarktu, dzirdes<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/holesterina-limenis/" title="LasītHolesterīna līmenis">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/holesterina-limenis/">Holesterīna līmenis</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/holesterina-limenis/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Sirds veselībai</title>
		<link>https://dzirde.lv/sirds-veselibai/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=sirds-veselibai</link>
					<comments>https://dzirde.lv/sirds-veselibai/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 07 Mar 2016 11:35:31 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[antioksidanti]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[minerālvielas]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un aisnsrite]]></category>
		<category><![CDATA[uzturs]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[vitamīni]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5019</guid>

					<description><![CDATA[<p>Sirds un asinsvadu slimības pēc &#8220;Pasaules Veselības organizācijas&#8221; datiem ir plaši izplatītas visā pasaulē. Pareiza dzīvesveida ievērošana palīdz samazināt priekšlaicīgas nāves risku sirds un asinsvadu slimību gadījumā par 40 %. 2010. gadā&#8220;UNESCO Cilvēces Kultūras mantojumā&#8221; iekļauta Vidusjūras diēta. Pēc kardiologu domām, tas ir sirdij piemērots uzturs. Pareiza uztura gadījumā samazinās priekšlaicīgās nāves risks, mirstība no<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/sirds-veselibai/" title="LasītSirds veselībai">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/sirds-veselibai/">Sirds veselībai</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/sirds-veselibai/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-05-08 01:04:55 by W3 Total Cache
-->