


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>terapija - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/terapija/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Fri, 05 Aug 2016 10:43:51 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>terapija - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Auss bungplēvītes trauma un dzirde</title>
		<link>https://dzirde.lv/auss-bungplevites-trauma-un-dzirde/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=auss-bungplevites-trauma-un-dzirde</link>
					<comments>https://dzirde.lv/auss-bungplevites-trauma-un-dzirde/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 05 Aug 2016 10:43:51 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Akustika]]></category>
		<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde un terapijas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes rehabilitācija]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[aizsardzība]]></category>
		<category><![CDATA[ārsts]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[bungplēvīte]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[LOR]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[terapija]]></category>
		<category><![CDATA[trauma]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6930</guid>

					<description><![CDATA[<p>Plaukstas sitiens pa ausi ir pietiekami spēcīgs. Auss ejā rodas spiediena izmaiņas &#8220;kā pumpī, pumpējot riepu.&#8221; Liela spiediena ietekmē bungplēvīte plīst. Auss traumas gadījumā jāapmeklē ārstu, jāapskata ausi ar otoskopu, jāveic dzirdes diagnostiku. Traumas gadījumā ārsts izraksta personai trentālu un steroīdus. Dzirdes nerva bojājuma gadījumā aptuveni 50 % paliek neatgriezeniski dzirdes traucējumi. Bungplēvīte var sadzīt.<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/auss-bungplevites-trauma-un-dzirde/" title="LasītAuss bungplēvītes trauma un dzirde">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/auss-bungplevites-trauma-un-dzirde/">Auss bungplēvītes trauma un dzirde</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/auss-bungplevites-trauma-un-dzirde/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Dzirdes traucējumu veidi</title>
		<link>https://dzirde.lv/dzirdes-traucejumu-veidi/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=dzirdes-traucejumu-veidi</link>
					<comments>https://dzirde.lv/dzirdes-traucejumu-veidi/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 12 Apr 2016 10:51:54 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Akustika]]></category>
		<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde un terapijas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde.lv jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aparāti]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes rehabilitācija]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Skaņu uztveres stratēģijas]]></category>
		<category><![CDATA[anatomija]]></category>
		<category><![CDATA[audiogramma]]></category>
		<category><![CDATA[audiologs]]></category>
		<category><![CDATA[audiometrija]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[centrāli dzirdes apastrādes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes aparāti]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes konsultācijas]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes pārbaude]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes speciālists]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes tests]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[jaukta tipa]]></category>
		<category><![CDATA[ķirurģija]]></category>
		<category><![CDATA[klausīties]]></category>
		<category><![CDATA[komunikācija]]></category>
		<category><![CDATA[koncentrēšanās]]></category>
		<category><![CDATA[konduktīva]]></category>
		<category><![CDATA[LOR]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[pastāvīgs]]></category>
		<category><![CDATA[sensoneirāla]]></category>
		<category><![CDATA[SNV]]></category>
		<category><![CDATA[terapija]]></category>
		<category><![CDATA[uzmanība]]></category>
		<category><![CDATA[vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vienpusējs]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6107</guid>

					<description><![CDATA[<p>1. Sensoneirāla vājdzirdība (SNV) – traucējums iekšējā ausī (gliemezī) vai nervu ceļos no iekšējās auss uz galvas smadzenēm – pastāvīgs traucējums, ko nevar izārstēt. 2. Konduktīva vājdzirdība – vadīšanas traucējums, kad skaņa netiek novadīta caur ārējas auss kanālu uz bungplēvīti un vidusauss kauliņiem – var ārstēt medicīniski vai ķirurģiski. Neatgriezenisku dzirdes traucējumu gadījumā jālieto digitālos<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/dzirdes-traucejumu-veidi/" title="LasītDzirdes traucējumu veidi">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/dzirdes-traucejumu-veidi/">Dzirdes traucējumu veidi</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/dzirdes-traucejumu-veidi/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Aminoglikozīdu ietekme uz dzirdi</title>
		<link>https://dzirde.lv/aminoglikozidu-ietekme-uz-dzirdi/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=aminoglikozidu-ietekme-uz-dzirdi</link>
					<comments>https://dzirde.lv/aminoglikozidu-ietekme-uz-dzirdi/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 04 Apr 2016 13:38:44 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[aminoglikozīdi]]></category>
		<category><![CDATA[auss]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes matiņšūnas]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[HSP70]]></category>
		<category><![CDATA[iekšējā auss]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[proteīni]]></category>
		<category><![CDATA[skaņas]]></category>
		<category><![CDATA[terapija]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5932</guid>

					<description><![CDATA[<p>Mūsdienās kā vienu no dzirdes traucējumu iemesliem min iekšējās auss sensoro matiņšūnu bojāeju aminoglikozīdu saturošu antibiotiku lietošanas rezultātā. HSP70 ir viens no proteīniem, ko izraisa stress šūnu līmenī. HSP70 nerada aizsardzību antibiotiku skarto matiņšūnu saglabāšanai. Iekšējā ausī esošās balsta šūnas producē un izdala HSP70 kā atbildes reakciju notikušajai reakcijai. &#8220;Stanfordas universitātes&#8221; Medicīnas skolas speciālisti uzskata,<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/aminoglikozidu-ietekme-uz-dzirdi/" title="LasītAminoglikozīdu ietekme uz dzirdi">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/aminoglikozidu-ietekme-uz-dzirdi/">Aminoglikozīdu ietekme uz dzirdi</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/aminoglikozidu-ietekme-uz-dzirdi/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Barotraumas</title>
		<link>https://dzirde.lv/barotraumas/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=barotraumas</link>
					<comments>https://dzirde.lv/barotraumas/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 01 Apr 2016 14:01:51 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes rehabilitācija]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[antibiotikas]]></category>
		<category><![CDATA[ārsts]]></category>
		<category><![CDATA[auss]]></category>
		<category><![CDATA[barotrauma]]></category>
		<category><![CDATA[deguna blakusdobums]]></category>
		<category><![CDATA[deguns]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes speciālists]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[Eistāhija kanāls]]></category>
		<category><![CDATA[iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[konsultacijas]]></category>
		<category><![CDATA[lidojums]]></category>
		<category><![CDATA[LOR]]></category>
		<category><![CDATA[medicīnas speciālists]]></category>
		<category><![CDATA[perforācija]]></category>
		<category><![CDATA[sinuss]]></category>
		<category><![CDATA[spiediens vidusausī]]></category>
		<category><![CDATA[terapija]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5846</guid>

					<description><![CDATA[<p>Cilvēki lidojuma laikā mēdz iegūt auss barotraumas vai arī deguna blakusdobumu barotraumas. Auss barotrauma rodas Eistāhija kanāla samazinātas funkcionēšanas rezultātā. Spiedienu vidusausī var līdzsvarot, kustinot apakšžokli, aizspiežot un pūšot degunu, var aizspiest un pūst degunu, kā arī vienlaicīgi veikt rīšanas kustības. Vidusauss spiedienu var līdzsvarot, lietojot dažādus medikamentus. Ja spiediens vidusausī neizlīdzinās, tad var rasties<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/barotraumas/" title="LasītBarotraumas">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/barotraumas/">Barotraumas</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/barotraumas/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Vidusauss iekaisums biežāk vērojams bērniem</title>
		<link>https://dzirde.lv/vidusauss-iekaisums-biezak-verojams-berniem/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=vidusauss-iekaisums-biezak-verojams-berniem</link>
					<comments>https://dzirde.lv/vidusauss-iekaisums-biezak-verojams-berniem/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 31 Mar 2016 07:18:50 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde un terapijas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[acu asarošana]]></category>
		<category><![CDATA[aizauss kauls]]></category>
		<category><![CDATA[ausu sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[bērnu dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[bungplēvīte]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes izmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[galvassāpes]]></category>
		<category><![CDATA[iesnas]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[LOR]]></category>
		<category><![CDATA[mācīšanās]]></category>
		<category><![CDATA[otīts]]></category>
		<category><![CDATA[paaugstināta temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[palielinātas aizdegunes mandeles]]></category>
		<category><![CDATA[perforācija]]></category>
		<category><![CDATA[reibonis]]></category>
		<category><![CDATA[slikta dūša]]></category>
		<category><![CDATA[spiediens]]></category>
		<category><![CDATA[strutas]]></category>
		<category><![CDATA[terapija]]></category>
		<category><![CDATA[tinīts]]></category>
		<category><![CDATA[torkšņi ausīs]]></category>
		<category><![CDATA[uztraukums]]></category>
		<category><![CDATA[uzvedība]]></category>
		<category><![CDATA[valodas attīstība]]></category>
		<category><![CDATA[vidusauss iekaisums]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5719</guid>

					<description><![CDATA[<p>Vidusauss iekaisums ir šķidruma palielināšanās un spiediena izmaiņas vidusausī. Vidusauss iekaisums rodas starp bungādiņu un iekšējo ausi. Tas izpaužas ar strutu/ limfas izdalīšanos no auss, bungplēvītes perforāciju un dzirdes pasliktināšanos. Lielākoties strauji parādās iekaisuma simptomātika. Ja cilvēkam ir vidusauss iekaisums, viņam var būt spēcīgas ausu sāpes, kā arī galvassāpes, reiboņa sajūta, uztraukums, acu asarošana, paaugstināta<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/vidusauss-iekaisums-biezak-verojams-berniem/" title="LasītVidusauss iekaisums biežāk vērojams bērniem">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/vidusauss-iekaisums-biezak-verojams-berniem/">Vidusauss iekaisums biežāk vērojams bērniem</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/vidusauss-iekaisums-biezak-verojams-berniem/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Vai rokenrola klausītājiem ir lielāks risks iegūt dzirdes traucējumus?</title>
		<link>https://dzirde.lv/vai-rokenrola-klausitajiem-ir-lielaks-risks-iegut-dzirdes-traucejumus/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=vai-rokenrola-klausitajiem-ir-lielaks-risks-iegut-dzirdes-traucejumus</link>
					<comments>https://dzirde.lv/vai-rokenrola-klausitajiem-ir-lielaks-risks-iegut-dzirdes-traucejumus/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 29 Mar 2016 10:58:27 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes aparāti]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes konsultācijas]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes pārbaude]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes speciālists]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[rokenrols]]></category>
		<category><![CDATA[rokmūzika]]></category>
		<category><![CDATA[Tehnoloģijas]]></category>
		<category><![CDATA[terapija]]></category>
		<category><![CDATA[tinīts]]></category>
		<category><![CDATA[tinnitus]]></category>
		<category><![CDATA[trokšņi ausīs]]></category>
		<category><![CDATA[troksnis]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5623</guid>

					<description><![CDATA[<p>Dzirdes traucējumiem var būt dažādi cēloņi (slimības, medikamenti, troksnis) jebkurā vecumā. Pēc lielā trokšņa ausīs vēl ilgu laiku klusā vidē jūtama zvanīšanas/ aizkrišanas sajūta. Šāda situācija var gadīties pēc skaļa rokkoncerta apmeklējuma, nelietojot ausu ieliktņus. Pagājušajā gadsimtā daži rokmūzikas cienītāji mēdza baudīt mākslu tik lielā skaļumā, ka trīcēja logu rūtis. Aptuveni 26 % skaļas rokmūzikas klausītājiem diagnosticēti<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/vai-rokenrola-klausitajiem-ir-lielaks-risks-iegut-dzirdes-traucejumus/" title="LasītVai rokenrola klausītājiem ir lielāks risks iegūt dzirdes traucējumus?">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/vai-rokenrola-klausitajiem-ir-lielaks-risks-iegut-dzirdes-traucejumus/">Vai rokenrola klausītājiem ir lielāks risks iegūt dzirdes traucējumus?</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/vai-rokenrola-klausitajiem-ir-lielaks-risks-iegut-dzirdes-traucejumus/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Padomi trokšņu mazināšanai ausīs</title>
		<link>https://dzirde.lv/padomi-troksnu-mazinasanai-ausis/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=padomi-troksnu-mazinasanai-ausis</link>
					<comments>https://dzirde.lv/padomi-troksnu-mazinasanai-ausis/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 24 Mar 2016 12:00:42 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Akustika]]></category>
		<category><![CDATA[Aplikācijas un veselība]]></category>
		<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde un terapijas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aparāti]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes rehabilitācija]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes tehnoloģijas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Phonak]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Unitron]]></category>
		<category><![CDATA[aplikācijas]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[baltais troksnis]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dabas skaņas]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[digitālie aparāti]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes aparāti]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes speciālists]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[LOR]]></category>
		<category><![CDATA[relaksācija]]></category>
		<category><![CDATA[terapija]]></category>
		<category><![CDATA[tinīta maskētājs]]></category>
		<category><![CDATA[tinīts]]></category>
		<category><![CDATA[trokšņi ausīs]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5591</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ja cilvēkam ikdienā jūtams pastāvīgs troksnis (tinnitus) ausīs, tad jādomā par trokšņa mazināšanas iespējām. Katram cilvēkam troksnis var izpausties atšķirīgi (zvanīšana, šalkšana, sisināšana, sīkšana u. c.). Trokšņu dēļ mainās dienas režīms (nav kvalitatīvs nakts miers, var rasties depresija) un mazinās saskarsme ar apkārtējiem. Pasaulē aptuveni 85 % cilvēkiem tinnitus gadījumā ir dzirdes traucējumi. [1.] Otoneirologs, otorinolaringologs, dzirdes<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/padomi-troksnu-mazinasanai-ausis/" title="LasītPadomi trokšņu mazināšanai ausīs">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/padomi-troksnu-mazinasanai-ausis/">Padomi trokšņu mazināšanai ausīs</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/padomi-troksnu-mazinasanai-ausis/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Krāsu terapijas ietekme uz cilvēka organismu, tostarp ausīm un dzirdi</title>
		<link>https://dzirde.lv/krasu-terapijas-ietekme-uz-cilveka-organismu-tostarp-ausim-un-dzirdi/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=krasu-terapijas-ietekme-uz-cilveka-organismu-tostarp-ausim-un-dzirdi</link>
					<comments>https://dzirde.lv/krasu-terapijas-ietekme-uz-cilveka-organismu-tostarp-ausim-un-dzirdi/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 23 Mar 2016 10:08:03 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[biofizika]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[fizikālā ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[fotodinamiskā terapija]]></category>
		<category><![CDATA[gaismjutīgas vielas]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kognitīvie procesi]]></category>
		<category><![CDATA[krāsas]]></category>
		<category><![CDATA[krāsu terapija]]></category>
		<category><![CDATA[kreisā puslode]]></category>
		<category><![CDATA[labā puslode]]></category>
		<category><![CDATA[likumsakarība]]></category>
		<category><![CDATA[Lišers]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[Ņūtons]]></category>
		<category><![CDATA[psihofizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[psiholoģija]]></category>
		<category><![CDATA[rehabilitācija]]></category>
		<category><![CDATA[sfēra]]></category>
		<category><![CDATA[Sol]]></category>
		<category><![CDATA[Šteinerts]]></category>
		<category><![CDATA[stikla prizma]]></category>
		<category><![CDATA[terapija]]></category>
		<category><![CDATA[ultravioletā gaisma]]></category>
		<category><![CDATA[Valdorfpedagoģija]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[zils]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5570</guid>

					<description><![CDATA[<p>Kopš senseniem laikiem cilvēki izmantojuši krāsas dziedniecībai, izzinot krāsu fizikālo dabu. Pēc Avicennas domām nepareizi izvēlēta krāsa varēja būtiski ietekmēt vispārējo veselības stāvokli. Viduslaikos pētīja krāsu parametrus. 17. gs. beigās I. Ņūtons pamatoja krāsu izcelsmi no baltās gaismas, ļaujot gaismas staram iziet caur stikla prizmu. 19. gs. nogalē cilvēku ārstēšanā tika izmantota ultravioletā gaisma, arī<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/krasu-terapijas-ietekme-uz-cilveka-organismu-tostarp-ausim-un-dzirdi/" title="LasītKrāsu terapijas ietekme uz cilvēka organismu, tostarp ausīm un dzirdi">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/krasu-terapijas-ietekme-uz-cilveka-organismu-tostarp-ausim-un-dzirdi/">Krāsu terapijas ietekme uz cilvēka organismu, tostarp ausīm un dzirdi</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/krasu-terapijas-ietekme-uz-cilveka-organismu-tostarp-ausim-un-dzirdi/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Meningokoku infekcija</title>
		<link>https://dzirde.lv/meningokoku-infekcija/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=meningokoku-infekcija</link>
					<comments>https://dzirde.lv/meningokoku-infekcija/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 23 Mar 2016 09:19:57 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[antibiotikas]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[fonofobija]]></category>
		<category><![CDATA[gaisma]]></category>
		<category><![CDATA[imūnsistēma]]></category>
		<category><![CDATA[kakls]]></category>
		<category><![CDATA[laboratorija]]></category>
		<category><![CDATA[lokalizācija]]></category>
		<category><![CDATA[meningokoku infekcija]]></category>
		<category><![CDATA[muskuļi jutīgums]]></category>
		<category><![CDATA[nespēks]]></category>
		<category><![CDATA[sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[skaņu uztvere]]></category>
		<category><![CDATA[slimnīca]]></category>
		<category><![CDATA[SSK 10]]></category>
		<category><![CDATA[terapija]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5556</guid>

					<description><![CDATA[<p>Meningokoku infekcijas simptomi sākotnēji izpaužas līdzīgi gripai, vīrusu izraisītām infekcijām. Starptautiskajā Slimību klasifikatorā (SSK10) apzīmēta ar A39 kodu. Infekcija rodas cilvēkam ieelpojot inficētu gaisu. Lielākoties inficēšanās notiek ilgstošā laika periodā atrodoties ar inficētu cilvēku. [1.] Meningokoku infekcijas gadījumā parādās nespēks, sāp galva un ekstremitātes, ir paaugstināta ķermeņa temperatūra (drebuļi), slikta dūša, novājinātas imūnsistēmas gadījumā meningokoki<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/meningokoku-infekcija/" title="LasītMeningokoku infekcija">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/meningokoku-infekcija/">Meningokoku infekcija</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/meningokoku-infekcija/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Reibonis novērojams dažādu saslimšanu gadījumā</title>
		<link>https://dzirde.lv/reibonis-noverojams-dazadu-saslimsanu-gadijuma/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=reibonis-noverojams-dazadu-saslimsanu-gadijuma</link>
					<comments>https://dzirde.lv/reibonis-noverojams-dazadu-saslimsanu-gadijuma/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 23 Mar 2016 09:07:18 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[atmosfēras spiediens]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[centrāls]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dažādas saslimšanas]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes izmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes pārbaude]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes un līdzsvara nervs]]></category>
		<category><![CDATA[endolimfa]]></category>
		<category><![CDATA[fizioterapija]]></category>
		<category><![CDATA[galvas trauma]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvara traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[matiņšūnas]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[medikamenti]]></category>
		<category><![CDATA[Menjēra sindroms]]></category>
		<category><![CDATA[neiroloģiska izmeklēšana]]></category>
		<category><![CDATA[nevestibulārs]]></category>
		<category><![CDATA[osteohondroze]]></category>
		<category><![CDATA[ototoksisks]]></category>
		<category><![CDATA[perifērs]]></category>
		<category><![CDATA[psihoterapija]]></category>
		<category><![CDATA[redzes izmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[reiboņi]]></category>
		<category><![CDATA[Rinnes tests]]></category>
		<category><![CDATA[saindēšanās]]></category>
		<category><![CDATA[slimība]]></category>
		<category><![CDATA[speciālists]]></category>
		<category><![CDATA[Starptautiskā slimību klasifikācija]]></category>
		<category><![CDATA[terapija]]></category>
		<category><![CDATA[tinīts]]></category>
		<category><![CDATA[toksiskas vielas]]></category>
		<category><![CDATA[trokšņi ausīs]]></category>
		<category><![CDATA[Vēbera tests]]></category>
		<category><![CDATA[vestibulārā sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[vestibulārais aparāts]]></category>
		<category><![CDATA[vestibulārās funkcijas pārbaude]]></category>
		<category><![CDATA[vestibulārs]]></category>
		<category><![CDATA[vestibulookulārie testi]]></category>
		<category><![CDATA[vestibulospinālie testi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5552</guid>

					<description><![CDATA[<p>&#8220;Starptautiskajā Slimību klasifikācijā&#8221; (SSK 10) reibonis iekļauts ar R42 kodu. Latīņu valodā reiboni apzīmē ar&#8220;vertigo&#8221;, šo terminu mūsdienās biežāk izmanto medicīnas speciālisti.  Reiboņi novērojami dažāda vecuma cilvēkiem atšķirīgu klīnisko diagnožu vai saslimšanu gadījumā. Reibonis var izpausties kā līdzsvara traucējumi iekšējās auss bojājuma gadījumā. Līdzsvara orgāns atrodas iekšējā ausī, nodrošinot cilvēka adaptāciju dažādu kustību pozīcijām. Vestibulārā sistēma palīdz<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/reibonis-noverojams-dazadu-saslimsanu-gadijuma/" title="LasītReibonis novērojams dažādu saslimšanu gadījumā">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/reibonis-noverojams-dazadu-saslimsanu-gadijuma/">Reibonis novērojams dažādu saslimšanu gadījumā</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/reibonis-noverojams-dazadu-saslimsanu-gadijuma/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-05-08 01:24:08 by W3 Total Cache
-->