


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>stress - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/stress/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Tue, 09 Aug 2016 07:40:29 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>stress - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>STOP Alcheimera slimības cēloņiem!</title>
		<link>https://dzirde.lv/stop-alcheimera-slimibas-celoniem/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=stop-alcheimera-slimibas-celoniem</link>
					<comments>https://dzirde.lv/stop-alcheimera-slimibas-celoniem/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 09 Aug 2016 07:40:29 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[neiroloģija]]></category>
		<category><![CDATA[Alcheimera slimība]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[cukura diabēts]]></category>
		<category><![CDATA[demence]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kafija]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[pētījums]]></category>
		<category><![CDATA[profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[sirds]]></category>
		<category><![CDATA[smēķēšana]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vitamīni]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6945</guid>

					<description><![CDATA[<p>Zinātnieki analizējuši 323 pētījumus par Alcheimera slimību. Tajos analizēti dati par vairāk nekā 5000 personām. Vairāk nekā 60 % gadījumu Alcheimera slimība rodas 9 riska faktoru dēļ: augsts homocisteīna līmenis; depresija; liekā ķermeņa masa/ aptaukošanās; smēķēšana; artēriju izmaiņas; otrā tipa cukura diabēts; stress; paaugstināts asinsspiediens; organisma vārgums. &#160; Alcheimera slimības profilaksei var lietot: C vitamīnu;<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/stop-alcheimera-slimibas-celoniem/" title="LasītSTOP Alcheimera slimības cēloņiem!">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/stop-alcheimera-slimibas-celoniem/">STOP Alcheimera slimības cēloņiem!</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/stop-alcheimera-slimibas-celoniem/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Izvēlies magniju &#8211; dabisku antistresa līdzekli organisma šūnām</title>
		<link>https://dzirde.lv/izvelies-magniju-dabisku-antistresa-lidzekli-organisma-sunam/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=izvelies-magniju-dabisku-antistresa-lidzekli-organisma-sunam</link>
					<comments>https://dzirde.lv/izvelies-magniju-dabisku-antistresa-lidzekli-organisma-sunam/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 01 Aug 2016 11:47:38 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[neiroloģija]]></category>
		<category><![CDATA[antistress]]></category>
		<category><![CDATA[ārsts]]></category>
		<category><![CDATA[B grupas vitamīni]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[farmaceists]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[magnijs]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[organisms]]></category>
		<category><![CDATA[pētījums]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6895</guid>

					<description><![CDATA[<p>Pēc jaunāko pētījumu datiem izzināts, ka magnija joni organismā mazina stresa izpausmi. Stresa laikā šūnas funkcionē pastiprinātā režīmā, pārraidot impulsus un radot enerģiju. Cilvēka organisms, veicot ikvienu kustību, ikdienā izmanto magnija resursus. Atrodoties stresa situācijā magnijs tiek straujāk patērēts. Stress rodas šūnās. Ja magnijs ir pietiekamā daudzumā, tad tas darbojas kā stabilizators. Organismam ilgstoši atrodoties<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/izvelies-magniju-dabisku-antistresa-lidzekli-organisma-sunam/" title="LasītIzvēlies magniju &#8211; dabisku antistresa līdzekli organisma šūnām">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/izvelies-magniju-dabisku-antistresa-lidzekli-organisma-sunam/">Izvēlies magniju – dabisku antistresa līdzekli organisma šūnām</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/izvelies-magniju-dabisku-antistresa-lidzekli-organisma-sunam/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Labs miegs &#8211; laba veselība</title>
		<link>https://dzirde.lv/labs-miegs-laba-veseliba/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=labs-miegs-laba-veseliba</link>
					<comments>https://dzirde.lv/labs-miegs-laba-veseliba/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 03 May 2016 11:21:08 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[alkohols]]></category>
		<category><![CDATA[ārsts]]></category>
		<category><![CDATA[bezmiegs]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dienas režīms]]></category>
		<category><![CDATA[farmaceits]]></category>
		<category><![CDATA[hipnoze]]></category>
		<category><![CDATA[homeopātija]]></category>
		<category><![CDATA[hormoni]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kofeīns]]></category>
		<category><![CDATA[medikamenti]]></category>
		<category><![CDATA[miega laboratorija]]></category>
		<category><![CDATA[miegs]]></category>
		<category><![CDATA[mūzika]]></category>
		<category><![CDATA[nikotīns]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[Tehnoloģijas]]></category>
		<category><![CDATA[terapijas]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselības traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6424</guid>

					<description><![CDATA[<p>Cilvēki neizguļoties daudz biežāk savā ikdienā novēro organisma darbības izmaiņas. Regulāra neizgulēšanās ir būtisks iemesls slimību izpausmei. Mazulis lielāko diennakts daļu pavada miegā, savukārt cilvēkam cienījamā vecumā miega stundas būtiski samazinās. Mūsdienās dažādās pasaules valstīs ir miega laboratorijas, tostarp Latvijā, kurās individuāli izzina miega kvalitāti konkrētam cilvēkam. Noskaidrots, ka miegu ietekmē: hormonu izmaiņas; kofeīns; nikotīns;<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/labs-miegs-laba-veseliba/" title="LasītLabs miegs &#8211; laba veselība">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/labs-miegs-laba-veseliba/">Labs miegs – laba veselība</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/labs-miegs-laba-veseliba/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Galvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ</title>
		<link>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del</link>
					<comments>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 11 Apr 2016 09:02:24 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[acu slimības]]></category>
		<category><![CDATA[audzēji]]></category>
		<category><![CDATA[auss]]></category>
		<category><![CDATA[ausu iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[ausu un deguna iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[baktērijas]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[datortomogrāfija]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas trauma]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kognitīvie procesi]]></category>
		<category><![CDATA[krampji]]></category>
		<category><![CDATA[muskulatūra]]></category>
		<category><![CDATA[nelaba dūša]]></category>
		<category><![CDATA[pataloģija]]></category>
		<category><![CDATA[redzes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[simptomātika]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un asinsvadu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[stīva spranda]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[traumas]]></category>
		<category><![CDATA[vemšana]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[vīrusi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6050</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ģenētiskās galvassāpes var tikt mantotas ģenētiski molekulārā līmenī. Var būt simptomātiskās galvassāpes, kas rodas patoloģiju, baktēriju vai vīrusu infekciju, audzēju, sirds un asinsvadu slimību, ausu un deguna iekaisumu, acu slimību vai psihiskas izcelsmes slimību dēļ. Indivīdam jādodas pie speciālista veikt datortomogrāfiju, ja: novērojamas spēcīgas, pēkšņas ierosas sāpes; paaugstināta ķermeņa temperatūra; stīva sprandas – kakla daļa;<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/" title="LasītGalvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/">Galvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Dzirdes stāvoklis ietekmē indivīda komunikāciju un socializāciju</title>
		<link>https://dzirde.lv/dzirdes-stavoklis-ietekme-individa-komunikaciju-un-socializaciju/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=dzirdes-stavoklis-ietekme-individa-komunikaciju-un-socializaciju</link>
					<comments>https://dzirde.lv/dzirdes-stavoklis-ietekme-individa-komunikaciju-un-socializaciju/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 07 Apr 2016 08:17:22 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde un terapijas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aparāti]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes rehabilitācija]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[ārsti]]></category>
		<category><![CDATA[audiologi]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[cukura līmenis]]></category>
		<category><![CDATA[depresija]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes speciālisti]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[emocijas]]></category>
		<category><![CDATA[garastāvoklis]]></category>
		<category><![CDATA[hronisks]]></category>
		<category><![CDATA[komunikācija]]></category>
		<category><![CDATA[l terapija]]></category>
		<category><![CDATA[medikamenti]]></category>
		<category><![CDATA[multipls]]></category>
		<category><![CDATA[socializācija]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[vizuālā uztvere]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5970</guid>

					<description><![CDATA[<p>Kāds vīrietis 81 gada vecumā multiplu hronisku iemeslu dēļ attālinājās no apkārtējiem indivīdiem, pārtraucot komunikāciju. Indivīdam bija grūti uztvert audiālo informāciju. Medicīnas speciālisti veica klīnisko izmeklēšanu, atklājot paaugstinātu cukura līmeni asinīs. Vīrietis īpatnēji sazinājās ar apkārtējiem, tādēļ viņam bija grūti veidot dialogu ar citiem cilvēkiem. Vīrietis jutās sociāli izolēts, jo bieži radās pārpratumi ikdienas komunikācijā<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/dzirdes-stavoklis-ietekme-individa-komunikaciju-un-socializaciju/" title="LasītDzirdes stāvoklis ietekmē indivīda komunikāciju un socializāciju">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/dzirdes-stavoklis-ietekme-individa-komunikaciju-un-socializaciju/">Dzirdes stāvoklis ietekmē indivīda komunikāciju un socializāciju</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/dzirdes-stavoklis-ietekme-individa-komunikaciju-un-socializaciju/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Vai zinātnieki spēs noskaidrot dzirdes traucējumu novēršanu?</title>
		<link>https://dzirde.lv/vai-zinatnieki-spes-noskaidrot-dzirdes-traucejumu-noversanu/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=vai-zinatnieki-spes-noskaidrot-dzirdes-traucejumu-noversanu</link>
					<comments>https://dzirde.lv/vai-zinatnieki-spes-noskaidrot-dzirdes-traucejumu-noversanu/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 04 Apr 2016 06:12:08 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Akustika]]></category>
		<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Skaņu uztveres stratēģijas]]></category>
		<category><![CDATA[akustiskā trauma]]></category>
		<category><![CDATA[augļu insekts]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[Daniels Eberls]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[eksperiments]]></category>
		<category><![CDATA[elektrodi]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētiskā elastība]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētiskā modifikācija]]></category>
		<category><![CDATA[insekti]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Kevins Kristī]]></category>
		<category><![CDATA[koncerts]]></category>
		<category><![CDATA[kukaiņi]]></category>
		<category><![CDATA[mitohondriji]]></category>
		<category><![CDATA[mūzikas austiņas]]></category>
		<category><![CDATA[pulsācija]]></category>
		<category><![CDATA[rokmūzika]]></category>
		<category><![CDATA[sensorās šūnas]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[taustekļi]]></category>
		<category><![CDATA[troksnis]]></category>
		<category><![CDATA[zinātnieki]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5851</guid>

					<description><![CDATA[<p>Zinātnieki uzskata, ka augļu insektu (Drosophila melanogaster) modeli var salīdzināt ar dzirdes traucējumu saasināšanos. Bioloģijas profesors Daniels Eberls atklāj, ka pētījumā insektiem modelēti trokšņa radīti dzirdes traucējumi. Trokšņa radītie dzirdes traucējumi gados jauniem cilvēkiem galvenokārt rodas auss ejās ievietojamo mūzikas austiņu lietošanas dēļ. Biologi Eberls un Kevins Kristī vēlējās izzināt trokšņa radītu dzirdes traucējumu cēloņus. Augļu<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/vai-zinatnieki-spes-noskaidrot-dzirdes-traucejumu-noversanu/" title="LasītVai zinātnieki spēs noskaidrot dzirdes traucējumu novēršanu?">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/vai-zinatnieki-spes-noskaidrot-dzirdes-traucejumu-noversanu/">Vai zinātnieki spēs noskaidrot dzirdes traucējumu novēršanu?</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/vai-zinatnieki-spes-noskaidrot-dzirdes-traucejumu-noversanu/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Vai trokšņaina darba vide var izraisīt &#8221;tinnitus&#8221; un dzirdes traucējumus?</title>
		<link>https://dzirde.lv/vai-troksnaina-darba-vide-var-izraisit-tinnitus-un-dzirdes-traucejumus/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=vai-troksnaina-darba-vide-var-izraisit-tinnitus-un-dzirdes-traucejumus</link>
					<comments>https://dzirde.lv/vai-troksnaina-darba-vide-var-izraisit-tinnitus-un-dzirdes-traucejumus/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 01 Apr 2016 08:12:04 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Akustika]]></category>
		<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde un terapijas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[aizsargaustiņas]]></category>
		<category><![CDATA[akustiskā trauma]]></category>
		<category><![CDATA[audiologopēds]]></category>
		<category><![CDATA[audiometrija]]></category>
		<category><![CDATA[auditors bojājums]]></category>
		<category><![CDATA[auss ieliktņi]]></category>
		<category><![CDATA[aviācija]]></category>
		<category><![CDATA[darba aizsardzība]]></category>
		<category><![CDATA[darba vide]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes aizsarglīdzekļi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes funkcija]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes konsultācijas]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes pārbaude]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes speciālists]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[gaisa vadāmība]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kaula vadāmība]]></category>
		<category><![CDATA[kognitīvie procesi]]></category>
		<category><![CDATA[lidaparāts]]></category>
		<category><![CDATA[LOR]]></category>
		<category><![CDATA[maņas]]></category>
		<category><![CDATA[miegs]]></category>
		<category><![CDATA[skaļums]]></category>
		<category><![CDATA[skaņa]]></category>
		<category><![CDATA[skaņu terapija]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[Tehnoloģijas]]></category>
		<category><![CDATA[tinīts]]></category>
		<category><![CDATA[tinnitus]]></category>
		<category><![CDATA[troksnis]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5800</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ikdienā izmantojam dažādas tehnoloģijas, kas mēdz radīt lielu troksni. Aptuveni miljonam Lielbritānijas iedzīvotāju darba vidē ir paaugstināts trokšņa līmenis, kas var kļūt par tinnitus vai dzirdes traucējumu cēloni. Pēc &#8220;Lielbritānijas Darba aizsardzības inspekcijas&#8221; (The Labour Force Survey (LFS)) datiem laikā no 2009.-2012. gadam dzirdes traucējumus darba vidē ieguvuši aptuveni 19 000 cilvēku. ASV aptuveni 30 miljoniem personu<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/vai-troksnaina-darba-vide-var-izraisit-tinnitus-un-dzirdes-traucejumus/" title="LasītVai trokšņaina darba vide var izraisīt &#8221;tinnitus&#8221; un dzirdes traucējumus?">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/vai-troksnaina-darba-vide-var-izraisit-tinnitus-un-dzirdes-traucejumus/">Vai trokšņaina darba vide var izraisīt ”tinnitus” un dzirdes traucējumus?</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/vai-troksnaina-darba-vide-var-izraisit-tinnitus-un-dzirdes-traucejumus/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Akustiska trauma</title>
		<link>https://dzirde.lv/akustiska-trauma/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=akustiska-trauma</link>
					<comments>https://dzirde.lv/akustiska-trauma/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 23 Mar 2016 09:32:14 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Akustika]]></category>
		<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[akustiskā trauma]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes izmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes matiņšūnas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes speciālists]]></category>
		<category><![CDATA[infekcijas]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[LOR]]></category>
		<category><![CDATA[ototoksiski medikamenti]]></category>
		<category><![CDATA[skaņa]]></category>
		<category><![CDATA[skaņu avots]]></category>
		<category><![CDATA[skaņu skaļums]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[trokšņi ausīs]]></category>
		<category><![CDATA[troksnis]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5560</guid>

					<description><![CDATA[<p>Industralizētā vidē cilvēkam pastāv lielāka varbūtība iegūt dzirdes traucējumus. Dzirdes traucējumiem var būt dažāda izcelsme: ģenētika, infekcijas, slimības (gripa, masaliņas u. c.), ototoksiski medikamenti, troksnis. Liela trokšņa rezultātā var rasties akustiska trauma (salūts, hokeja mačs, skaļš koncerts u. tml.). Akustiskas traumas gadījumā var būt ausu ārējo matiņšūnu mikromehāniskas izmaiņas, metaboliskais stress, trokšņi ausīs. Ja pēkšņi pazeminās<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/akustiska-trauma/" title="LasītAkustiska trauma">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/akustiska-trauma/">Akustiska trauma</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/akustiska-trauma/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Prognozētas trauksmainākās profesijas 2014. gadā ASV</title>
		<link>https://dzirde.lv/prognozetas-trauksmainakas-profesijas-2014-gada-asv/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=prognozetas-trauksmainakas-profesijas-2014-gada-asv</link>
					<comments>https://dzirde.lv/prognozetas-trauksmainakas-profesijas-2014-gada-asv/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 23 Mar 2016 08:34:11 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[ASV]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[darbs]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[izglītība]]></category>
		<category><![CDATA[pētījums]]></category>
		<category><![CDATA[profesija]]></category>
		<category><![CDATA[prognoze]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[termiņš]]></category>
		<category><![CDATA[trauksme]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5544</guid>

					<description><![CDATA[<p>Amerikā veikts pētījums par profesijām, kas rada stresu darbavietā. Cilvēki, kuri ikdienā komunicē ar nepazīstamiem cilvēkiem, tiek pastiprināti kontrolēti un darbam noteikti termiņi, biežāk pakļauti trauksmei. Tika apkopoti dažādi stresu izraisoši kritēriji (piem., bieži komandējumi, karjeras iespējas, darba noteiktais termiņš, darbs sabiedriskās un sociālās iestādēs, konkurētspēja, fiziskā sagatavotība, darba vides apstākļi, bīstamība, risks apdraudēt citu dzīvību).<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/prognozetas-trauksmainakas-profesijas-2014-gada-asv/" title="LasītPrognozētas trauksmainākās profesijas 2014. gadā ASV">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/prognozetas-trauksmainakas-profesijas-2014-gada-asv/">Prognozētas trauksmainākās profesijas 2014. gadā ASV</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/prognozetas-trauksmainakas-profesijas-2014-gada-asv/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Adaptācija</title>
		<link>https://dzirde.lv/adaptacija/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=adaptacija</link>
					<comments>https://dzirde.lv/adaptacija/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 22 Mar 2016 11:35:28 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[aizture]]></category>
		<category><![CDATA[aktīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[atkārtošana]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dienas režīms]]></category>
		<category><![CDATA[elektrolīti]]></category>
		<category><![CDATA[enerģija]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[funkcijas]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[gēni]]></category>
		<category><![CDATA[glikokortikoīdi]]></category>
		<category><![CDATA[glikoze]]></category>
		<category><![CDATA[hipofīze]]></category>
		<category><![CDATA[hipotalāms]]></category>
		<category><![CDATA[ikdena]]></category>
		<category><![CDATA[informācija]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[izpausme]]></category>
		<category><![CDATA[kālijs]]></category>
		<category><![CDATA[kombinatīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[laiks]]></category>
		<category><![CDATA[lipīdi]]></category>
		<category><![CDATA[miegs]]></category>
		<category><![CDATA[mobilizācija]]></category>
		<category><![CDATA[mutācija]]></category>
		<category><![CDATA[nātrijs]]></category>
		<category><![CDATA[pārmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[pasīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[preadaptīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[spriedze]]></category>
		<category><![CDATA[stimuls]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[trauksme]]></category>
		<category><![CDATA[ūdeņradis]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[uzturs]]></category>
		<category><![CDATA[vecums]]></category>
		<category><![CDATA[virsnieru sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[vispārēja adaptācija]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5504</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ikdienā bieži nonākam situācijās, kad mums negaidīti jāpielāgojas notikušajām pārmaiņām gan fiziskā, gan psihiskā aspektā. Dabā adaptācijai  pastāv vairāki veidi: aktīvā &#8211; organisma reaģēšanas izpausme; pasīvā &#8211; organisma spējas pielāgoties; vispārēja (visām dzīvajām būtnēm) &#8211; nodrošina pielāgošanos dažādiem apstākļiem. Adaptāciju var klasificēt arī pēc rašanās laika un lietderīguma: preadaptīvā &#8211; konkrētā situācijā organisms veic jaunas, situācijā nepieciešamas<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/adaptacija/" title="LasītAdaptācija">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/adaptacija/">Adaptācija</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/adaptacija/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-04-30 02:05:10 by W3 Total Cache
-->