


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>masa - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/masa/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Thu, 31 Mar 2016 12:45:22 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>masa - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Paaugstināts asinsspiediens</title>
		<link>https://dzirde.lv/paaugstinats-asinsspiediens/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=paaugstinats-asinsspiediens</link>
					<comments>https://dzirde.lv/paaugstinats-asinsspiediens/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 31 Mar 2016 12:45:22 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[asinsrite]]></category>
		<category><![CDATA[asinsspiediens]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[iedzimtība]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[masa]]></category>
		<category><![CDATA[osteoporoze]]></category>
		<category><![CDATA[podometrs]]></category>
		<category><![CDATA[redze]]></category>
		<category><![CDATA[redzes izmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[sirds]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5764</guid>

					<description><![CDATA[<p>Paaugstināts asinsspiediens var būt viens no dzirdes traucējumu cēloņiem. Cilvēki bieži nejūt paaugstināta asinsspiediena simptomus, tāpēc to mēdz dēvēt par &#8220;kluso slepkavu&#8221;. Izteiktas hipertensijas gadījumā ir spēcīgas galvassāpes, acu miglošanās (var izpausties kā redzes halucinācijas (piem., zibšņi). Paaugstināts asinsspiediens ir aptuveni trīs cilvēkiem no desmit, daudzi no viņiem nemana šo izmaiņu. Ja asinsspiediens ir augstāks nekā<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/paaugstinats-asinsspiediens/" title="LasītPaaugstināts asinsspiediens">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/paaugstinats-asinsspiediens/">Paaugstināts asinsspiediens</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/paaugstinats-asinsspiediens/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Ķīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā</title>
		<link>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana</link>
					<comments>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 23 Mar 2016 09:51:21 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[asins plazma]]></category>
		<category><![CDATA[auglis]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[cirkulācija]]></category>
		<category><![CDATA[dehidrācija]]></category>
		<category><![CDATA[dzelzs]]></category>
		<category><![CDATA[enzīmi]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[funkcionēšana]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[hemoglobīns]]></category>
		<category><![CDATA[ķermenis]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmiskie elementi]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[masa]]></category>
		<category><![CDATA[medūza]]></category>
		<category><![CDATA[molekulas]]></category>
		<category><![CDATA[nātrijs]]></category>
		<category><![CDATA[neorganisks]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[organisks]]></category>
		<category><![CDATA[savienojumi]]></category>
		<category><![CDATA[sieviete]]></category>
		<category><![CDATA[šķidrums]]></category>
		<category><![CDATA[šūna]]></category>
		<category><![CDATA[trokšņi plaušās]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[vairogdziedzeris]]></category>
		<category><![CDATA[vīrietis]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5564</guid>

					<description><![CDATA[<p>Organiskie un neorganiskie savienojumi darbojas ķermenī esošajos šķidrumos. Šūnu pamatsastāvdaļa ir ūdens. Jāatceras, ka dažādos organismos var būt atšķirīgs ūdens daudzums (piem., medūza satur 98 % ūdens). Ūdens daudzums mainās visa cilvēka mūža garumā (1. grūtniecības mēnesī augļa organisms satur 93,8 % ūdens, savukārt pēc 60 gadu vecuma cilvēka organismā ir mazāk nekā 55 %<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/" title="LasītĶīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/">Ķīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-04-14 00:35:22 by W3 Total Cache
-->