


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>galvas sāpes - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/galvas-sapes/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Mon, 11 Apr 2016 09:02:24 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>galvas sāpes - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Galvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ</title>
		<link>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del</link>
					<comments>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 11 Apr 2016 09:02:24 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[acu slimības]]></category>
		<category><![CDATA[audzēji]]></category>
		<category><![CDATA[auss]]></category>
		<category><![CDATA[ausu iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[ausu un deguna iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[baktērijas]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[datortomogrāfija]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas trauma]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kognitīvie procesi]]></category>
		<category><![CDATA[krampji]]></category>
		<category><![CDATA[muskulatūra]]></category>
		<category><![CDATA[nelaba dūša]]></category>
		<category><![CDATA[pataloģija]]></category>
		<category><![CDATA[redzes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[simptomātika]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un asinsvadu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[stīva spranda]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[traumas]]></category>
		<category><![CDATA[vemšana]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[vīrusi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6050</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ģenētiskās galvassāpes var tikt mantotas ģenētiski molekulārā līmenī. Var būt simptomātiskās galvassāpes, kas rodas patoloģiju, baktēriju vai vīrusu infekciju, audzēju, sirds un asinsvadu slimību, ausu un deguna iekaisumu, acu slimību vai psihiskas izcelsmes slimību dēļ. Indivīdam jādodas pie speciālista veikt datortomogrāfiju, ja: novērojamas spēcīgas, pēkšņas ierosas sāpes; paaugstināta ķermeņa temperatūra; stīva sprandas – kakla daļa;<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/" title="LasītGalvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/">Galvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Paaugstināts asinsspiediens</title>
		<link>https://dzirde.lv/paaugstinats-asinsspiediens/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=paaugstinats-asinsspiediens</link>
					<comments>https://dzirde.lv/paaugstinats-asinsspiediens/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 31 Mar 2016 12:45:22 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[asinsrite]]></category>
		<category><![CDATA[asinsspiediens]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[iedzimtība]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[masa]]></category>
		<category><![CDATA[osteoporoze]]></category>
		<category><![CDATA[podometrs]]></category>
		<category><![CDATA[redze]]></category>
		<category><![CDATA[redzes izmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[sirds]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5764</guid>

					<description><![CDATA[<p>Paaugstināts asinsspiediens var būt viens no dzirdes traucējumu cēloņiem. Cilvēki bieži nejūt paaugstināta asinsspiediena simptomus, tāpēc to mēdz dēvēt par &#8220;kluso slepkavu&#8221;. Izteiktas hipertensijas gadījumā ir spēcīgas galvassāpes, acu miglošanās (var izpausties kā redzes halucinācijas (piem., zibšņi). Paaugstināts asinsspiediens ir aptuveni trīs cilvēkiem no desmit, daudzi no viņiem nemana šo izmaiņu. Ja asinsspiediens ir augstāks nekā<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/paaugstinats-asinsspiediens/" title="LasītPaaugstināts asinsspiediens">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/paaugstinats-asinsspiediens/">Paaugstināts asinsspiediens</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/paaugstinats-asinsspiediens/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Vitamīnu deficīta izpausmes</title>
		<link>https://dzirde.lv/vitaminu-deficita-izpausmes/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=vitaminu-deficita-izpausmes</link>
					<comments>https://dzirde.lv/vitaminu-deficita-izpausmes/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 31 Mar 2016 10:11:26 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[aknas]]></category>
		<category><![CDATA[asiņošana]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[galvas sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[infekcijas]]></category>
		<category><![CDATA[kauli]]></category>
		<category><![CDATA[kognitīvie procesi]]></category>
		<category><![CDATA[mazasinība]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[nogurums]]></category>
		<category><![CDATA[pazemināta ķermeņa temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[redze]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un asinsrite]]></category>
		<category><![CDATA[skelets]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[vitamīni]]></category>
		<category><![CDATA[vitamīnu deficīts]]></category>
		<category><![CDATA[zobi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5748</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ja organismā trūkst A vitamīna, tad rodas augšanas un redzes traucējumi, palielinās saslimšanas risks ar infekcijas slimībām un iekaist acu gļotāda. B vitamīnu grupas trūkuma gadījumā cilvēkam ir noguruma sajūta, pasliktinās atmiņa, pazemināta ķermeņa temperatūra, bezmiegs, mazinās koncentrēšanās spējas, rodas izmaiņas mutes, acu gļotādā un ādā, mazasinība, traucēta nervu sistēmas darbība. Ja cilvēkam trūkst C<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/vitaminu-deficita-izpausmes/" title="LasītVitamīnu deficīta izpausmes">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/vitaminu-deficita-izpausmes/">Vitamīnu deficīta izpausmes</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/vitaminu-deficita-izpausmes/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Medikamentu lietošanai var būt blaknes</title>
		<link>https://dzirde.lv/medikamentu-lietosanai-var-blaknes/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=medikamentu-lietosanai-var-blaknes</link>
					<comments>https://dzirde.lv/medikamentu-lietosanai-var-blaknes/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 31 Mar 2016 09:14:13 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[acetilaminoskābe]]></category>
		<category><![CDATA[alerģijas]]></category>
		<category><![CDATA[ārsta norādījumi]]></category>
		<category><![CDATA[asiņošana]]></category>
		<category><![CDATA[aspirīns]]></category>
		<category><![CDATA[astma]]></category>
		<category><![CDATA[auss matiņšūnas]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes matiņšūnas]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes un līdzsvara nervs]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes uztvere]]></category>
		<category><![CDATA[elpošana]]></category>
		<category><![CDATA[farmaceits]]></category>
		<category><![CDATA[galvas sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[ibuprofēns]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[konsultacijas]]></category>
		<category><![CDATA[medikamenti]]></category>
		<category><![CDATA[meprazola magnijs]]></category>
		<category><![CDATA[nestereoīdie pretiekaisuma līdzekļi]]></category>
		<category><![CDATA[ototoksiskas vielas]]></category>
		<category><![CDATA[ototoksisks]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5742</guid>

					<description><![CDATA[<p>Pasaulē pieejami dažādi ototoksiskie medikamenti, kas var ietekmēt cilvēka dzirdi: meprazola magnijs (Prilosec), ibuprofēns (Advil, Motrin), acetilaminoskābe (Tylenol), nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (Aleve), aspirīns(Bayer, Goody’s, Exedrin). Daudzi medikamenti, ko cilvēki lieto ikdienā galvassāpju mazināšanai, elpošanas regulēšanai (piem., astmas gadījumā), alerģiju un alerģisku reakciju novēršanai, iekšējas asiņošanas novēršanai u. tml., satur ototoksiskas vielas. Atklāts, ka liels aspirīna<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/medikamentu-lietosanai-var-blaknes/" title="LasītMedikamentu lietošanai var būt blaknes">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/medikamentu-lietosanai-var-blaknes/">Medikamentu lietošanai var būt blaknes</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/medikamentu-lietosanai-var-blaknes/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Epilepsija</title>
		<link>https://dzirde.lv/epilepsija/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=epilepsija</link>
					<comments>https://dzirde.lv/epilepsija/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 22 Mar 2016 13:50:59 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[bailes]]></category>
		<category><![CDATA[bālums]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes izmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[elektroencefalogrāfija]]></category>
		<category><![CDATA[elektroencefalogrammas atgriezeniskās saites tehnika]]></category>
		<category><![CDATA[epilepsija]]></category>
		<category><![CDATA[galvas sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas trauma]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[hroniska slimība]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Ketogēna diēta]]></category>
		<category><![CDATA[klejotājnervs]]></category>
		<category><![CDATA[kods]]></category>
		<category><![CDATA[komplikācijas]]></category>
		<category><![CDATA[kontrakcijas]]></category>
		<category><![CDATA[krampji]]></category>
		<category><![CDATA[lēkmes]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[miega traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[n.vagus]]></category>
		<category><![CDATA[redzes izmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[sāpes sirds apvidū]]></category>
		<category><![CDATA[sarkšana]]></category>
		<category><![CDATA[Starptautiskā slimību klasifikācija]]></category>
		<category><![CDATA[svīšana]]></category>
		<category><![CDATA[terapija]]></category>
		<category><![CDATA[tinīts]]></category>
		<category><![CDATA[tirpšana]]></category>
		<category><![CDATA[toniski-kloniskas kustības]]></category>
		<category><![CDATA[trokšņi ausīs]]></category>
		<category><![CDATA[veģetatīvā nervu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselības izmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[veselības traucējumi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5533</guid>

					<description><![CDATA[<p>Epilepsija var izpausties ģenētisku iemeslu, iedzimtu galvas smadzeņu izmaiņu (piem., hidrocefālija), iegūtu smadzeņu bojājumu un specifisku sindromu dēļ. Epilepsija ir hroniska slimība. Tā izpaužas ar pēkšņām, nekontrolējamām izmaiņām ķermeņa kustībās &#8211; krampji, izmainās apziņa, uzvedība un veģetatīvās nervu sistēmas darbība. [1.] Epilepsija pasaulē ir diagnosticēta aptuveni piecdesmit miljoniem cilvēku. Speciālisti datus par epilepsijas diagnozi var<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/epilepsija/" title="LasītEpilepsija">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/epilepsija/">Epilepsija</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/epilepsija/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-07-13 04:22:50 by W3 Total Cache
-->