


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>vīrusi - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/virusi/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Mon, 11 Apr 2016 09:02:24 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>vīrusi - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Galvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ</title>
		<link>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del</link>
					<comments>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 11 Apr 2016 09:02:24 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[acu slimības]]></category>
		<category><![CDATA[audzēji]]></category>
		<category><![CDATA[auss]]></category>
		<category><![CDATA[ausu iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[ausu un deguna iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[baktērijas]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[datortomogrāfija]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas trauma]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kognitīvie procesi]]></category>
		<category><![CDATA[krampji]]></category>
		<category><![CDATA[muskulatūra]]></category>
		<category><![CDATA[nelaba dūša]]></category>
		<category><![CDATA[pataloģija]]></category>
		<category><![CDATA[redzes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[simptomātika]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un asinsvadu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[stīva spranda]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[traumas]]></category>
		<category><![CDATA[vemšana]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[vīrusi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6050</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ģenētiskās galvassāpes var tikt mantotas ģenētiski molekulārā līmenī. Var būt simptomātiskās galvassāpes, kas rodas patoloģiju, baktēriju vai vīrusu infekciju, audzēju, sirds un asinsvadu slimību, ausu un deguna iekaisumu, acu slimību vai psihiskas izcelsmes slimību dēļ. Indivīdam jādodas pie speciālista veikt datortomogrāfiju, ja: novērojamas spēcīgas, pēkšņas ierosas sāpes; paaugstināta ķermeņa temperatūra; stīva sprandas – kakla daļa;<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/" title="LasītGalvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/">Galvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Grūtības saklausīt apkārtējos ikdienā</title>
		<link>https://dzirde.lv/grutibas-saklausit-apkartejos-ikdiena/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=grutibas-saklausit-apkartejos-ikdiena</link>
					<comments>https://dzirde.lv/grutibas-saklausit-apkartejos-ikdiena/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 11 Apr 2016 06:51:24 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[anatomija]]></category>
		<category><![CDATA[audiāla informācija]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[austiņas]]></category>
		<category><![CDATA[bungplēvīte]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes aizsarglīdzekļi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes matiņšūnas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes speciālists]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējums]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes un līdzsvara nervs]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdēt]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[hokeja mačs]]></category>
		<category><![CDATA[iekšējā auss]]></category>
		<category><![CDATA[klausīties]]></category>
		<category><![CDATA[komunikācija]]></category>
		<category><![CDATA[rokkoncerts]]></category>
		<category><![CDATA[salūts]]></category>
		<category><![CDATA[sarunvaloda]]></category>
		<category><![CDATA[skaļš]]></category>
		<category><![CDATA[skaņas intensitāte]]></category>
		<category><![CDATA[slimības]]></category>
		<category><![CDATA[splags]]></category>
		<category><![CDATA[troksnis]]></category>
		<category><![CDATA[vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[vīrusi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6028</guid>

					<description><![CDATA[<p>Dažkārt nonākam neērtā situācijā ikdienā, jo nespējam saklausīt kāda cilvēka teikto informāciju. Pēkšņa dzirdes zuduma gadījumā ir bojāta iekšējā auss (dzirdes matiņšūnas/ dzirdes nervs). Šādā gadījumā steidzami jādodas pie dzirdes speciālista. Dzirdes traucējumus var mantot ģenētiskā līmenī, kā arī tie var rasties skaļas vides/ trokšņa, medikamentu lietošanas, dažādu vīrusu un slimību ietekmē. Jāatceras, kas neatgriezeniska vājdzirdība<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/grutibas-saklausit-apkartejos-ikdiena/" title="LasītGrūtības saklausīt apkārtējos ikdienā">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/grutibas-saklausit-apkartejos-ikdiena/">Grūtības saklausīt apkārtējos ikdienā</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/grutibas-saklausit-apkartejos-ikdiena/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Adenoīdi: cēloņi un simptomi</title>
		<link>https://dzirde.lv/adenoidi-celoni-un-simptomi/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=adenoidi-celoni-un-simptomi</link>
					<comments>https://dzirde.lv/adenoidi-celoni-un-simptomi/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 16 Mar 2016 07:49:32 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[adenoīdi]]></category>
		<category><![CDATA[aizdegunes mandele]]></category>
		<category><![CDATA[ārstēšana]]></category>
		<category><![CDATA[audi]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[ausu infekcijas]]></category>
		<category><![CDATA[baktērijas]]></category>
		<category><![CDATA[bērnība]]></category>
		<category><![CDATA[bērns]]></category>
		<category><![CDATA[deguna dobums]]></category>
		<category><![CDATA[deguns]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes kanāls]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[gaisa plūsma]]></category>
		<category><![CDATA[infekcijas]]></category>
		<category><![CDATA[konsultacijas]]></category>
		<category><![CDATA[LOR]]></category>
		<category><![CDATA[mandeles]]></category>
		<category><![CDATA[mīksts]]></category>
		<category><![CDATA[rīkle]]></category>
		<category><![CDATA[sekrēts]]></category>
		<category><![CDATA[skaņu uztvere]]></category>
		<category><![CDATA[terapija]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vidusauss infekcijas]]></category>
		<category><![CDATA[vīrusi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5249</guid>

					<description><![CDATA[<p>Adenoīdi ir mīksta audu masa, kas atrodas aiz deguna dobuma (saukti arī par aizdegunes mandelēm). Tāpat kā limfmezgli, adenoīdi piedalās cilvēka imūnās sistēmas uzturēšanā, un tie sastāv no limfātiskiem audiem. Baltās asins šūnas cirkulē cauri adenoīdiem un pārējiem limfātiskiem audiem, reaģējot uz neatpazītiem iebrucējiem organismā. Mums visiem piedzimstot un bērnības gados ir adenoīdi, taču līdz<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/adenoidi-celoni-un-simptomi/" title="LasītAdenoīdi: cēloņi un simptomi">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/adenoidi-celoni-un-simptomi/">Adenoīdi: cēloņi un simptomi</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/adenoidi-celoni-un-simptomi/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-04-11 19:15:45 by W3 Total Cache
-->