


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>vairogdziedzeris - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/vairogdziedzeris/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Fri, 08 Apr 2016 11:14:30 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>vairogdziedzeris - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Šalkšana/ troksnis ausīs</title>
		<link>https://dzirde.lv/salksana-troksnis-ausis/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=salksana-troksnis-ausis</link>
					<comments>https://dzirde.lv/salksana-troksnis-ausis/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 08 Apr 2016 11:14:30 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde un terapijas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aparāti]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes rehabilitācija]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes tehnoloģijas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[aknas]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[cukura diabēts]]></category>
		<category><![CDATA[digitālie dzirdes aparāti]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes aparāti]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējums]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[hipertensija]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[pakāpe]]></category>
		<category><![CDATA[pamatslimība]]></category>
		<category><![CDATA[šalkšana]]></category>
		<category><![CDATA[smags]]></category>
		<category><![CDATA[tinīts]]></category>
		<category><![CDATA[trokšņi ausīs]]></category>
		<category><![CDATA[troksnis]]></category>
		<category><![CDATA[trokšņu maskētājs]]></category>
		<category><![CDATA[trokšņu slāpētājs]]></category>
		<category><![CDATA[vairogdziedzeris]]></category>
		<category><![CDATA[veids]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vidējs]]></category>
		<category><![CDATA[viegls]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6001</guid>

					<description><![CDATA[<p>Aptuveni 95 % indivīdu kādreiz bijušas sūdzības par troksni ausīs, savukārt tikai 30 % no tiem atklāti pauž savas sūdzības. Troksnis ausīs izpaužas atšķirīgi, atkarībā no dzirdes traucējuma pakāpes un veida. Interesanti, ka Latvijas iedzīvotāji troksni ausīs mēdz raksturot kā viļņu šalkšanu, telefona zvanīšanu, kukaiņu sīkšanu u. tml. Skaņas ausīs var rasties emociju un zemapziņas<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/salksana-troksnis-ausis/" title="LasītŠalkšana/ troksnis ausīs">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/salksana-troksnis-ausis/">Šalkšana/ troksnis ausīs</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/salksana-troksnis-ausis/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Ķīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā</title>
		<link>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana</link>
					<comments>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 23 Mar 2016 09:51:21 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[asins plazma]]></category>
		<category><![CDATA[auglis]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[cirkulācija]]></category>
		<category><![CDATA[dehidrācija]]></category>
		<category><![CDATA[dzelzs]]></category>
		<category><![CDATA[enzīmi]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[funkcionēšana]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[hemoglobīns]]></category>
		<category><![CDATA[ķermenis]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmiskie elementi]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[masa]]></category>
		<category><![CDATA[medūza]]></category>
		<category><![CDATA[molekulas]]></category>
		<category><![CDATA[nātrijs]]></category>
		<category><![CDATA[neorganisks]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[organisks]]></category>
		<category><![CDATA[savienojumi]]></category>
		<category><![CDATA[sieviete]]></category>
		<category><![CDATA[šķidrums]]></category>
		<category><![CDATA[šūna]]></category>
		<category><![CDATA[trokšņi plaušās]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[vairogdziedzeris]]></category>
		<category><![CDATA[vīrietis]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5564</guid>

					<description><![CDATA[<p>Organiskie un neorganiskie savienojumi darbojas ķermenī esošajos šķidrumos. Šūnu pamatsastāvdaļa ir ūdens. Jāatceras, ka dažādos organismos var būt atšķirīgs ūdens daudzums (piem., medūza satur 98 % ūdens). Ūdens daudzums mainās visa cilvēka mūža garumā (1. grūtniecības mēnesī augļa organisms satur 93,8 % ūdens, savukārt pēc 60 gadu vecuma cilvēka organismā ir mazāk nekā 55 %<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/" title="LasītĶīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/">Ķīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Rentgenstarojums</title>
		<link>https://dzirde.lv/rentgenstarojums/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=rentgenstarojums</link>
					<comments>https://dzirde.lv/rentgenstarojums/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 22 Mar 2016 12:34:04 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[asociācijas]]></category>
		<category><![CDATA[audzējs]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[cisteīns]]></category>
		<category><![CDATA[dzimumhormoni]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[elektriskais lauks]]></category>
		<category><![CDATA[elektromagnētiskie viļņi]]></category>
		<category><![CDATA[elektroni]]></category>
		<category><![CDATA[filmas]]></category>
		<category><![CDATA[fona starojums]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[glutations]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[izmeklējumu dati]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[meningioma]]></category>
		<category><![CDATA[radiācija]]></category>
		<category><![CDATA[rentgens]]></category>
		<category><![CDATA[rentgenstarojums]]></category>
		<category><![CDATA[selēns]]></category>
		<category><![CDATA[siekalu dziedzeris]]></category>
		<category><![CDATA[stars]]></category>
		<category><![CDATA[Tehnoloģijas]]></category>
		<category><![CDATA[vairogdziedzeris]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vēzis]]></category>
		<category><![CDATA[vitamīni]]></category>
		<category><![CDATA[zobi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5517</guid>

					<description><![CDATA[<p>&#8220;Rentgenstarojums ir elektromagnētiskie viļņi, kuru garums 0,0025 līdz 25 nm, tam piemīt liela caurspiešanās spēja. Rentgenstarojumu iegūst, rentgenlampas anoda materiālā bremzējot ātrus elektronus, kurus emitē sakvēlināts katoda kvēldiegs un paātrina elektriskais lauks.&#8221; [1.] Mūsdienu modernajā medicīnā rentgenizmeklējumi tiek veikti salīdzinoši bieži. [2.] Vācu fiziķis V. Rentgens 1895. gadā atklāja rentgenstarojumu un tā īpašības. [3.] Zinātnieki veikuši<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/rentgenstarojums/" title="LasītRentgenstarojums">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/rentgenstarojums/">Rentgenstarojums</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/rentgenstarojums/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Nepilnīga vairogdziedzera hormonu izstrāde var izraisīt dzirdes traucējumus</title>
		<link>https://dzirde.lv/nepilniga-vairogdziedzera-hormonu-izstrade-var-izraisit-dzirdes-traucejumus/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=nepilniga-vairogdziedzera-hormonu-izstrade-var-izraisit-dzirdes-traucejumus</link>
					<comments>https://dzirde.lv/nepilniga-vairogdziedzera-hormonu-izstrade-var-izraisit-dzirdes-traucejumus/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 17 Mar 2016 07:21:00 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes izmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētiska mutācija]]></category>
		<category><![CDATA[hormoni]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[izstrāde]]></category>
		<category><![CDATA[mati]]></category>
		<category><![CDATA[nogurums]]></category>
		<category><![CDATA[producēšana]]></category>
		<category><![CDATA[skaņa]]></category>
		<category><![CDATA[svars]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[vairogdziedzera disfunkcija]]></category>
		<category><![CDATA[vairogdziedzeris]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[zinātnieks]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5315</guid>

					<description><![CDATA[<p>Veikts pētījums par vairogdziedzera darbības izmaiņu ietekmi uz dzirdi. Ja vairogdziedzeris nefunkcionē atbilstoši normai, tad cilvēkam ir nogurums, svara palielināšanās, matu izkrišana, drebuļi, trauksmes sajūta, pastiprināta svīšana u. tml. &#8220;Telavivas universitātē&#8221; veiktais pētījums liecina par vairogdziedzera nefunkcionēšanas saikni ar iedzimtu vājdzirdību. Zinātnieki konstatējuši, ka vairogdziedzera nepilnīga hormonu izstrāde var izraisīt iedzimtu vājdzirdību. Zinātnieki iepriekš laboratorijā<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/nepilniga-vairogdziedzera-hormonu-izstrade-var-izraisit-dzirdes-traucejumus/" title="LasītNepilnīga vairogdziedzera hormonu izstrāde var izraisīt dzirdes traucējumus">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/nepilniga-vairogdziedzera-hormonu-izstrade-var-izraisit-dzirdes-traucejumus/">Nepilnīga vairogdziedzera hormonu izstrāde var izraisīt dzirdes traucējumus</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/nepilniga-vairogdziedzera-hormonu-izstrade-var-izraisit-dzirdes-traucejumus/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Daži fakti par tinītu</title>
		<link>https://dzirde.lv/dazi-fakti-par-tinitu/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=dazi-fakti-par-tinitu</link>
					<comments>https://dzirde.lv/dazi-fakti-par-tinitu/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 16 Mar 2016 13:15:28 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde un terapijas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes rehabilitācija]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dienas režīms]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes aizsarglīdzekļi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes aparāti]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[galvas trauma]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[otoskleroze]]></category>
		<category><![CDATA[ototoksiski medikamenti]]></category>
		<category><![CDATA[presbiakūze]]></category>
		<category><![CDATA[rūkšana]]></category>
		<category><![CDATA[šalkšana]]></category>
		<category><![CDATA[sēra korķi]]></category>
		<category><![CDATA[sīkšana]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un asinsrite]]></category>
		<category><![CDATA[skaņa]]></category>
		<category><![CDATA[skaņu avots]]></category>
		<category><![CDATA[skaņu ģeneratori]]></category>
		<category><![CDATA[statiska skaņa]]></category>
		<category><![CDATA[tinīta mazināšana]]></category>
		<category><![CDATA[tinīts]]></category>
		<category><![CDATA[trokšņi ausīs]]></category>
		<category><![CDATA[vairogdziedzeris]]></category>
		<category><![CDATA[vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[zvanīšana]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5285</guid>

					<description><![CDATA[<p>Resurss: Audiology Systems(Health24, Hearing Health foundation, Mayo Clinic &#38; ATA)</p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/dazi-fakti-par-tinitu/">Daži fakti par tinītu</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/dazi-fakti-par-tinitu/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Vairogdziedzera disfunkcija ietekmē dzirdi</title>
		<link>https://dzirde.lv/vairogdziedzera-disfunkcija-ietekme-dzirdi/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=vairogdziedzera-disfunkcija-ietekme-dzirdi</link>
					<comments>https://dzirde.lv/vairogdziedzera-disfunkcija-ietekme-dzirdi/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 09 Mar 2016 12:40:40 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes rehabilitācija]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes uztvere]]></category>
		<category><![CDATA[grūtniecība]]></category>
		<category><![CDATA[hipotireoze]]></category>
		<category><![CDATA[holesterīns]]></category>
		<category><![CDATA[hormoni]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[jods]]></category>
		<category><![CDATA[kognitīvie procesi]]></category>
		<category><![CDATA[maņas]]></category>
		<category><![CDATA[Menjēra sindroms]]></category>
		<category><![CDATA[sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un asinsrite]]></category>
		<category><![CDATA[vairogdziedzeris]]></category>
		<category><![CDATA[vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5134</guid>

					<description><![CDATA[<p>Izmaiņas vairogdziedzera darbībā var veicināt dažādu orgānu disfunkciju. Mūsdienās visbiežāk diagnosticētā vairogdziedzera saslimšana ir hipotireoze. Tā rodas joda deficīta dēļ. Vairogdziedzera izmaiņu gadījumā var diagnosticēt Bazedova slimību, autoimūno tireoidītu, ļaundabīgos audzējus (vēzi) u. c. Hipotireozes gadījumā vairogdziedzeris veido mazāk hormonu. Tas izraisa enerģijas trūkumu. Ja hipotireoze ir primāra, tad hormonu deficīts rodas dziedzera traucējumu dēļ.<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/vairogdziedzera-disfunkcija-ietekme-dzirdi/" title="LasītVairogdziedzera disfunkcija ietekmē dzirdi">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/vairogdziedzera-disfunkcija-ietekme-dzirdi/">Vairogdziedzera disfunkcija ietekmē dzirdi</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/vairogdziedzera-disfunkcija-ietekme-dzirdi/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Aritmija &#8211; sirds ritma traucējumi</title>
		<link>https://dzirde.lv/aritmija-sirds-ritma-traucejumi/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=aritmija-sirds-ritma-traucejumi</link>
					<comments>https://dzirde.lv/aritmija-sirds-ritma-traucejumi/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 09 Mar 2016 11:30:11 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[aritmija]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskā slodze]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[holesterīns]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[miegs]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un asinsrite]]></category>
		<category><![CDATA[sirdspuksti]]></category>
		<category><![CDATA[Tehnoloģijas]]></category>
		<category><![CDATA[vairogdziedzeris]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5120</guid>

					<description><![CDATA[<p>Sirds sastāv no diviem kambariem un diviem priekškambariem. Noteiktā secībā un konkrētā laikā saraujoties, tie nodrošina normālu sirdsdarbību. Vidēji cilvēkam miera stāvoklī sirds pukst 60 &#8211; 90 reizes minūtē. Sportistiem un regulāras fiziskas slodzes veicējiem miera stāvoklī var būt 40-50 sirdspuksti minūtē. Regulāra, mērena, ilgstoša fiziska slodze trenē sirdi, savukārt pārslodze, neizgulēšanās, stress, paaugstināts asinsspiediens<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/aritmija-sirds-ritma-traucejumi/" title="LasītAritmija &#8211; sirds ritma traucējumi">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/aritmija-sirds-ritma-traucejumi/">Aritmija – sirds ritma traucējumi</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/aritmija-sirds-ritma-traucejumi/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Vairogdziedzera veselība</title>
		<link>https://dzirde.lv/vairogdziedzera-veseliba/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=vairogdziedzera-veseliba</link>
					<comments>https://dzirde.lv/vairogdziedzera-veseliba/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 04 Mar 2016 12:31:44 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[terapija]]></category>
		<category><![CDATA[vairogdziedzeris]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=4994</guid>

					<description><![CDATA[<p>Vairogdziedzeris ir iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kam vizuāli piemīt taureņveida forma. Tas nodrošina cilvēka organismam būtiskus hormonus: tiroksīnu, trijodtironīnu, kalcitonīnu. Šie hormoni piedalās smadzeņu veidošanās, attīstības procesā cilvēka auglim pirms dzimšanas. Ja zīdainim diagnosticē iedzimtu vairogdziedzera mazspēju, jāveic terapiju, lai noritētu normāla mazuļa attīstība. Vairogdziedzeris piedalās organisma attīstības, vielmaiņas, termoregulācijas procesos. Vairogdziedzera endokrīnās šūnas regulē dažādus<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/vairogdziedzera-veseliba/" title="LasītVairogdziedzera veselība">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/vairogdziedzera-veseliba/">Vairogdziedzera veselība</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/vairogdziedzera-veseliba/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-06-10 12:27:23 by W3 Total Cache
-->