


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>ūdens - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/udens/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Mon, 20 Jun 2016 07:51:42 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>ūdens - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Mandeles un angīna</title>
		<link>https://dzirde.lv/mandeles-un-angina/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=mandeles-un-angina</link>
					<comments>https://dzirde.lv/mandeles-un-angina/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 20 Jun 2016 07:51:42 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[angīna]]></category>
		<category><![CDATA[antibiotikas]]></category>
		<category><![CDATA[bērns]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[faringīts]]></category>
		<category><![CDATA[imūnprocesi]]></category>
		<category><![CDATA[infekcija]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[limfātiskie audi]]></category>
		<category><![CDATA[LOR]]></category>
		<category><![CDATA[mandeles]]></category>
		<category><![CDATA[onkoloģija]]></category>
		<category><![CDATA[rīkle]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[tonsilīts]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6802</guid>

					<description><![CDATA[<p>Rīkles mikroflorā ir ap 200 dažādiem mikroorganismiem. Rīkles gļotādas saistaudos ap mutes dobuma un deguna atverēm ir 6 mandeles jeb Valdeijera gredzens. Katrai aukslēju mandelei ir 10 &#8211; 30 kriptas, kas cikliski uzpildās un tiek attīrītas. Mandeļu iekšējā telpā atrodas dažādas vielas no mutes dobuma (barība, epitēlijšūnas, mikrobi, leikocīti). Tās ir kā moderna apsardzes sistēma.<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/mandeles-un-angina/" title="LasītMandeles un angīna">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/mandeles-un-angina/">Mandeles un angīna</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/mandeles-un-angina/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Bērna ausu drošība peldēšanās laikā</title>
		<link>https://dzirde.lv/berna-ausu-drosiba-peldesanas-laika/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=berna-ausu-drosiba-peldesanas-laika</link>
					<comments>https://dzirde.lv/berna-ausu-drosiba-peldesanas-laika/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 13 Apr 2016 08:35:34 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde.lv jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[aizsardzība]]></category>
		<category><![CDATA[anatomija]]></category>
		<category><![CDATA[ārējās auss eja]]></category>
		<category><![CDATA[asinsrite]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[ausu aizbāžņi]]></category>
		<category><![CDATA[ausu ieliktņi]]></category>
		<category><![CDATA[bērnu dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[drošība]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes kanāls]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[Eistāhija kanāls]]></category>
		<category><![CDATA[filtrs]]></category>
		<category><![CDATA[forma]]></category>
		<category><![CDATA[individuāli]]></category>
		<category><![CDATA[inficēšanās]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[netīrumi]]></category>
		<category><![CDATA[peldcepures]]></category>
		<category><![CDATA[peldēšana]]></category>
		<category><![CDATA[problēmas]]></category>
		<category><![CDATA[smiltis]]></category>
		<category><![CDATA[standarta]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[vate]]></category>
		<category><![CDATA[vazelīns]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6126</guid>

					<description><![CDATA[<p>Sajūta, kad ūdens ir iekļuvis ausīs peldoties, nav no patīkamajām, sevišķi bērniem. Bērniem ārējās auss eja un dzirdes kanāls ir īsāks un platāks, kas inficēšanās risku ar ausu slimībām padara daudz lielāku. Bērnam augot, dzirdes kanāls sašaurinās, kļūst garāks, kas savukārt inficēšanās risku samazina. Taču visiem bērniem patīk ūdens un peldēšanās, tāpēc ir jāievēro drošības<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/berna-ausu-drosiba-peldesanas-laika/" title="LasītBērna ausu drošība peldēšanās laikā">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/berna-ausu-drosiba-peldesanas-laika/">Bērna ausu drošība peldēšanās laikā</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/berna-ausu-drosiba-peldesanas-laika/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Kā pareizi tīrīt ausis?</title>
		<link>https://dzirde.lv/ka-pareizi-tirit-ausis/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=ka-pareizi-tirit-ausis</link>
					<comments>https://dzirde.lv/ka-pareizi-tirit-ausis/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 12 Apr 2016 09:37:41 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[auss iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[ausu aizbāžņi]]></category>
		<category><![CDATA[ausu ieliktņi]]></category>
		<category><![CDATA[ausu tīrīšana]]></category>
		<category><![CDATA[bungplēvīte]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dvielis]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes speciālists]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[higiēna]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[konsultacijas]]></category>
		<category><![CDATA[košļāšana]]></category>
		<category><![CDATA[LOR]]></category>
		<category><![CDATA[mazgāšanas]]></category>
		<category><![CDATA[rādītājpirksts]]></category>
		<category><![CDATA[sēra korķi]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6085</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ausīm nav nepieciešama bieža tīrīšana. Tās ir jātīra laiku pa laikam. Mūsu auss iekšpusē veidojas ausu sērs. Sēram piemīt aizsardzības funkcija, jo tas aizsargā ausi no dažādiem iekaisumiem un ārējās vides faktoriem, piemēram, putekļiem, netīrumiem, ūdens. Ausu sērs sakalst un, košļāšanas kustību rezultātā, mazu gabaliņu veidā izdalās no auss pa ārējās auss eju. Ja bieži<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/ka-pareizi-tirit-ausis/" title="LasītKā pareizi tīrīt ausis?">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/ka-pareizi-tirit-ausis/">Kā pareizi tīrīt ausis?</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/ka-pareizi-tirit-ausis/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Peldbaseina ietekme uz auss pH līmeni</title>
		<link>https://dzirde.lv/peldbaseina-ietekme-uz-auss-ph-limeni/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=peldbaseina-ietekme-uz-auss-ph-limeni</link>
					<comments>https://dzirde.lv/peldbaseina-ietekme-uz-auss-ph-limeni/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 07 Apr 2016 08:06:14 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[auss eja]]></category>
		<category><![CDATA[ausu iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[ausu sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[ausu sērs]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[LOR]]></category>
		<category><![CDATA[mikrobi]]></category>
		<category><![CDATA[peldbaseins]]></category>
		<category><![CDATA[pH līmenis]]></category>
		<category><![CDATA[pledēšana]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5964</guid>

					<description><![CDATA[<p>Mēdz gadīties, ka cilvēks var peldēties atklātās ūdenstilpnēs un viņa ausīm nekas nekait. Ir gadījumi, kad pēc peldbaseina apmeklējuma iekaist un sāp ausis. Cilvēka ārējās auss ejai ir cits pH līmenis nekā peldbaseinam, jo tajā ir hlorēts ūdens. Tas rada izmaiņas auss ejā: sāk veidoties mikrobi, kas rada ausu iekaisumu. Ja cilvēkam ir jutīgas ausis,<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/peldbaseina-ietekme-uz-auss-ph-limeni/" title="LasītPeldbaseina ietekme uz auss pH līmeni">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/peldbaseina-ietekme-uz-auss-ph-limeni/">Peldbaseina ietekme uz auss pH līmeni</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/peldbaseina-ietekme-uz-auss-ph-limeni/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Vai nirstot var iegūt barotraumu?</title>
		<link>https://dzirde.lv/vai-nirstot-var-iegut-barotraumu/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=vai-nirstot-var-iegut-barotraumu</link>
					<comments>https://dzirde.lv/vai-nirstot-var-iegut-barotraumu/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 01 Apr 2016 09:37:21 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[aktīvā atpūta]]></category>
		<category><![CDATA[akvalangs]]></category>
		<category><![CDATA[auss kanāls]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[barotrauma]]></category>
		<category><![CDATA[bungādiņa]]></category>
		<category><![CDATA[ceļotājs]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dekompresija]]></category>
		<category><![CDATA[dezorientācija]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[lidošana]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[niršana]]></category>
		<category><![CDATA[organisms]]></category>
		<category><![CDATA[perforācija]]></category>
		<category><![CDATA[reibonis]]></category>
		<category><![CDATA[slāpekļa narkoze]]></category>
		<category><![CDATA[slikta dūša]]></category>
		<category><![CDATA[spiediens]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[zinātnieki]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5822</guid>

					<description><![CDATA[<p>Mūsdienās daudzi cilvēki dod priekšroku aktīvai atpūtai, tostarp niršanai ar akvalangu. Tāpat kā lidojot, tā arī nirstot izmainās spiediens uz cilvēka organismu. Tas var izmainīt cilvēka organisma fizioloģiskos procesus, kā arī dažkārt var izraisīt barotraumu. Barotrauma rodas ķermeņa nespējas dēļ adaptēties izmainītajam spiedienam kādā ķermeņa daļā (šoreiz &#8211; vidusausī). Zinātnieki atzīmē, ka vislielākais barotraumas iegūšanas<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/vai-nirstot-var-iegut-barotraumu/" title="LasītVai nirstot var iegūt barotraumu?">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/vai-nirstot-var-iegut-barotraumu/">Vai nirstot var iegūt barotraumu?</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/vai-nirstot-var-iegut-barotraumu/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Rūdīšanās</title>
		<link>https://dzirde.lv/rudisanas/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=rudisanas</link>
					<comments>https://dzirde.lv/rudisanas/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 31 Mar 2016 10:33:16 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[aktīvs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[auksta duša]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[gaiss]]></category>
		<category><![CDATA[imunitāte]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[muskuļaudi]]></category>
		<category><![CDATA[profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[rasa]]></category>
		<category><![CDATA[rūdīšanās]]></category>
		<category><![CDATA[saaukstēšanās]]></category>
		<category><![CDATA[saule]]></category>
		<category><![CDATA[siltuma regulācija]]></category>
		<category><![CDATA[siltums]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5754</guid>

					<description><![CDATA[<p>Vai saldējuma ēšana var palīdzēt norūdīt kaklu? Dažkārt vecāki ir dzirdējuši, ka aukstā laikā bērniem ieteicams baudīt saldējumu. Auksta ēdiena, dzēriena uzņemšanai mērenā daudzumā ir līdzīgs efekts skriešanai ar basām kājām pa rīta rasu vai aukstai dušai. Cilvēka ķermenim jāspēj uzturēt 36, 5 &#8211; 37 grādu temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides gaisa temperatūras. Siltuma regulācijas mehānisms<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/rudisanas/" title="LasītRūdīšanās">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/rudisanas/">Rūdīšanās</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/rudisanas/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Ķīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā</title>
		<link>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana</link>
					<comments>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 23 Mar 2016 09:51:21 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[asins plazma]]></category>
		<category><![CDATA[auglis]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[cirkulācija]]></category>
		<category><![CDATA[dehidrācija]]></category>
		<category><![CDATA[dzelzs]]></category>
		<category><![CDATA[enzīmi]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[funkcionēšana]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[hemoglobīns]]></category>
		<category><![CDATA[ķermenis]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmiskie elementi]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[masa]]></category>
		<category><![CDATA[medūza]]></category>
		<category><![CDATA[molekulas]]></category>
		<category><![CDATA[nātrijs]]></category>
		<category><![CDATA[neorganisks]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[organisks]]></category>
		<category><![CDATA[savienojumi]]></category>
		<category><![CDATA[sieviete]]></category>
		<category><![CDATA[šķidrums]]></category>
		<category><![CDATA[šūna]]></category>
		<category><![CDATA[trokšņi plaušās]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[vairogdziedzeris]]></category>
		<category><![CDATA[vīrietis]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5564</guid>

					<description><![CDATA[<p>Organiskie un neorganiskie savienojumi darbojas ķermenī esošajos šķidrumos. Šūnu pamatsastāvdaļa ir ūdens. Jāatceras, ka dažādos organismos var būt atšķirīgs ūdens daudzums (piem., medūza satur 98 % ūdens). Ūdens daudzums mainās visa cilvēka mūža garumā (1. grūtniecības mēnesī augļa organisms satur 93,8 % ūdens, savukārt pēc 60 gadu vecuma cilvēka organismā ir mazāk nekā 55 %<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/" title="LasītĶīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/">Ķīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Adaptācija</title>
		<link>https://dzirde.lv/adaptacija/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=adaptacija</link>
					<comments>https://dzirde.lv/adaptacija/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 22 Mar 2016 11:35:28 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[aizture]]></category>
		<category><![CDATA[aktīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[atkārtošana]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dienas režīms]]></category>
		<category><![CDATA[elektrolīti]]></category>
		<category><![CDATA[enerģija]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[funkcijas]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[gēni]]></category>
		<category><![CDATA[glikokortikoīdi]]></category>
		<category><![CDATA[glikoze]]></category>
		<category><![CDATA[hipofīze]]></category>
		<category><![CDATA[hipotalāms]]></category>
		<category><![CDATA[ikdena]]></category>
		<category><![CDATA[informācija]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[izpausme]]></category>
		<category><![CDATA[kālijs]]></category>
		<category><![CDATA[kombinatīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[laiks]]></category>
		<category><![CDATA[lipīdi]]></category>
		<category><![CDATA[miegs]]></category>
		<category><![CDATA[mobilizācija]]></category>
		<category><![CDATA[mutācija]]></category>
		<category><![CDATA[nātrijs]]></category>
		<category><![CDATA[pārmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[pasīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[preadaptīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[spriedze]]></category>
		<category><![CDATA[stimuls]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[trauksme]]></category>
		<category><![CDATA[ūdeņradis]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[uzturs]]></category>
		<category><![CDATA[vecums]]></category>
		<category><![CDATA[virsnieru sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[vispārēja adaptācija]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5504</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ikdienā bieži nonākam situācijās, kad mums negaidīti jāpielāgojas notikušajām pārmaiņām gan fiziskā, gan psihiskā aspektā. Dabā adaptācijai  pastāv vairāki veidi: aktīvā &#8211; organisma reaģēšanas izpausme; pasīvā &#8211; organisma spējas pielāgoties; vispārēja (visām dzīvajām būtnēm) &#8211; nodrošina pielāgošanos dažādiem apstākļiem. Adaptāciju var klasificēt arī pēc rašanās laika un lietderīguma: preadaptīvā &#8211; konkrētā situācijā organisms veic jaunas, situācijā nepieciešamas<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/adaptacija/" title="LasītAdaptācija">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/adaptacija/">Adaptācija</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/adaptacija/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>10 lietas labam garastāvoklim un veselībai</title>
		<link>https://dzirde.lv/10-lietas-labam-garastavoklim-un-veselibai/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=10-lietas-labam-garastavoklim-un-veselibai</link>
					<comments>https://dzirde.lv/10-lietas-labam-garastavoklim-un-veselibai/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 21 Mar 2016 14:48:00 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[garastāvoklis]]></category>
		<category><![CDATA[imunitāte]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kaitīgie ieradumi]]></category>
		<category><![CDATA[komunikācija]]></category>
		<category><![CDATA[miegs]]></category>
		<category><![CDATA[piemērots tērps]]></category>
		<category><![CDATA[sabalansēts uzturs]]></category>
		<category><![CDATA[saskarsme]]></category>
		<category><![CDATA[socializācija]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vitamīni]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5455</guid>

					<description><![CDATA[<p>Pavasarī, kad dabā viss plaukst un zeļ, cilvēki kļūst aktīvāki: sporto, biežāk uzturas svaigā gaisā, cenšas atjaunot organisma resursus pēc ziemas. Varbūt kādam rodas jautājums, kā pavasari pavadīt veselīgi? 1) Nostipriniet imunitāti vingrojot un lietojot vitamīnus. 2) Lietojiet sabalansētu uzturu, ievērojiet dienas režīmu, norūdieties. 3) Lietojiet pietiekamā daudzumā ūdeni, ievērojiet sev atbilstošu uztura režīmu. 4)<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/10-lietas-labam-garastavoklim-un-veselibai/" title="Lasīt10 lietas labam garastāvoklim un veselībai">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/10-lietas-labam-garastavoklim-un-veselibai/">10 lietas labam garastāvoklim un veselībai</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/10-lietas-labam-garastavoklim-un-veselibai/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Sportiskās aktivitātes vai pastaiga &#8211; atceries par cepuri!</title>
		<link>https://dzirde.lv/sportiskas-aktivitates-vai-pastaiga-atceries-par-cepuri/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=sportiskas-aktivitates-vai-pastaiga-atceries-par-cepuri</link>
					<comments>https://dzirde.lv/sportiskas-aktivitates-vai-pastaiga-atceries-par-cepuri/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 16 Mar 2016 08:36:11 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aparāti]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes tehnoloģijas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[asinsvadi]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[auss iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[ausu sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[ausu sildītāji]]></category>
		<category><![CDATA[baterijaselektrodi]]></category>
		<category><![CDATA[bojājums]]></category>
		<category><![CDATA[Celsija skala]]></category>
		<category><![CDATA[cepure]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes aparāti]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes tehnoloģijas]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[galvassega]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[jutīgs orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[kapuce]]></category>
		<category><![CDATA[karsts]]></category>
		<category><![CDATA[kustības]]></category>
		<category><![CDATA[mitrums]]></category>
		<category><![CDATA[muskuļu krampji]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[pastaiga]]></category>
		<category><![CDATA[sports]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[vējš]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[vēss]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5263</guid>

					<description><![CDATA[<p>Mūsu ausis ir viena no jutīgākajām ķermeņa daļām. Tās jāaizsargā, atrodoties aptuveni nulle grādu temperatūrā pēc Celsija skalas. Temperatūra ietekmē gan cilvēkus ar neizmainītu dzirdes funkciju, gan dzirdes tehnoloģiju lietotājus. Vēsā laikā mūsu ausis ātri atdziest, jo tajās (atšķirībā no pārējām ķermeņa daļām) nav izteikti taukaudi. Ausu kanālā zemādā esošie asinsvadi un nervaudi strauji reaģē<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/sportiskas-aktivitates-vai-pastaiga-atceries-par-cepuri/" title="LasītSportiskās aktivitātes vai pastaiga &#8211; atceries par cepuri!">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/sportiskas-aktivitates-vai-pastaiga-atceries-par-cepuri/">Sportiskās aktivitātes vai pastaiga – atceries par cepuri!</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/sportiskas-aktivitates-vai-pastaiga-atceries-par-cepuri/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-06-03 22:56:12 by W3 Total Cache
-->