


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>temperatūra - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/temperatura/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Mon, 20 Jun 2016 07:51:42 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>temperatūra - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Mandeles un angīna</title>
		<link>https://dzirde.lv/mandeles-un-angina/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=mandeles-un-angina</link>
					<comments>https://dzirde.lv/mandeles-un-angina/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 20 Jun 2016 07:51:42 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[angīna]]></category>
		<category><![CDATA[antibiotikas]]></category>
		<category><![CDATA[bērns]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[faringīts]]></category>
		<category><![CDATA[imūnprocesi]]></category>
		<category><![CDATA[infekcija]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[limfātiskie audi]]></category>
		<category><![CDATA[LOR]]></category>
		<category><![CDATA[mandeles]]></category>
		<category><![CDATA[onkoloģija]]></category>
		<category><![CDATA[rīkle]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[tonsilīts]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6802</guid>

					<description><![CDATA[<p>Rīkles mikroflorā ir ap 200 dažādiem mikroorganismiem. Rīkles gļotādas saistaudos ap mutes dobuma un deguna atverēm ir 6 mandeles jeb Valdeijera gredzens. Katrai aukslēju mandelei ir 10 &#8211; 30 kriptas, kas cikliski uzpildās un tiek attīrītas. Mandeļu iekšējā telpā atrodas dažādas vielas no mutes dobuma (barība, epitēlijšūnas, mikrobi, leikocīti). Tās ir kā moderna apsardzes sistēma.<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/mandeles-un-angina/" title="LasītMandeles un angīna">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/mandeles-un-angina/">Mandeles un angīna</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/mandeles-un-angina/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>pH līmenis jeb skābju un sārmu balanss organismā</title>
		<link>https://dzirde.lv/organisma-ph-limenis/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=organisma-ph-limenis</link>
					<comments>https://dzirde.lv/organisma-ph-limenis/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 30 May 2016 11:16:11 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[bāzes]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dziļums]]></category>
		<category><![CDATA[elpošana]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[frekvence]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[mehānisms]]></category>
		<category><![CDATA[metabolisks]]></category>
		<category><![CDATA[organisms]]></category>
		<category><![CDATA[pH skala]]></category>
		<category><![CDATA[princips]]></category>
		<category><![CDATA[respiratorisks]]></category>
		<category><![CDATA[sārmains]]></category>
		<category><![CDATA[sārmi]]></category>
		<category><![CDATA[skābes]]></category>
		<category><![CDATA[skābs]]></category>
		<category><![CDATA[šķidrums]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[universālindikators]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6753</guid>

					<description><![CDATA[<p>&#160; pH skala skāba vide: kuņģa sula (1,4), etiķis, citronu sula (2,2), skāba marināde (3,0), tomātu sula (4,1), alus(4,2), banāns (4,6), kafija, burkāns (5,0), zirņi, graudaugi (6,0); neitrāla vide: lietusūdens, siekalas (6,5), piens (6,9), destilēts ūdens (7,0), cilvēka asinis/ sviedri (7,4); sārmaina/ bāziska vide: olas baltums (8,00), jūras ūdens (8,2), soda (8,5), magnija oksīds (10,5), ožamais spirts (11,9), laima ūdens (12,4) Cilvēka organismā<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/organisma-ph-limenis/" title="LasītpH līmenis jeb skābju un sārmu balanss organismā">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/organisma-ph-limenis/">pH līmenis jeb skābju un sārmu balanss organismā</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/organisma-ph-limenis/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Galvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ</title>
		<link>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del</link>
					<comments>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 11 Apr 2016 09:02:24 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[acu slimības]]></category>
		<category><![CDATA[audzēji]]></category>
		<category><![CDATA[auss]]></category>
		<category><![CDATA[ausu iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[ausu un deguna iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[baktērijas]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[datortomogrāfija]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas trauma]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kognitīvie procesi]]></category>
		<category><![CDATA[krampji]]></category>
		<category><![CDATA[muskulatūra]]></category>
		<category><![CDATA[nelaba dūša]]></category>
		<category><![CDATA[pataloģija]]></category>
		<category><![CDATA[redzes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[simptomātika]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un asinsvadu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[stīva spranda]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[traumas]]></category>
		<category><![CDATA[vemšana]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[vīrusi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6050</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ģenētiskās galvassāpes var tikt mantotas ģenētiski molekulārā līmenī. Var būt simptomātiskās galvassāpes, kas rodas patoloģiju, baktēriju vai vīrusu infekciju, audzēju, sirds un asinsvadu slimību, ausu un deguna iekaisumu, acu slimību vai psihiskas izcelsmes slimību dēļ. Indivīdam jādodas pie speciālista veikt datortomogrāfiju, ja: novērojamas spēcīgas, pēkšņas ierosas sāpes; paaugstināta ķermeņa temperatūra; stīva sprandas – kakla daļa;<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/" title="LasītGalvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/">Galvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Ko darīt auss/ -u iekaisuma gadījumā?</title>
		<link>https://dzirde.lv/ko-darit-auss-u-iekaisuma-gadijuma/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=ko-darit-auss-u-iekaisuma-gadijuma</link>
					<comments>https://dzirde.lv/ko-darit-auss-u-iekaisuma-gadijuma/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 08 Apr 2016 12:58:37 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[apziņa]]></category>
		<category><![CDATA[auss]]></category>
		<category><![CDATA[ausu pilieni]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[galvassega]]></category>
		<category><![CDATA[iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kognitīvie procesi]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[meningīts]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[palīdzība]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[tērps]]></category>
		<category><![CDATA[tūska]]></category>
		<category><![CDATA[vemšana]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vidusauss iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[zobi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6003</guid>

					<description><![CDATA[<p>Dzirdes orgānu iekaisumu var izraisīt iekaisums, tūska, bojāti zobi, mandeļu iekaisums/ liels izmērs, dažādi uzturā lietoti produkti. Ja ausis sāp regulāri, tad visbiežāk sāpes rada vidusauss vai ārējās auss iekaisums, kā rezultātā var rasties meningīts vai sejas nervu iekaisums. Sāpes var rasties arī klimata izmaiņu ietekmē kā nervu sistēmas reakcija uz temperatūras izmaiņām. Ausu iekaisuma,<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/ko-darit-auss-u-iekaisuma-gadijuma/" title="LasītKo darīt auss/ -u iekaisuma gadījumā?">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/ko-darit-auss-u-iekaisuma-gadijuma/">Ko darīt auss/ -u iekaisuma gadījumā?</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/ko-darit-auss-u-iekaisuma-gadijuma/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Meningīts</title>
		<link>https://dzirde.lv/meningits/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=meningits</link>
					<comments>https://dzirde.lv/meningits/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 04 Apr 2016 10:18:59 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[deguna blakusdobumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[ērču encefalīts]]></category>
		<category><![CDATA[galvaskausa trauma]]></category>
		<category><![CDATA[galvassāpes]]></category>
		<category><![CDATA[higiēna]]></category>
		<category><![CDATA[imūnsistēma]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[izmainīta apziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Laima slimība]]></category>
		<category><![CDATA[lumbālpunkcija]]></category>
		<category><![CDATA[meningīts]]></category>
		<category><![CDATA[miegainība]]></category>
		<category><![CDATA[mugurkauls]]></category>
		<category><![CDATA[nelaba dūša]]></category>
		<category><![CDATA[smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[smadzeņu apvalka iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[smagums muskuļos]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vidusauss]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5892</guid>

					<description><![CDATA[<p>Lielākoties ar meningītu jeb smadzeņu apvalka iekaisumu slimo gados jauni cilvēki, kā arī cilvēki vecumdienās, kuriem vājāka imūnsistēma. Meningītu izraisa baktērijas augšējo elpceļu gļotādā un dažādi vīrusi (arī kuņģa un zarnu traktā). Dažkārt infekcija notiek asins ceļā &#8211; ērču encefalīta, Laima slimības gadījumā. Jauni cilvēki meningītu var iegūt galvaskausa traumas gadījumā. Lai izvairītos no saslimšanas,<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/meningits/" title="LasītMeningīts">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/meningits/">Meningīts</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/meningits/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Saaukstēšanās</title>
		<link>https://dzirde.lv/saaukstesanas-2/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=saaukstesanas-2</link>
					<comments>https://dzirde.lv/saaukstesanas-2/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 01 Apr 2016 13:14:05 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[angīna]]></category>
		<category><![CDATA[ārstniecības persona]]></category>
		<category><![CDATA[atbilstošs tērps]]></category>
		<category><![CDATA[aukstums]]></category>
		<category><![CDATA[baktericīdi]]></category>
		<category><![CDATA[baktērijas]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[inhalācijas]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[masāža]]></category>
		<category><![CDATA[mikroorganismi]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[saaukstēšanās]]></category>
		<category><![CDATA[sviedrējošas tējas]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[urīndzenoši augi]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5830</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ja diennakts laikā diezgan strauji mainās gaisa temperatūra un cilvēkam ir tendence sezonu mijās slimot, tad savlaicīgi jādomā par dažādiem profilakses līdzekļiem pret saaukstēšanos, kā arī jānorūdās. Aukstums ir tikai viens no cēloņiem, kas izraisa saaukstēšanos. Slimības rodas nervu sistēmas pārslodzes dēļ, nepareiza dienas režīma un neveselīga uztura dēļ, kā arī organisma izmainītas mikrofloras dēļ<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/saaukstesanas-2/" title="LasītSaaukstēšanās">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/saaukstesanas-2/">Saaukstēšanās</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/saaukstesanas-2/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Saaukstēšanās</title>
		<link>https://dzirde.lv/saaukstesanas/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=saaukstesanas</link>
					<comments>https://dzirde.lv/saaukstesanas/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 30 Mar 2016 08:55:47 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[bezmiegs]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes izmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[galvassāpes]]></category>
		<category><![CDATA[higiēna]]></category>
		<category><![CDATA[iesnas]]></category>
		<category><![CDATA[intoksācija]]></category>
		<category><![CDATA[klepus]]></category>
		<category><![CDATA[rūdīšanās]]></category>
		<category><![CDATA[saauskstēšanās]]></category>
		<category><![CDATA[šķaudīšana]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[vidusauss iekaisums]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5651</guid>

					<description><![CDATA[<p>Cilvēkam saaukstēšanās sākas pakāpeniski. Var būt paaugstināta temperatūra (retos gadījumos pārsniedz 38.5 ºC). Dažkārt cilvēkam var būt drebuļi, viegls/ mērens klepus. Lielākoties ir izteiktas iesnas vai aizlikts deguns. Saaukstēšanās gadījumā cilvēks bieži šķauda. Var būt intoksikācija.  Pēc izveseļošanās nav izteikta noguruma, vājuma sajūta, galvassāpes, bezmiegs vai uzbudināmība. Saaukstēšanās laikā cilvēkam izmainās dzirdes funkcija. Ja cilvēkam bieži<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/saaukstesanas/" title="LasītSaaukstēšanās">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/saaukstesanas/">Saaukstēšanās</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/saaukstesanas/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Peldēšana un ausu veselība</title>
		<link>https://dzirde.lv/peldesana-un-ausu-veseliba/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=peldesana-un-ausu-veseliba</link>
					<comments>https://dzirde.lv/peldesana-un-ausu-veseliba/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 21 Mar 2016 12:39:00 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[aizsargaustiņas]]></category>
		<category><![CDATA[apsārtums]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[auss iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[ausu ejas]]></category>
		<category><![CDATA[ausu ieliktņi]]></category>
		<category><![CDATA[ausu sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[bērns]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[infekcija]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[LOR]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[medikamenti]]></category>
		<category><![CDATA[peldcepure]]></category>
		<category><![CDATA[peldēšana]]></category>
		<category><![CDATA[peldētāja auss]]></category>
		<category><![CDATA[pietūkums]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5421</guid>

					<description><![CDATA[<p>Sākoties siltai sezonai cilvēki arvien biežāk dodas peldēties. Dažkārt pēc peldēšanas var rasties nepatīkama sajūta. Ārējās auss iekaisums vai auss kanāla infekcija biežāk konstatējama 7 līdz 12 gadus veciem bērniem. Pazīmes, kas liecina par izmaiņām peldēšanās ietekmē: sāpes, ausu kņudēšana, apsārtums, pietūkums, dzirdes izmaiņas, auss nosprostošanās sajūta (&#8220;aizkrišana&#8221;), paaugstināta temperatūra. Ja infekcija tiek savlaicīgi diagnosticēta (divu/ trīs<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/peldesana-un-ausu-veseliba/" title="LasītPeldēšana un ausu veselība">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/peldesana-un-ausu-veseliba/">Peldēšana un ausu veselība</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/peldesana-un-ausu-veseliba/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Iesnu ietekme uz dzirdi</title>
		<link>https://dzirde.lv/iesnu-ietekme-uz-dzirdi/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=iesnu-ietekme-uz-dzirdi</link>
					<comments>https://dzirde.lv/iesnu-ietekme-uz-dzirdi/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 17 Mar 2016 13:59:00 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes rehabilitācija]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[aizkritušas ausis]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[ausu izdalījumi]]></category>
		<category><![CDATA[ausu sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[bērns]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[deguns]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[digitālie dzirdes aparāti]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes aparāts]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes izmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes pārbaude]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes tehnoloģija]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes uztvere]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[gļotāda]]></category>
		<category><![CDATA[hronisks]]></category>
		<category><![CDATA[iesnas]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[komplikācijas]]></category>
		<category><![CDATA[LOR]]></category>
		<category><![CDATA[mitrums]]></category>
		<category><![CDATA[sezonāls]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vidusauss iekaisums]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5338</guid>

					<description><![CDATA[<p>Nemanāmiem, klusiem soļiem tuvojas rudens, paliek vēsāks un mitrāks laiks. Gaisa temperatūras izmaiņas un mitrums veicina iesnu saslimstības pieaugumu. Cilvēki iesnu gadījumā bieži vien cenšas tikt galā paši un daudzos gadījumos tas izdodas veiksmīgi. Jāatceras, ka it kā ikdienišķā kaite var izraisīt arī dažāda smaguma komplikācijas, ja par veselību neparūpējas kā nākas. Anatomisko deguna un auss<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/iesnu-ietekme-uz-dzirdi/" title="LasītIesnu ietekme uz dzirdi">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/iesnu-ietekme-uz-dzirdi/">Iesnu ietekme uz dzirdi</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/iesnu-ietekme-uz-dzirdi/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Nepilnīga vairogdziedzera hormonu izstrāde var izraisīt dzirdes traucējumus</title>
		<link>https://dzirde.lv/nepilniga-vairogdziedzera-hormonu-izstrade-var-izraisit-dzirdes-traucejumus/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=nepilniga-vairogdziedzera-hormonu-izstrade-var-izraisit-dzirdes-traucejumus</link>
					<comments>https://dzirde.lv/nepilniga-vairogdziedzera-hormonu-izstrade-var-izraisit-dzirdes-traucejumus/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 17 Mar 2016 07:21:00 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes izmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētiska mutācija]]></category>
		<category><![CDATA[hormoni]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[izstrāde]]></category>
		<category><![CDATA[mati]]></category>
		<category><![CDATA[nogurums]]></category>
		<category><![CDATA[producēšana]]></category>
		<category><![CDATA[skaņa]]></category>
		<category><![CDATA[svars]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[vairogdziedzera disfunkcija]]></category>
		<category><![CDATA[vairogdziedzeris]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[zinātnieks]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5315</guid>

					<description><![CDATA[<p>Veikts pētījums par vairogdziedzera darbības izmaiņu ietekmi uz dzirdi. Ja vairogdziedzeris nefunkcionē atbilstoši normai, tad cilvēkam ir nogurums, svara palielināšanās, matu izkrišana, drebuļi, trauksmes sajūta, pastiprināta svīšana u. tml. &#8220;Telavivas universitātē&#8221; veiktais pētījums liecina par vairogdziedzera nefunkcionēšanas saikni ar iedzimtu vājdzirdību. Zinātnieki konstatējuši, ka vairogdziedzera nepilnīga hormonu izstrāde var izraisīt iedzimtu vājdzirdību. Zinātnieki iepriekš laboratorijā<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/nepilniga-vairogdziedzera-hormonu-izstrade-var-izraisit-dzirdes-traucejumus/" title="LasītNepilnīga vairogdziedzera hormonu izstrāde var izraisīt dzirdes traucējumus">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/nepilniga-vairogdziedzera-hormonu-izstrade-var-izraisit-dzirdes-traucejumus/">Nepilnīga vairogdziedzera hormonu izstrāde var izraisīt dzirdes traucējumus</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/nepilniga-vairogdziedzera-hormonu-izstrade-var-izraisit-dzirdes-traucejumus/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-04-13 03:09:40 by W3 Total Cache
-->