


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>šūna - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/suna/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Wed, 23 Mar 2016 09:51:21 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>šūna - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Ķīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā</title>
		<link>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana</link>
					<comments>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 23 Mar 2016 09:51:21 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[asins plazma]]></category>
		<category><![CDATA[auglis]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[cirkulācija]]></category>
		<category><![CDATA[dehidrācija]]></category>
		<category><![CDATA[dzelzs]]></category>
		<category><![CDATA[enzīmi]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[funkcionēšana]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[hemoglobīns]]></category>
		<category><![CDATA[ķermenis]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmiskie elementi]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[masa]]></category>
		<category><![CDATA[medūza]]></category>
		<category><![CDATA[molekulas]]></category>
		<category><![CDATA[nātrijs]]></category>
		<category><![CDATA[neorganisks]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[organisks]]></category>
		<category><![CDATA[savienojumi]]></category>
		<category><![CDATA[sieviete]]></category>
		<category><![CDATA[šķidrums]]></category>
		<category><![CDATA[šūna]]></category>
		<category><![CDATA[trokšņi plaušās]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[vairogdziedzeris]]></category>
		<category><![CDATA[vīrietis]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5564</guid>

					<description><![CDATA[<p>Organiskie un neorganiskie savienojumi darbojas ķermenī esošajos šķidrumos. Šūnu pamatsastāvdaļa ir ūdens. Jāatceras, ka dažādos organismos var būt atšķirīgs ūdens daudzums (piem., medūza satur 98 % ūdens). Ūdens daudzums mainās visa cilvēka mūža garumā (1. grūtniecības mēnesī augļa organisms satur 93,8 % ūdens, savukārt pēc 60 gadu vecuma cilvēka organismā ir mazāk nekā 55 %<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/" title="LasītĶīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/">Ķīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Dzirdei būtiski katjoni</title>
		<link>https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=dzirdei-butiski-katjoni</link>
					<comments>https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 22 Mar 2016 12:23:29 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde un terapijas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[aminoskābes]]></category>
		<category><![CDATA[anjoni]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[bāzes]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[D vitamīns]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[elektrolīti]]></category>
		<category><![CDATA[enerģija]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[kalcijs]]></category>
		<category><![CDATA[kālijs]]></category>
		<category><![CDATA[katjoni]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[koncentrācija]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[muskulatūra]]></category>
		<category><![CDATA[muskuļu kontrakcijas]]></category>
		<category><![CDATA[nātrijs]]></category>
		<category><![CDATA[neiromuskulārs]]></category>
		<category><![CDATA[nervu impulss]]></category>
		<category><![CDATA[ogļhidrāti]]></category>
		<category><![CDATA[olbaltumvielas]]></category>
		<category><![CDATA[plazma]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un asinsvadu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[skābes]]></category>
		<category><![CDATA[skelets]]></category>
		<category><![CDATA[šķidrums]]></category>
		<category><![CDATA[šūna]]></category>
		<category><![CDATA[šūnas]]></category>
		<category><![CDATA[ūdeņradis]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5515</guid>

					<description><![CDATA[<p>Dzirdei svarīgākie elektrolīti (katjoni) organismā ir nātrijs, kālijs un kalcijs. Dažādos ķermeņa šķidrumos ir atšķirīga katjonu un anjonu koncentrācija. Plazmā un starpšūnu šķidrumā pārsvarā ir nātrijs, savukārt šūnu šķidrums satur vairāk kāliju. &#160; Nātrijs regulē šķidrumu līdzsvaru ārpus šūnu apvalkiem, palielina plazmas membrānu caurlaidību, regulē normālu sirds un asinsvadu sistēmas darbību, regulē ūdeņraža koncentrāciju, veicina<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/" title="LasītDzirdei būtiski katjoni">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/">Dzirdei būtiski katjoni</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Cilvēka organisma izzināšana</title>
		<link>https://dzirde.lv/cilveka-organisma-izzinasana-2/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=cilveka-organisma-izzinasana-2</link>
					<comments>https://dzirde.lv/cilveka-organisma-izzinasana-2/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 22 Mar 2016 09:14:47 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes pārbaude]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[ķermenis]]></category>
		<category><![CDATA[maņas]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[organisms]]></category>
		<category><![CDATA[rehabilitācija]]></category>
		<category><![CDATA[šūna]]></category>
		<category><![CDATA[Tehnoloģijas]]></category>
		<category><![CDATA[trokšņi ausīs]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5471</guid>

					<description><![CDATA[<p>Cilvēka ķermenis nemitīgi mainās un pielāgojas apkārtējai videi. Aptuveni 30 gadu vecumā cilvēkam pamazām sāk novecot organisms. Personai, kļūstot vecākai, samazinās spēja atjaunot ķermeņa bojātās šūnas. Vecāka gadagājuma cilvēkiem samazinās maņas (dzirde, redze, oža, jušana, garša), āda zaudē elastību. Mainās redze: grūtāk skatīties konkrētā punktā, var veidoties katarakta vai glaukoma. Bojātu iekšējo auss matiņšūnu dēļ pavājinās<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/cilveka-organisma-izzinasana-2/" title="LasītCilvēka organisma izzināšana">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/cilveka-organisma-izzinasana-2/">Cilvēka organisma izzināšana</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/cilveka-organisma-izzinasana-2/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Cilvēka elektriskums un medicīnas tehnoloģijas</title>
		<link>https://dzirde.lv/cilveka-elektriskums-un-medicinas-tehnologijas/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=cilveka-elektriskums-un-medicinas-tehnologijas</link>
					<comments>https://dzirde.lv/cilveka-elektriskums-un-medicinas-tehnologijas/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 24 Feb 2016 11:29:05 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēka elektriskums]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[elektriskais lauks]]></category>
		<category><![CDATA[elektromagnētiskā ārstēšana]]></category>
		<category><![CDATA[elektronika]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[frekvence]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[hercs]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[neirons]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[Pulsed Technologies]]></category>
		<category><![CDATA[rehabilitācija]]></category>
		<category><![CDATA[šūna]]></category>
		<category><![CDATA[Tehnoloģijas]]></category>
		<category><![CDATA[terapija]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[voltāža]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=4813</guid>

					<description><![CDATA[<p>Dzīvām būtnēm ir individuāla elektriskā frekvence. Mūsdienu medicīnā izmanto tehnoloģijas ar elektronisko frekvenču ģeneratoriem. Raifa tehnoloģiju atklāja 20. gadsimtā. Izgudrotā orģinālā ierīce bija melna kaste ar elektroniskās frekvences ģeneratoru, uz vāka &#8211; mērītāji, ciparnīca. Ierīces dizains laika gaitā ir mainījies, saglabājot primāro teoriju. Elektronikas speciālists Džimmijs Holmans (Dalasā, Teksass štatā) ražo elektroniskas frekvences ģeneratorus, kurus<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/cilveka-elektriskums-un-medicinas-tehnologijas/" title="LasītCilvēka elektriskums un medicīnas tehnoloģijas">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/cilveka-elektriskums-un-medicinas-tehnologijas/">Cilvēka elektriskums un medicīnas tehnoloģijas</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/cilveka-elektriskums-un-medicinas-tehnologijas/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-06-09 09:49:53 by W3 Total Cache
-->