


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>redzes traucējumi - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/redzes-traucejumi/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Mon, 23 May 2016 07:39:40 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>redzes traucējumi - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Nervu sistēmas neirotoksiski bojājumi</title>
		<link>https://dzirde.lv/nervu-sistemas-neirotoksiski-bojajumi/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=nervu-sistemas-neirotoksiski-bojajumi</link>
					<comments>https://dzirde.lv/nervu-sistemas-neirotoksiski-bojajumi/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 23 May 2016 07:39:40 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[neiroloģija]]></category>
		<category><![CDATA[centrāls]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[CNS]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[etilpirts]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kairinājums]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[medikamenti]]></category>
		<category><![CDATA[metāli]]></category>
		<category><![CDATA[miopātija]]></category>
		<category><![CDATA[narkotiskas vielas]]></category>
		<category><![CDATA[neirotoksisks]]></category>
		<category><![CDATA[neirotoksīti]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[nervu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[perifērs]]></category>
		<category><![CDATA[pesticīdi]]></category>
		<category><![CDATA[PNS]]></category>
		<category><![CDATA[redzes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[rūpniecība]]></category>
		<category><![CDATA[šķīdinātāji]]></category>
		<category><![CDATA[spirts]]></category>
		<category><![CDATA[traucējums]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vispārējās organisma reakcijas]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6635</guid>

					<description><![CDATA[<p>Nervu sistēmas darbības traucējumus var izraisīt dažādas vielas. Rūpnieciski ražotie neirotoksīti: smagie metāli (svins, dzīvsudrabs, arsēns, alumīnijs, mangāns); organiskie un neorganiskie šķīdinātāji (toluols, atilēnglikols, benzols, acetons, izopropilspirts, formaldehīds, benzīns); gāzes (tvana gāze, slāpekļa oksīds); pesticīdi (fosfororganiskie, hlororganiskie, fungicīdi). 2. Medikamenti: antibakteriālie līdzekļi; ķīmijterapijas līdzekļi, imūnsuprestanti; HIV/ AIDS terapijas līdzekļi. 3. Etilspirts un citi spirti. 4.<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/nervu-sistemas-neirotoksiski-bojajumi/" title="LasītNervu sistēmas neirotoksiski bojājumi">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/nervu-sistemas-neirotoksiski-bojajumi/">Nervu sistēmas neirotoksiski bojājumi</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/nervu-sistemas-neirotoksiski-bojajumi/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Galvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ</title>
		<link>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del</link>
					<comments>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 11 Apr 2016 09:02:24 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[acu slimības]]></category>
		<category><![CDATA[audzēji]]></category>
		<category><![CDATA[auss]]></category>
		<category><![CDATA[ausu iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[ausu un deguna iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[baktērijas]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[datortomogrāfija]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas trauma]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kognitīvie procesi]]></category>
		<category><![CDATA[krampji]]></category>
		<category><![CDATA[muskulatūra]]></category>
		<category><![CDATA[nelaba dūša]]></category>
		<category><![CDATA[pataloģija]]></category>
		<category><![CDATA[redzes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[simptomātika]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un asinsvadu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[stīva spranda]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[traumas]]></category>
		<category><![CDATA[vemšana]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[vīrusi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6050</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ģenētiskās galvassāpes var tikt mantotas ģenētiski molekulārā līmenī. Var būt simptomātiskās galvassāpes, kas rodas patoloģiju, baktēriju vai vīrusu infekciju, audzēju, sirds un asinsvadu slimību, ausu un deguna iekaisumu, acu slimību vai psihiskas izcelsmes slimību dēļ. Indivīdam jādodas pie speciālista veikt datortomogrāfiju, ja: novērojamas spēcīgas, pēkšņas ierosas sāpes; paaugstināta ķermeņa temperatūra; stīva sprandas – kakla daļa;<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/" title="LasītGalvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/">Galvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-06-10 13:30:54 by W3 Total Cache
-->