


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>organisms - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/organisms/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Mon, 01 Aug 2016 11:47:38 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>organisms - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Izvēlies magniju &#8211; dabisku antistresa līdzekli organisma šūnām</title>
		<link>https://dzirde.lv/izvelies-magniju-dabisku-antistresa-lidzekli-organisma-sunam/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=izvelies-magniju-dabisku-antistresa-lidzekli-organisma-sunam</link>
					<comments>https://dzirde.lv/izvelies-magniju-dabisku-antistresa-lidzekli-organisma-sunam/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 01 Aug 2016 11:47:38 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[neiroloģija]]></category>
		<category><![CDATA[antistress]]></category>
		<category><![CDATA[ārsts]]></category>
		<category><![CDATA[B grupas vitamīni]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[farmaceists]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[magnijs]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[organisms]]></category>
		<category><![CDATA[pētījums]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6895</guid>

					<description><![CDATA[<p>Pēc jaunāko pētījumu datiem izzināts, ka magnija joni organismā mazina stresa izpausmi. Stresa laikā šūnas funkcionē pastiprinātā režīmā, pārraidot impulsus un radot enerģiju. Cilvēka organisms, veicot ikvienu kustību, ikdienā izmanto magnija resursus. Atrodoties stresa situācijā magnijs tiek straujāk patērēts. Stress rodas šūnās. Ja magnijs ir pietiekamā daudzumā, tad tas darbojas kā stabilizators. Organismam ilgstoši atrodoties<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/izvelies-magniju-dabisku-antistresa-lidzekli-organisma-sunam/" title="LasītIzvēlies magniju &#8211; dabisku antistresa līdzekli organisma šūnām">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/izvelies-magniju-dabisku-antistresa-lidzekli-organisma-sunam/">Izvēlies magniju – dabisku antistresa līdzekli organisma šūnām</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/izvelies-magniju-dabisku-antistresa-lidzekli-organisma-sunam/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Skaņu un dzirdes psihofizioloģiskās metodes</title>
		<link>https://dzirde.lv/skanu-un-dzirdes-psihofiziologiskas-metodes/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=skanu-un-dzirdes-psihofiziologiskas-metodes</link>
					<comments>https://dzirde.lv/skanu-un-dzirdes-psihofiziologiskas-metodes/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 15 Jun 2016 14:45:52 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Akustika]]></category>
		<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde un terapijas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Skaņu uztveres stratēģijas]]></category>
		<category><![CDATA[aknas]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[krāsa]]></category>
		<category><![CDATA[liesa]]></category>
		<category><![CDATA[metode]]></category>
		<category><![CDATA[nieres]]></category>
		<category><![CDATA[organisms]]></category>
		<category><![CDATA[orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[plaušas]]></category>
		<category><![CDATA[psiholoģija]]></category>
		<category><![CDATA[radioviļņi]]></category>
		<category><![CDATA[sirds]]></category>
		<category><![CDATA[skaņu viļņi]]></category>
		<category><![CDATA[šūnas]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6790</guid>

					<description><![CDATA[<p>Jo cilvēks biežak dungo vai dzied, jo viņam labāka pašsajūta. Cilvēks skaņas uztver caur gaisa vadāmību un kaula vadāmību. Piemēram, radioviļņi atrodas apkārtējā vidēarī tad, ja nedarbojas audiotehnoloģijas. Pārmērīga skaņu ietekme var izraisīt slimību izpausmi. Skaņas ir viļņveida un energoinformatīvas. Katram cilvēka orgānam atbilst cits skaņas tonis un vibrācija. Ja iekšējos orgānos ir fizioloģiski normāla<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/skanu-un-dzirdes-psihofiziologiskas-metodes/" title="LasītSkaņu un dzirdes psihofizioloģiskās metodes">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/skanu-un-dzirdes-psihofiziologiskas-metodes/">Skaņu un dzirdes psihofizioloģiskās metodes</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/skanu-un-dzirdes-psihofiziologiskas-metodes/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>pH līmenis jeb skābju un sārmu balanss organismā</title>
		<link>https://dzirde.lv/organisma-ph-limenis/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=organisma-ph-limenis</link>
					<comments>https://dzirde.lv/organisma-ph-limenis/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 30 May 2016 11:16:11 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[bāzes]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dziļums]]></category>
		<category><![CDATA[elpošana]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[frekvence]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[mehānisms]]></category>
		<category><![CDATA[metabolisks]]></category>
		<category><![CDATA[organisms]]></category>
		<category><![CDATA[pH skala]]></category>
		<category><![CDATA[princips]]></category>
		<category><![CDATA[respiratorisks]]></category>
		<category><![CDATA[sārmains]]></category>
		<category><![CDATA[sārmi]]></category>
		<category><![CDATA[skābes]]></category>
		<category><![CDATA[skābs]]></category>
		<category><![CDATA[šķidrums]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[universālindikators]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6753</guid>

					<description><![CDATA[<p>&#160; pH skala skāba vide: kuņģa sula (1,4), etiķis, citronu sula (2,2), skāba marināde (3,0), tomātu sula (4,1), alus(4,2), banāns (4,6), kafija, burkāns (5,0), zirņi, graudaugi (6,0); neitrāla vide: lietusūdens, siekalas (6,5), piens (6,9), destilēts ūdens (7,0), cilvēka asinis/ sviedri (7,4); sārmaina/ bāziska vide: olas baltums (8,00), jūras ūdens (8,2), soda (8,5), magnija oksīds (10,5), ožamais spirts (11,9), laima ūdens (12,4) Cilvēka organismā<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/organisma-ph-limenis/" title="LasītpH līmenis jeb skābju un sārmu balanss organismā">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/organisma-ph-limenis/">pH līmenis jeb skābju un sārmu balanss organismā</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/organisma-ph-limenis/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Vai nirstot var iegūt barotraumu?</title>
		<link>https://dzirde.lv/vai-nirstot-var-iegut-barotraumu/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=vai-nirstot-var-iegut-barotraumu</link>
					<comments>https://dzirde.lv/vai-nirstot-var-iegut-barotraumu/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 01 Apr 2016 09:37:21 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[aktīvā atpūta]]></category>
		<category><![CDATA[akvalangs]]></category>
		<category><![CDATA[auss kanāls]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[barotrauma]]></category>
		<category><![CDATA[bungādiņa]]></category>
		<category><![CDATA[ceļotājs]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dekompresija]]></category>
		<category><![CDATA[dezorientācija]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[lidošana]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[niršana]]></category>
		<category><![CDATA[organisms]]></category>
		<category><![CDATA[perforācija]]></category>
		<category><![CDATA[reibonis]]></category>
		<category><![CDATA[slāpekļa narkoze]]></category>
		<category><![CDATA[slikta dūša]]></category>
		<category><![CDATA[spiediens]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[zinātnieki]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5822</guid>

					<description><![CDATA[<p>Mūsdienās daudzi cilvēki dod priekšroku aktīvai atpūtai, tostarp niršanai ar akvalangu. Tāpat kā lidojot, tā arī nirstot izmainās spiediens uz cilvēka organismu. Tas var izmainīt cilvēka organisma fizioloģiskos procesus, kā arī dažkārt var izraisīt barotraumu. Barotrauma rodas ķermeņa nespējas dēļ adaptēties izmainītajam spiedienam kādā ķermeņa daļā (šoreiz &#8211; vidusausī). Zinātnieki atzīmē, ka vislielākais barotraumas iegūšanas<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/vai-nirstot-var-iegut-barotraumu/" title="LasītVai nirstot var iegūt barotraumu?">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/vai-nirstot-var-iegut-barotraumu/">Vai nirstot var iegūt barotraumu?</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/vai-nirstot-var-iegut-barotraumu/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Smēķēšana var būt viens no dzirdes traucējumu veicinošiem faktoriem</title>
		<link>https://dzirde.lv/smekesana-var-viens-no-dzirdes-traucejumu-veicinosiem-faktoriem/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=smekesana-var-viens-no-dzirdes-traucejumu-veicinosiem-faktoriem</link>
					<comments>https://dzirde.lv/smekesana-var-viens-no-dzirdes-traucejumu-veicinosiem-faktoriem/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 31 Mar 2016 08:36:23 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[asinsrite]]></category>
		<category><![CDATA[asinsvadu bojājumi]]></category>
		<category><![CDATA[astma]]></category>
		<category><![CDATA[atkarība]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dūmi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[grūtniecība]]></category>
		<category><![CDATA[insults]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[mazasinība]]></category>
		<category><![CDATA[nikotīns]]></category>
		<category><![CDATA[novecošana]]></category>
		<category><![CDATA[organisms]]></category>
		<category><![CDATA[pasīvā smēķēšana]]></category>
		<category><![CDATA[pēkšņās nāves sindroms]]></category>
		<category><![CDATA[plaušas]]></category>
		<category><![CDATA[smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[smēķēšana]]></category>
		<category><![CDATA[trombi]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[vidusauss iekaisums]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5731</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ikdienā gandrīz ikviens cilvēks sastop kādu, kas smēķē. Sākotnēji smēķēšanas rezultātā radušies dūmi nonāk plaušās, savukārt kaitīgās vielas &#8211; asinīs. Pa asinsrites sistēmu nikotīns izplatās cilvēka organismā. Jāatceras, ka nikotīna lietošana atstāj ietekmi ne tikai uz asinsriti, plaušām vai smadzenēm, bet uz visu cilvēka organismu kopumā. Smēķēšana veicina, izraisa atkarību, ādas novecošanu, kataraktu, mutes dobuma<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/smekesana-var-viens-no-dzirdes-traucejumu-veicinosiem-faktoriem/" title="LasītSmēķēšana var būt viens no dzirdes traucējumu veicinošiem faktoriem">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/smekesana-var-viens-no-dzirdes-traucejumu-veicinosiem-faktoriem/">Smēķēšana var būt viens no dzirdes traucējumu veicinošiem faktoriem</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/smekesana-var-viens-no-dzirdes-traucejumu-veicinosiem-faktoriem/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Gerontoloģijas attīstība Latvijā</title>
		<link>https://dzirde.lv/gerontologijas-attistiba-latvija/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=gerontologijas-attistiba-latvija</link>
					<comments>https://dzirde.lv/gerontologijas-attistiba-latvija/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 30 Mar 2016 12:38:22 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[aktīvs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[funkcionalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[gerontoloģija]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[novecošana]]></category>
		<category><![CDATA[organisms]]></category>
		<category><![CDATA[seniors]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5684</guid>

					<description><![CDATA[<p>Jau vairākus gadus var redzēt izmaiņas gerontoloģijā. Pašlaik cilvēkiem gados tiek piedāvāti dažādi izglītojoši bezmaksas pasākumi, ir vairākas biedrības, kas veicina aktīvu dzīvesveidu, kā arī tiek izveidoti dažādi literatūras resursi personu informēšanai par organisma funkcionēšanas izmaiņām: 1) http://www.lm.gov.lv/upload/eg2012/rokasgramata.pdf; 2) https://www.aslimnica.lv/sites/default/files/editor/noveco_aktivi_08.pdf .   Attēla resurss: froxtox.de</p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/gerontologijas-attistiba-latvija/">Gerontoloģijas attīstība Latvijā</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/gerontologijas-attistiba-latvija/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Ko izvēlēties veselai sirdij?</title>
		<link>https://dzirde.lv/ko-izveleties-veselai-sirdij/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=ko-izveleties-veselai-sirdij</link>
					<comments>https://dzirde.lv/ko-izveleties-veselai-sirdij/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 30 Mar 2016 08:12:15 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[asinsrite]]></category>
		<category><![CDATA[bromelaīns]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[hroms]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[magnijs]]></category>
		<category><![CDATA[natokināze]]></category>
		<category><![CDATA[omega 3]]></category>
		<category><![CDATA[organisms]]></category>
		<category><![CDATA[serapeptāze]]></category>
		<category><![CDATA[sirds]]></category>
		<category><![CDATA[taukskābes]]></category>
		<category><![CDATA[traucējums]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[vitamīni]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5649</guid>

					<description><![CDATA[<p>Mūsdienās būtiska loma sirds un asinsrites sistēmas darbības traucējumu novēršanai. &#8220;Veselā miesā vesels gars&#8221; jeb vesela sirds veselā organismā.  Kā to nodrošināt? Iesākumā jāievēro veselīga dzīvesveida pamatpricipi un jāpiesakās uz ārstu diagnostiku. Speciālisti izzinājuši, kā samazināt sirds slimību risku un uzlabot cilvēku veselību. B grupas vitamīni &#8211; B 6, B 12 un folijskābe &#8211; samazina sirds slimību<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/ko-izveleties-veselai-sirdij/" title="LasītKo izvēlēties veselai sirdij?">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/ko-izveleties-veselai-sirdij/">Ko izvēlēties veselai sirdij?</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/ko-izveleties-veselai-sirdij/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Dzirdes funkcijas izmaiņas ģenētikas dēļ</title>
		<link>https://dzirde.lv/dzirdes-funkcijas-izmainas-genetikas-del/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=dzirdes-funkcijas-izmainas-genetikas-del</link>
					<comments>https://dzirde.lv/dzirdes-funkcijas-izmainas-genetikas-del/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 23 Mar 2016 11:28:04 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes rehabilitācija]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Alporta sindroms]]></category>
		<category><![CDATA[anomālijas]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[cukura diabēts]]></category>
		<category><![CDATA[depresija]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[glaukoma]]></category>
		<category><![CDATA[Hantnera sindroms]]></category>
		<category><![CDATA[hipertonija]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[klīniska diagnoze]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvara traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[multifaktoriāls iedzimšanas tips]]></category>
		<category><![CDATA[organisms]]></category>
		<category><![CDATA[Pendreda sindroms]]></category>
		<category><![CDATA[sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[šķeltnes]]></category>
		<category><![CDATA[Ušera sindroms]]></category>
		<category><![CDATA[Vardenburga sindroms]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vielmaiņa]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5572</guid>

					<description><![CDATA[<p>Bieži dzirdes traucējumi izpaužas ģenētikas dēļ. Novērots, ka vājdzirdība ir aptuveni diviem no 1000 cilvēkiem. Sensoneirālā vājdzirdība vairāk nekā 50 % gadījumu ir ģenētiski pārmantota. Noskaidroti vairāki sindromi, diagnozes, kuru gadījumā cilvēkiem ir dzirdes traucējumi: Vardenburga sindroms &#8211; vienpusēja, abpusēja sensoneirāla vājdzirdība (PAX3 gēna mutācijas), sindromam var būt četri tipi; neirofibromatoze &#8211; divi tipi; 1)<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/dzirdes-funkcijas-izmainas-genetikas-del/" title="LasītDzirdes funkcijas izmaiņas ģenētikas dēļ">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/dzirdes-funkcijas-izmainas-genetikas-del/">Dzirdes funkcijas izmaiņas ģenētikas dēļ</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/dzirdes-funkcijas-izmainas-genetikas-del/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Ķīmisku savienojumu toksiskā ietekme</title>
		<link>https://dzirde.lv/kimisku-savienojumu-toksiska-ietekme/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=kimisku-savienojumu-toksiska-ietekme</link>
					<comments>https://dzirde.lv/kimisku-savienojumu-toksiska-ietekme/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 22 Mar 2016 13:30:40 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[āda līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[aizture]]></category>
		<category><![CDATA[alkohols]]></category>
		<category><![CDATA[ārsts]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[barības vielas]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[etilspirts]]></category>
		<category><![CDATA[farmaceits]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskā attīstība]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[garīgā attīstība]]></category>
		<category><![CDATA[grupa]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmijterapija]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmiski savienojumi]]></category>
		<category><![CDATA[komplikācijas]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[medikamenti]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[nervu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[olbaltumvielas]]></category>
		<category><![CDATA[orgāni]]></category>
		<category><![CDATA[organisms]]></category>
		<category><![CDATA[seja]]></category>
		<category><![CDATA[toksiska ietekme]]></category>
		<category><![CDATA[traucējums]]></category>
		<category><![CDATA[vaibsti]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vitamīni]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5527</guid>

					<description><![CDATA[<p>Dažiem medikamentiem novērojama toksiska iedarbība uz cilvēka organismu vai atsevišķiem orgāniem. Ototoksisku medikamentu ietekmē cilvēkiem var pazemināties dzirdes funkcija. Medicīnas speciālisti medikamentu toksisko iedarbību klasificē vairākās grupās: 1) medikamenti, kas izraisa ādas izmaiņas; 2) medikamenti, kas izmaina barības vielu līdzsvaru organismā. Antibakteriāli medikamenti var mainīt žultsskābes izdalīšanos, kavēt taukos šķīstošo vitamīnu uzņemšanu (radot vitamīnu deficītu),<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/kimisku-savienojumu-toksiska-ietekme/" title="LasītĶīmisku savienojumu toksiskā ietekme">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/kimisku-savienojumu-toksiska-ietekme/">Ķīmisku savienojumu toksiskā ietekme</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/kimisku-savienojumu-toksiska-ietekme/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Ķīmisku vielu ototoksiskā ietekme</title>
		<link>https://dzirde.lv/kimisku-vielu-ototoksiska-ietekme/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=kimisku-vielu-ototoksiska-ietekme</link>
					<comments>https://dzirde.lv/kimisku-vielu-ototoksiska-ietekme/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 22 Mar 2016 13:00:23 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[8. galvas smadzeņu nervs]]></category>
		<category><![CDATA[alkohols]]></category>
		<category><![CDATA[aminoglikozīdi]]></category>
		<category><![CDATA[anestēzijas līdzekļi]]></category>
		<category><![CDATA[antibiotikas]]></category>
		<category><![CDATA[antimalārijas līdzekļi]]></category>
		<category><![CDATA[arodslimības]]></category>
		<category><![CDATA[arsēns]]></category>
		<category><![CDATA[asfiksanti]]></category>
		<category><![CDATA[auranofīns]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[būvniecība]]></category>
		<category><![CDATA[centrālā nervu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[cukura diabēts]]></category>
		<category><![CDATA[darba aizsardzība]]></category>
		<category><![CDATA[darba drošība]]></category>
		<category><![CDATA[darba veselība]]></category>
		<category><![CDATA[deģenerācija]]></category>
		<category><![CDATA[diurētiskie līdzekļi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes matiņšūnas]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[dzīvsudrabs]]></category>
		<category><![CDATA[Eiropas Savienība]]></category>
		<category><![CDATA[farmācija]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzeņu kodoli]]></category>
		<category><![CDATA[halogenētie ogļūdeņraži]]></category>
		<category><![CDATA[hipertensija]]></category>
		<category><![CDATA[holesterīns]]></category>
		<category><![CDATA[iekšējā auss]]></category>
		<category><![CDATA[impulss]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kālija bromāts]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmijterapija]]></category>
		<category><![CDATA[ķimikālijas]]></category>
		<category><![CDATA[kofeīns]]></category>
		<category><![CDATA[kohleārās šūnas]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvara un dzirdes nervs]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[marihuāna]]></category>
		<category><![CDATA[metāli]]></category>
		<category><![CDATA[metālu savienojumi]]></category>
		<category><![CDATA[nātrija bromāts]]></category>
		<category><![CDATA[neirotoksisks]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[nikotņs]]></category>
		<category><![CDATA[nistagms]]></category>
		<category><![CDATA[nitrili]]></category>
		<category><![CDATA[orgāni]]></category>
		<category><![CDATA[organisms]]></category>
		<category><![CDATA[ototoksiskas vielas]]></category>
		<category><![CDATA[pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[pretvēža medikamenti]]></category>
		<category><![CDATA[psihofarmoloģiski medikamenti]]></category>
		<category><![CDATA[rūpniecība]]></category>
		<category><![CDATA[sirds medikamenti]]></category>
		<category><![CDATA[šķīdinātāji]]></category>
		<category><![CDATA[slimība]]></category>
		<category><![CDATA[smadzenīšu sindroms]]></category>
		<category><![CDATA[smēķēšana]]></category>
		<category><![CDATA[svins]]></category>
		<category><![CDATA[tabakas dūmi]]></category>
		<category><![CDATA[toksisks]]></category>
		<category><![CDATA[traucējums]]></category>
		<category><![CDATA[trietiltīns]]></category>
		<category><![CDATA[trimetiltīns]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vestibulārais aparāts]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5521</guid>

					<description><![CDATA[<p>Noskaidrots, ka ķīmiskas vielas var izraisīt dzirdes traucējumu rašanos: auss gliemeža (cochlea) bojājums, līdzsvara orgāna fizioloģijas izmaiņas, galvas smadzeņu VIII jeb līdzsvara un dzirdes nerva darbības traucējumi, izmaiņas centrālajā nervu sistēmā. Ķīmiskas vielas, kas var izmainīt dzirdes fizioloģiju: neirotoksiskas vielas, ototoksiskas vielas, auss gliemezim (cochlea) toksiskās vielas. Mūsdienās tiek veikti epidemioloģiski pētījumi par ķīmisku vielu<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/kimisku-vielu-ototoksiska-ietekme/" title="LasītĶīmisku vielu ototoksiskā ietekme">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/kimisku-vielu-ototoksiska-ietekme/">Ķīmisku vielu ototoksiskā ietekme</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/kimisku-vielu-ototoksiska-ietekme/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-06-05 19:14:28 by W3 Total Cache
-->