


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>nātrijs - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/natrijs/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Wed, 23 Mar 2016 09:51:21 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>nātrijs - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Ķīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā</title>
		<link>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana</link>
					<comments>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 23 Mar 2016 09:51:21 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[asins plazma]]></category>
		<category><![CDATA[auglis]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[cirkulācija]]></category>
		<category><![CDATA[dehidrācija]]></category>
		<category><![CDATA[dzelzs]]></category>
		<category><![CDATA[enzīmi]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[funkcionēšana]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[hemoglobīns]]></category>
		<category><![CDATA[ķermenis]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmiskie elementi]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[masa]]></category>
		<category><![CDATA[medūza]]></category>
		<category><![CDATA[molekulas]]></category>
		<category><![CDATA[nātrijs]]></category>
		<category><![CDATA[neorganisks]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[organisks]]></category>
		<category><![CDATA[savienojumi]]></category>
		<category><![CDATA[sieviete]]></category>
		<category><![CDATA[šķidrums]]></category>
		<category><![CDATA[šūna]]></category>
		<category><![CDATA[trokšņi plaušās]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[vairogdziedzeris]]></category>
		<category><![CDATA[vīrietis]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5564</guid>

					<description><![CDATA[<p>Organiskie un neorganiskie savienojumi darbojas ķermenī esošajos šķidrumos. Šūnu pamatsastāvdaļa ir ūdens. Jāatceras, ka dažādos organismos var būt atšķirīgs ūdens daudzums (piem., medūza satur 98 % ūdens). Ūdens daudzums mainās visa cilvēka mūža garumā (1. grūtniecības mēnesī augļa organisms satur 93,8 % ūdens, savukārt pēc 60 gadu vecuma cilvēka organismā ir mazāk nekā 55 %<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/" title="LasītĶīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/">Ķīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Dzirdei būtiski katjoni</title>
		<link>https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=dzirdei-butiski-katjoni</link>
					<comments>https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 22 Mar 2016 12:23:29 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde un terapijas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[aminoskābes]]></category>
		<category><![CDATA[anjoni]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[bāzes]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[D vitamīns]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[elektrolīti]]></category>
		<category><![CDATA[enerģija]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[kalcijs]]></category>
		<category><![CDATA[kālijs]]></category>
		<category><![CDATA[katjoni]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[koncentrācija]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[muskulatūra]]></category>
		<category><![CDATA[muskuļu kontrakcijas]]></category>
		<category><![CDATA[nātrijs]]></category>
		<category><![CDATA[neiromuskulārs]]></category>
		<category><![CDATA[nervu impulss]]></category>
		<category><![CDATA[ogļhidrāti]]></category>
		<category><![CDATA[olbaltumvielas]]></category>
		<category><![CDATA[plazma]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un asinsvadu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[skābes]]></category>
		<category><![CDATA[skelets]]></category>
		<category><![CDATA[šķidrums]]></category>
		<category><![CDATA[šūna]]></category>
		<category><![CDATA[šūnas]]></category>
		<category><![CDATA[ūdeņradis]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5515</guid>

					<description><![CDATA[<p>Dzirdei svarīgākie elektrolīti (katjoni) organismā ir nātrijs, kālijs un kalcijs. Dažādos ķermeņa šķidrumos ir atšķirīga katjonu un anjonu koncentrācija. Plazmā un starpšūnu šķidrumā pārsvarā ir nātrijs, savukārt šūnu šķidrums satur vairāk kāliju. &#160; Nātrijs regulē šķidrumu līdzsvaru ārpus šūnu apvalkiem, palielina plazmas membrānu caurlaidību, regulē normālu sirds un asinsvadu sistēmas darbību, regulē ūdeņraža koncentrāciju, veicina<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/" title="LasītDzirdei būtiski katjoni">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/">Dzirdei būtiski katjoni</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Adaptācija</title>
		<link>https://dzirde.lv/adaptacija/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=adaptacija</link>
					<comments>https://dzirde.lv/adaptacija/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 22 Mar 2016 11:35:28 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[aizture]]></category>
		<category><![CDATA[aktīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[atkārtošana]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dienas režīms]]></category>
		<category><![CDATA[elektrolīti]]></category>
		<category><![CDATA[enerģija]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[funkcijas]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[gēni]]></category>
		<category><![CDATA[glikokortikoīdi]]></category>
		<category><![CDATA[glikoze]]></category>
		<category><![CDATA[hipofīze]]></category>
		<category><![CDATA[hipotalāms]]></category>
		<category><![CDATA[ikdena]]></category>
		<category><![CDATA[informācija]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[izpausme]]></category>
		<category><![CDATA[kālijs]]></category>
		<category><![CDATA[kombinatīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[laiks]]></category>
		<category><![CDATA[lipīdi]]></category>
		<category><![CDATA[miegs]]></category>
		<category><![CDATA[mobilizācija]]></category>
		<category><![CDATA[mutācija]]></category>
		<category><![CDATA[nātrijs]]></category>
		<category><![CDATA[pārmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[pasīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[preadaptīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[spriedze]]></category>
		<category><![CDATA[stimuls]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[trauksme]]></category>
		<category><![CDATA[ūdeņradis]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[uzturs]]></category>
		<category><![CDATA[vecums]]></category>
		<category><![CDATA[virsnieru sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[vispārēja adaptācija]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5504</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ikdienā bieži nonākam situācijās, kad mums negaidīti jāpielāgojas notikušajām pārmaiņām gan fiziskā, gan psihiskā aspektā. Dabā adaptācijai  pastāv vairāki veidi: aktīvā &#8211; organisma reaģēšanas izpausme; pasīvā &#8211; organisma spējas pielāgoties; vispārēja (visām dzīvajām būtnēm) &#8211; nodrošina pielāgošanos dažādiem apstākļiem. Adaptāciju var klasificēt arī pēc rašanās laika un lietderīguma: preadaptīvā &#8211; konkrētā situācijā organisms veic jaunas, situācijā nepieciešamas<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/adaptacija/" title="LasītAdaptācija">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/adaptacija/">Adaptācija</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/adaptacija/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-04-09 05:45:13 by W3 Total Cache
-->