


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>muskulatūra - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/muskulatura/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Mon, 11 Apr 2016 09:02:24 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>muskulatūra - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Galvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ</title>
		<link>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del</link>
					<comments>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 11 Apr 2016 09:02:24 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[acu slimības]]></category>
		<category><![CDATA[audzēji]]></category>
		<category><![CDATA[auss]]></category>
		<category><![CDATA[ausu iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[ausu un deguna iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[baktērijas]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[datortomogrāfija]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas trauma]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kognitīvie procesi]]></category>
		<category><![CDATA[krampji]]></category>
		<category><![CDATA[muskulatūra]]></category>
		<category><![CDATA[nelaba dūša]]></category>
		<category><![CDATA[pataloģija]]></category>
		<category><![CDATA[redzes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[simptomātika]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un asinsvadu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[stīva spranda]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[traumas]]></category>
		<category><![CDATA[vemšana]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[vīrusi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6050</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ģenētiskās galvassāpes var tikt mantotas ģenētiski molekulārā līmenī. Var būt simptomātiskās galvassāpes, kas rodas patoloģiju, baktēriju vai vīrusu infekciju, audzēju, sirds un asinsvadu slimību, ausu un deguna iekaisumu, acu slimību vai psihiskas izcelsmes slimību dēļ. Indivīdam jādodas pie speciālista veikt datortomogrāfiju, ja: novērojamas spēcīgas, pēkšņas ierosas sāpes; paaugstināta ķermeņa temperatūra; stīva sprandas – kakla daļa;<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/" title="LasītGalvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/">Galvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Dzirdei būtiski katjoni</title>
		<link>https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=dzirdei-butiski-katjoni</link>
					<comments>https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 22 Mar 2016 12:23:29 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde un terapijas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[aminoskābes]]></category>
		<category><![CDATA[anjoni]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[bāzes]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[D vitamīns]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[elektrolīti]]></category>
		<category><![CDATA[enerģija]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[kalcijs]]></category>
		<category><![CDATA[kālijs]]></category>
		<category><![CDATA[katjoni]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[koncentrācija]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[muskulatūra]]></category>
		<category><![CDATA[muskuļu kontrakcijas]]></category>
		<category><![CDATA[nātrijs]]></category>
		<category><![CDATA[neiromuskulārs]]></category>
		<category><![CDATA[nervu impulss]]></category>
		<category><![CDATA[ogļhidrāti]]></category>
		<category><![CDATA[olbaltumvielas]]></category>
		<category><![CDATA[plazma]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un asinsvadu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[skābes]]></category>
		<category><![CDATA[skelets]]></category>
		<category><![CDATA[šķidrums]]></category>
		<category><![CDATA[šūna]]></category>
		<category><![CDATA[šūnas]]></category>
		<category><![CDATA[ūdeņradis]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5515</guid>

					<description><![CDATA[<p>Dzirdei svarīgākie elektrolīti (katjoni) organismā ir nātrijs, kālijs un kalcijs. Dažādos ķermeņa šķidrumos ir atšķirīga katjonu un anjonu koncentrācija. Plazmā un starpšūnu šķidrumā pārsvarā ir nātrijs, savukārt šūnu šķidrums satur vairāk kāliju. &#160; Nātrijs regulē šķidrumu līdzsvaru ārpus šūnu apvalkiem, palielina plazmas membrānu caurlaidību, regulē normālu sirds un asinsvadu sistēmas darbību, regulē ūdeņraža koncentrāciju, veicina<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/" title="LasītDzirdei būtiski katjoni">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/">Dzirdei būtiski katjoni</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-04-09 20:18:35 by W3 Total Cache
-->