


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>imūnsistēma - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/imunsistema/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Mon, 04 Apr 2016 10:18:59 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>imūnsistēma - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Meningīts</title>
		<link>https://dzirde.lv/meningits/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=meningits</link>
					<comments>https://dzirde.lv/meningits/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 04 Apr 2016 10:18:59 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[deguna blakusdobumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[ērču encefalīts]]></category>
		<category><![CDATA[galvaskausa trauma]]></category>
		<category><![CDATA[galvassāpes]]></category>
		<category><![CDATA[higiēna]]></category>
		<category><![CDATA[imūnsistēma]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[izmainīta apziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Laima slimība]]></category>
		<category><![CDATA[lumbālpunkcija]]></category>
		<category><![CDATA[meningīts]]></category>
		<category><![CDATA[miegainība]]></category>
		<category><![CDATA[mugurkauls]]></category>
		<category><![CDATA[nelaba dūša]]></category>
		<category><![CDATA[smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[smadzeņu apvalka iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[smagums muskuļos]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vidusauss]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5892</guid>

					<description><![CDATA[<p>Lielākoties ar meningītu jeb smadzeņu apvalka iekaisumu slimo gados jauni cilvēki, kā arī cilvēki vecumdienās, kuriem vājāka imūnsistēma. Meningītu izraisa baktērijas augšējo elpceļu gļotādā un dažādi vīrusi (arī kuņģa un zarnu traktā). Dažkārt infekcija notiek asins ceļā &#8211; ērču encefalīta, Laima slimības gadījumā. Jauni cilvēki meningītu var iegūt galvaskausa traumas gadījumā. Lai izvairītos no saslimšanas,<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/meningits/" title="LasītMeningīts">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/meningits/">Meningīts</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/meningits/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Meningokoku infekcija</title>
		<link>https://dzirde.lv/meningokoku-infekcija/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=meningokoku-infekcija</link>
					<comments>https://dzirde.lv/meningokoku-infekcija/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 23 Mar 2016 09:19:57 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[antibiotikas]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[fonofobija]]></category>
		<category><![CDATA[gaisma]]></category>
		<category><![CDATA[imūnsistēma]]></category>
		<category><![CDATA[kakls]]></category>
		<category><![CDATA[laboratorija]]></category>
		<category><![CDATA[lokalizācija]]></category>
		<category><![CDATA[meningokoku infekcija]]></category>
		<category><![CDATA[muskuļi jutīgums]]></category>
		<category><![CDATA[nespēks]]></category>
		<category><![CDATA[sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[skaņu uztvere]]></category>
		<category><![CDATA[slimnīca]]></category>
		<category><![CDATA[SSK 10]]></category>
		<category><![CDATA[terapija]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5556</guid>

					<description><![CDATA[<p>Meningokoku infekcijas simptomi sākotnēji izpaužas līdzīgi gripai, vīrusu izraisītām infekcijām. Starptautiskajā Slimību klasifikatorā (SSK10) apzīmēta ar A39 kodu. Infekcija rodas cilvēkam ieelpojot inficētu gaisu. Lielākoties inficēšanās notiek ilgstošā laika periodā atrodoties ar inficētu cilvēku. [1.] Meningokoku infekcijas gadījumā parādās nespēks, sāp galva un ekstremitātes, ir paaugstināta ķermeņa temperatūra (drebuļi), slikta dūša, novājinātas imūnsistēmas gadījumā meningokoki<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/meningokoku-infekcija/" title="LasītMeningokoku infekcija">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/meningokoku-infekcija/">Meningokoku infekcija</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/meningokoku-infekcija/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Daži fakti par dzirdes traucējumiem un dzirdes profilaksi Filipīnās</title>
		<link>https://dzirde.lv/dazi-fakti-par-dzirdes-traucejumiem-un-dzirdes-profilaksi-filipinas/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=dazi-fakti-par-dzirdes-traucejumiem-un-dzirdes-profilaksi-filipinas</link>
					<comments>https://dzirde.lv/dazi-fakti-par-dzirdes-traucejumiem-un-dzirdes-profilaksi-filipinas/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 23 Mar 2016 09:11:50 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes rehabilitācija]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[auss iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[bērns]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[drenāža]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes speciālists]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[hronisks iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[imūnsistēma]]></category>
		<category><![CDATA[rehabilitācija]]></category>
		<category><![CDATA[skrīnings]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vielmaiņa]]></category>
		<category><![CDATA[zīdainis]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5554</guid>

					<description><![CDATA[<p>Kopš 2009. gada pēc Filipīnas normatīvajiem aktiem tiek veikts zīdaiņu dzirdes skrīnings. Ik dienu ap 15 jaundzimušajiem konstatē vienpusējus/ bilateriālus dzirdes traucējumus. Pēc statistikas datiem aptuveni 450 zīdaiņiem mēneša laikā, t. i., 5400 mazuļiem gadā diagnosticē dzirdes traucējumus. Apbusēja vājdzirdība konstatēta aptuveni 46 % gadījumu jeb 2500 mazuļiem gada laikā. Pēc medicīnas speciālistu datiem Filipīnās<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/dazi-fakti-par-dzirdes-traucejumiem-un-dzirdes-profilaksi-filipinas/" title="LasītDaži fakti par dzirdes traucējumiem un dzirdes profilaksi Filipīnās">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/dazi-fakti-par-dzirdes-traucejumiem-un-dzirdes-profilaksi-filipinas/">Daži fakti par dzirdes traucējumiem un dzirdes profilaksi Filipīnās</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/dazi-fakti-par-dzirdes-traucejumiem-un-dzirdes-profilaksi-filipinas/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Kas mazina risku saslimšanai ar vēzi?</title>
		<link>https://dzirde.lv/kas-mazina-risku-saslimsanai-ar-vezi/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=kas-mazina-risku-saslimsanai-ar-vezi</link>
					<comments>https://dzirde.lv/kas-mazina-risku-saslimsanai-ar-vezi/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 08 Mar 2016 11:21:41 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[imūnsistēma]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kustības]]></category>
		<category><![CDATA[sabalansēts uzturs]]></category>
		<category><![CDATA[slimību profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[vitamīni]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5100</guid>

					<description><![CDATA[<p>Katru gadu tiek veikti plaši pētījumi par dažādu vēža formu novēršanu. Būtiska loma ir cilvēka imūnsistēmas darbībai. Izzināti četri faktori, kas var palīdzēt izvairīties no vēža: Jālieto daudz augļu un dārzeņu, ūdeni, selēnu, cinku, B, C un E vitamīnus. Mērenā daudzumā nepieciešamas fiziskās aktivitātes un saule. Jālieto maz taukus, gaļu, pienu, rūpnieciski ražotu pārtiku un<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/kas-mazina-risku-saslimsanai-ar-vezi/" title="LasītKas mazina risku saslimšanai ar vēzi?">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/kas-mazina-risku-saslimsanai-ar-vezi/">Kas mazina risku saslimšanai ar vēzi?</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/kas-mazina-risku-saslimsanai-ar-vezi/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-04-08 20:09:32 by W3 Total Cache
-->