


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>enerģija - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/energija/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Fri, 01 Apr 2016 08:37:19 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>enerģija - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Četri faktori, kas var izraisīt dzirdes traucējumus</title>
		<link>https://dzirde.lv/cetri-faktori-kas-var-izraisit-dzirdes-traucejumus/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=cetri-faktori-kas-var-izraisit-dzirdes-traucejumus</link>
					<comments>https://dzirde.lv/cetri-faktori-kas-var-izraisit-dzirdes-traucejumus/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 01 Apr 2016 08:37:19 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[akustiskā trauma]]></category>
		<category><![CDATA[asinsrites traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[ausu infekcijas]]></category>
		<category><![CDATA[bērns]]></category>
		<category><![CDATA[blaknes]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes speciālists]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[ēdienkarte]]></category>
		<category><![CDATA[enerģija]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[grūtniecība]]></category>
		<category><![CDATA[iedzimtība]]></category>
		<category><![CDATA[imunitāte]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[jaunietis]]></category>
		<category><![CDATA[ķermeņa mas]]></category>
		<category><![CDATA[medikamenti]]></category>
		<category><![CDATA[paaugstināts cukura līmenis]]></category>
		<category><![CDATA[pasīvā smēķēšana]]></category>
		<category><![CDATA[profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[smēķēšana]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5810</guid>

					<description><![CDATA[<p>Amerikā vairāk kā 40 miljoniem iedzīvotāju ir dzirdes traucējumi. Medicīnas speciālisti uzskata, ka sabiedrībai vajadzētu interesēties par dzirdes profilaksi. Faktori, kuri var ietekmēt dzirdes funkciju, ir ausu infekcijas, palielināta ķermeņa masa (asinsrites traucējumi, paaugstināts cukura līmenis), smēķēšana, pārmērīga medikamentu lietošana (nekonsultējoties ar ārstu vai farmaceitu). Bērniem biežāk novērojamas ausu infekcijas. Svarīgi rūpēties par bērna imunitātes<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/cetri-faktori-kas-var-izraisit-dzirdes-traucejumus/" title="LasītČetri faktori, kas var izraisīt dzirdes traucējumus">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/cetri-faktori-kas-var-izraisit-dzirdes-traucejumus/">Četri faktori, kas var izraisīt dzirdes traucējumus</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/cetri-faktori-kas-var-izraisit-dzirdes-traucejumus/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Interesanti fakti par galvas smadzenēm</title>
		<link>https://dzirde.lv/interesanti-fakti-par-galvas-smadzenem/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=interesanti-fakti-par-galvas-smadzenem</link>
					<comments>https://dzirde.lv/interesanti-fakti-par-galvas-smadzenem/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 31 Mar 2016 06:58:29 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[asinsvadi]]></category>
		<category><![CDATA[bazālais ganglijs]]></category>
		<category><![CDATA[bibliotekārs]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[deniņu daiva]]></category>
		<category><![CDATA[domas]]></category>
		<category><![CDATA[enerģija]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[galvassāpes]]></category>
		<category><![CDATA[grāmatvedis]]></category>
		<category><![CDATA[hipokamps]]></category>
		<category><![CDATA[informācija]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kalorijas]]></category>
		<category><![CDATA[neironi]]></category>
		<category><![CDATA[nomods]]></category>
		<category><![CDATA[pakauša daiva]]></category>
		<category><![CDATA[paura daiva]]></category>
		<category><![CDATA[piere]]></category>
		<category><![CDATA[sievietes]]></category>
		<category><![CDATA[smadzenītes]]></category>
		<category><![CDATA[šoferis]]></category>
		<category><![CDATA[spuldzīte]]></category>
		<category><![CDATA[tauki]]></category>
		<category><![CDATA[vīrieši]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5715</guid>

					<description><![CDATA[<p>Cilvēka galvas smadzenes sastāv no vairākām struktūrām: paura, pieres, deniņu, pakauša daivām, bazālā ganglija, mandeles, smadzenītēm un hipokampa. Deniņu daiva analizē dzirdi un ožu. Cilvēka smadzenēs atrodas ap 100 miljardiem neironu. Informācijas apstrādes ātrums var sasniegt 430 km/ h jeb 120 m/ s. Cilvēkam esot nomodā smadzenes rada vidēji no 10 līdz 23 vatiem enerģijas.<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/interesanti-fakti-par-galvas-smadzenem/" title="LasītInteresanti fakti par galvas smadzenēm">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/interesanti-fakti-par-galvas-smadzenem/">Interesanti fakti par galvas smadzenēm</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/interesanti-fakti-par-galvas-smadzenem/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Cukura ietekme uz cilvēka organismu</title>
		<link>https://dzirde.lv/cukura-ietekme-uz-cilveka-organismu/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=cukura-ietekme-uz-cilveka-organismu</link>
					<comments>https://dzirde.lv/cukura-ietekme-uz-cilveka-organismu/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 29 Mar 2016 12:40:12 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[bailes]]></category>
		<category><![CDATA[bālums]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[cukura diabēts]]></category>
		<category><![CDATA[cukurs]]></category>
		<category><![CDATA[ēdienkarte]]></category>
		<category><![CDATA[enerģija]]></category>
		<category><![CDATA[GI]]></category>
		<category><![CDATA[glikēmiskais indekss]]></category>
		<category><![CDATA[glikoze]]></category>
		<category><![CDATA[infarkts]]></category>
		<category><![CDATA[insults]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[nemiers]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[nieres]]></category>
		<category><![CDATA[paātrināta sirdsdarbība]]></category>
		<category><![CDATA[uzturs]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5640</guid>

					<description><![CDATA[<p>Cilvēks ikdienā var uzņemt aptuveni 8 tējkarotes jeb 35 g cukura. Jāatceras, ka mūsdienās cukurs sastopams dažādos pārtikas produktos (maizē, augļos, dārzeņos, saldumos u. c.). Ja cilvēks uzņem vairāk ogļhidrātus nekā spēj patērēt, tad pieaug svars, var attīstīties cukura diabēts. Zinātnieki secinājuši, ka cukura diabēts var būt viens no dzirdes traucējumu rašanās cēloņiem. Cilvēkiem, kam ir<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/cukura-ietekme-uz-cilveka-organismu/" title="LasītCukura ietekme uz cilvēka organismu">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/cukura-ietekme-uz-cilveka-organismu/">Cukura ietekme uz cilvēka organismu</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/cukura-ietekme-uz-cilveka-organismu/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Dzirdei būtiski katjoni</title>
		<link>https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=dzirdei-butiski-katjoni</link>
					<comments>https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 22 Mar 2016 12:23:29 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde un terapijas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[aminoskābes]]></category>
		<category><![CDATA[anjoni]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[bāzes]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[D vitamīns]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[elektrolīti]]></category>
		<category><![CDATA[enerģija]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[kalcijs]]></category>
		<category><![CDATA[kālijs]]></category>
		<category><![CDATA[katjoni]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[koncentrācija]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[muskulatūra]]></category>
		<category><![CDATA[muskuļu kontrakcijas]]></category>
		<category><![CDATA[nātrijs]]></category>
		<category><![CDATA[neiromuskulārs]]></category>
		<category><![CDATA[nervu impulss]]></category>
		<category><![CDATA[ogļhidrāti]]></category>
		<category><![CDATA[olbaltumvielas]]></category>
		<category><![CDATA[plazma]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un asinsvadu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[skābes]]></category>
		<category><![CDATA[skelets]]></category>
		<category><![CDATA[šķidrums]]></category>
		<category><![CDATA[šūna]]></category>
		<category><![CDATA[šūnas]]></category>
		<category><![CDATA[ūdeņradis]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5515</guid>

					<description><![CDATA[<p>Dzirdei svarīgākie elektrolīti (katjoni) organismā ir nātrijs, kālijs un kalcijs. Dažādos ķermeņa šķidrumos ir atšķirīga katjonu un anjonu koncentrācija. Plazmā un starpšūnu šķidrumā pārsvarā ir nātrijs, savukārt šūnu šķidrums satur vairāk kāliju. &#160; Nātrijs regulē šķidrumu līdzsvaru ārpus šūnu apvalkiem, palielina plazmas membrānu caurlaidību, regulē normālu sirds un asinsvadu sistēmas darbību, regulē ūdeņraža koncentrāciju, veicina<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/" title="LasītDzirdei būtiski katjoni">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/">Dzirdei būtiski katjoni</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/dzirdei-butiski-katjoni/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Adaptācija</title>
		<link>https://dzirde.lv/adaptacija/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=adaptacija</link>
					<comments>https://dzirde.lv/adaptacija/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 22 Mar 2016 11:35:28 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[aizture]]></category>
		<category><![CDATA[aktīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[atkārtošana]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dienas režīms]]></category>
		<category><![CDATA[elektrolīti]]></category>
		<category><![CDATA[enerģija]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[funkcijas]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[gēni]]></category>
		<category><![CDATA[glikokortikoīdi]]></category>
		<category><![CDATA[glikoze]]></category>
		<category><![CDATA[hipofīze]]></category>
		<category><![CDATA[hipotalāms]]></category>
		<category><![CDATA[ikdena]]></category>
		<category><![CDATA[informācija]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[izpausme]]></category>
		<category><![CDATA[kālijs]]></category>
		<category><![CDATA[kombinatīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[laiks]]></category>
		<category><![CDATA[lipīdi]]></category>
		<category><![CDATA[miegs]]></category>
		<category><![CDATA[mobilizācija]]></category>
		<category><![CDATA[mutācija]]></category>
		<category><![CDATA[nātrijs]]></category>
		<category><![CDATA[pārmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[pasīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[preadaptīvā adaptācija]]></category>
		<category><![CDATA[spriedze]]></category>
		<category><![CDATA[stimuls]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[trauksme]]></category>
		<category><![CDATA[ūdeņradis]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[uzturs]]></category>
		<category><![CDATA[vecums]]></category>
		<category><![CDATA[virsnieru sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[vispārēja adaptācija]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5504</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ikdienā bieži nonākam situācijās, kad mums negaidīti jāpielāgojas notikušajām pārmaiņām gan fiziskā, gan psihiskā aspektā. Dabā adaptācijai  pastāv vairāki veidi: aktīvā &#8211; organisma reaģēšanas izpausme; pasīvā &#8211; organisma spējas pielāgoties; vispārēja (visām dzīvajām būtnēm) &#8211; nodrošina pielāgošanos dažādiem apstākļiem. Adaptāciju var klasificēt arī pēc rašanās laika un lietderīguma: preadaptīvā &#8211; konkrētā situācijā organisms veic jaunas, situācijā nepieciešamas<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/adaptacija/" title="LasītAdaptācija">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/adaptacija/">Adaptācija</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/adaptacija/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Fizisku aktivitāšu ietekme uz cilvēka organismu</title>
		<link>https://dzirde.lv/fizisku-aktivitasu-ietekme-uz-cilveka-organismu/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=fizisku-aktivitasu-ietekme-uz-cilveka-organismu</link>
					<comments>https://dzirde.lv/fizisku-aktivitasu-ietekme-uz-cilveka-organismu/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 21 Mar 2016 14:31:37 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[atmiņa]]></category>
		<category><![CDATA[balsta sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[bērns]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[depresija]]></category>
		<category><![CDATA[dzīve]]></category>
		<category><![CDATA[enerģija]]></category>
		<category><![CDATA[fiziska izturība]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskā slodze]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[gremošana]]></category>
		<category><![CDATA[hormons]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kaulu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[kustības]]></category>
		<category><![CDATA[osteoporoze]]></category>
		<category><![CDATA[pusaudzis]]></category>
		<category><![CDATA[sabalansēts uzturs]]></category>
		<category><![CDATA[sports]]></category>
		<category><![CDATA[tauku šūnas]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[vingrinājumi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5449</guid>

					<description><![CDATA[<p>&#160; 45 minūšu sporta nodarbības trīs reizes nedēļā nostiprina kaulaudus, mazinot osteoporozes varbūtību. 15 minūšu pastaiga svaigā gaisā ikdienā samazina estrogēna līmeni tauku šūnās, kas mazina krūts vēža iespējamību. Noskaidrots, ka fiziski aktīviem cilvēkiem ir mazāks risks vecumdienās izpausties atmiņas traucējumiem un būt depresīvā noskaņojumā. Cilvēkam fiziskas slodzes laikā izdalās hormons, kas veicina ēstgribu. Trīs reizes<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/fizisku-aktivitasu-ietekme-uz-cilveka-organismu/" title="LasītFizisku aktivitāšu ietekme uz cilvēka organismu">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/fizisku-aktivitasu-ietekme-uz-cilveka-organismu/">Fizisku aktivitāšu ietekme uz cilvēka organismu</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/fizisku-aktivitasu-ietekme-uz-cilveka-organismu/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Miegs un veselība</title>
		<link>https://dzirde.lv/miegs-un-veseliba/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=miegs-un-veseliba</link>
					<comments>https://dzirde.lv/miegs-un-veseliba/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 15 Mar 2016 08:28:36 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[diennakts ritms]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[enerģija]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kalcijs]]></category>
		<category><![CDATA[miega centrs]]></category>
		<category><![CDATA[miega fāzes]]></category>
		<category><![CDATA[miegs]]></category>
		<category><![CDATA[sapņošana]]></category>
		<category><![CDATA[snauda]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5190</guid>

					<description><![CDATA[<p>Miegs atjauno enerģiju, sniedz  atpūtu organismam. Cilvēki miegā pavada aptuveni 1/3 mūža. Ja miegs nav kvalitatīvs, var rasties izmaiņas veselības stāvoklī. Nepietiekama miega kvalitāte var palielināt negadījumu iespējamību, cilvēks sāk straujāk novecot, pieaug risks sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, cukura diabēta attīstībai, mainās hormonālā sistēma u. tml. Mūsdienās daudziem cilvēkiem ir traucēts naktsmiers. Miegu ietekmē<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/miegs-un-veseliba/" title="LasītMiegs un veselība">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/miegs-un-veseliba/">Miegs un veselība</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/miegs-un-veseliba/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Cilvēka enerģijas avoti</title>
		<link>https://dzirde.lv/cilveka-energijas-avoti/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=cilveka-energijas-avoti</link>
					<comments>https://dzirde.lv/cilveka-energijas-avoti/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 04 Mar 2016 10:58:17 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[elpošana]]></category>
		<category><![CDATA[enerģija]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[kustības]]></category>
		<category><![CDATA[maņas]]></category>
		<category><![CDATA[miegs]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=4954</guid>

					<description><![CDATA[<p>Kā cilvēki var atjaunot savus enerģijas resursus?   Fizisko enerģiju saņemam no dabas, gavēšanas, pareizas elpošanas, meditēšanas, klusēšanas, dabiskiem pārtikas produktiem, fiziskām aktivitātēm, pilnvērtīga miega, aukstas rīta dušas. Mentālo enerģiju rada pozitīvisms, radošums, nākotnes vizualizēšana, laika plānošana. Garīgo enerģiju izraisa dzīvošana savā vērtību sistēmā, mantras, palīdzēšana citiem, paļaušanās dzīves daudzveidībai. Emocionālo enerģiju iegūstam no mīlestības,<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/cilveka-energijas-avoti/" title="LasītCilvēka enerģijas avoti">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/cilveka-energijas-avoti/">Cilvēka enerģijas avoti</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/cilveka-energijas-avoti/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-06-08 03:37:56 by W3 Total Cache
-->