


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>datortomogrāfija - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/datortomografija/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Mon, 11 Apr 2016 09:02:24 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>datortomogrāfija - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Galvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ</title>
		<link>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del</link>
					<comments>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 11 Apr 2016 09:02:24 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[acu slimības]]></category>
		<category><![CDATA[audzēji]]></category>
		<category><![CDATA[auss]]></category>
		<category><![CDATA[ausu iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[ausu un deguna iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[baktērijas]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[datortomogrāfija]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas trauma]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kognitīvie procesi]]></category>
		<category><![CDATA[krampji]]></category>
		<category><![CDATA[muskulatūra]]></category>
		<category><![CDATA[nelaba dūša]]></category>
		<category><![CDATA[pataloģija]]></category>
		<category><![CDATA[redzes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[simptomātika]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un asinsvadu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[stīva spranda]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[traumas]]></category>
		<category><![CDATA[vemšana]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[vīrusi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6050</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ģenētiskās galvassāpes var tikt mantotas ģenētiski molekulārā līmenī. Var būt simptomātiskās galvassāpes, kas rodas patoloģiju, baktēriju vai vīrusu infekciju, audzēju, sirds un asinsvadu slimību, ausu un deguna iekaisumu, acu slimību vai psihiskas izcelsmes slimību dēļ. Indivīdam jādodas pie speciālista veikt datortomogrāfiju, ja: novērojamas spēcīgas, pēkšņas ierosas sāpes; paaugstināta ķermeņa temperatūra; stīva sprandas – kakla daļa;<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/" title="LasītGalvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/">Galvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Datortomogrāfija</title>
		<link>https://dzirde.lv/datortomografija/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=datortomografija</link>
					<comments>https://dzirde.lv/datortomografija/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 07 Apr 2016 11:45:31 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[asinsvadu izmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[audzēji]]></category>
		<category><![CDATA[CD]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[datortomogrāfija]]></category>
		<category><![CDATA[deguna blakusdobumi]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[fons]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[grūtniecība]]></category>
		<category><![CDATA[iekaisumi]]></category>
		<category><![CDATA[iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[izmeklējums]]></category>
		<category><![CDATA[ķermenis]]></category>
		<category><![CDATA[kontrastviela]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[medicīnas iestāde]]></category>
		<category><![CDATA[orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[patoloģijas]]></category>
		<category><![CDATA[radiācija]]></category>
		<category><![CDATA[radiologs]]></category>
		<category><![CDATA[rentgenstarojums]]></category>
		<category><![CDATA[ultrasonogrāfija]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5984</guid>

					<description><![CDATA[<p>Datortomogrāfija jeb kompjūtertomogrāfija ir radioloģiska indivīda medicīniskās izmeklēšanas metode. Izmeklējuma gaitā tiek iegūti cilvēka orgānu attēli, ko pēcāk analizē radiologs. Lai veiktu datortomogrāfiju, nepieciešams medicīnas speciālista nosūtījums. Veicot datortomogrāfiju pēta konkrētu orgānu/ ķermeņa rajonu. Jāatceras, ka datortomogrāfiju nedrīkst veikt grūtniecības periodā, lai rentgenstarojums nekaitētu gaidāmajam mazulim. Pirms datortomogrāfijas veikšanas jāzina, vai nav alerģija pret jodu (kontrastvielas<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/datortomografija/" title="LasītDatortomogrāfija">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/datortomografija/">Datortomogrāfija</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/datortomografija/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Menjēra slimība</title>
		<link>https://dzirde.lv/menjera-slimiba/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=menjera-slimiba</link>
					<comments>https://dzirde.lv/menjera-slimiba/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 31 Mar 2016 07:28:20 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde un terapijas]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes rehabilitācija]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[asins aina]]></category>
		<category><![CDATA[ataksija]]></category>
		<category><![CDATA[audiometrija]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[balanss]]></category>
		<category><![CDATA[datortomogrāfija]]></category>
		<category><![CDATA[dehidratācijas testi]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[elektrokohleogrāfija]]></category>
		<category><![CDATA[fistula]]></category>
		<category><![CDATA[galvas trauma]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kohleārie simptomi]]></category>
		<category><![CDATA[labirintīts]]></category>
		<category><![CDATA[lēkmes]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvara traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[magnētiskā rezonanse]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[medikamenti]]></category>
		<category><![CDATA[Menjēra slimība]]></category>
		<category><![CDATA[migrēna]]></category>
		<category><![CDATA[multiplā skleroze]]></category>
		<category><![CDATA[otoskleroze]]></category>
		<category><![CDATA[receptori]]></category>
		<category><![CDATA[Rinnes tests]]></category>
		<category><![CDATA[sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[speciālistu ieteikumi]]></category>
		<category><![CDATA[timpanometrija]]></category>
		<category><![CDATA[trokšņi ausīs]]></category>
		<category><![CDATA[Vēbera tests]]></category>
		<category><![CDATA[veģetatīvās sistēmas traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[vertigo]]></category>
		<category><![CDATA[vestibulārie testi]]></category>
		<category><![CDATA[vestibulāries simptomi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5721</guid>

					<description><![CDATA[<p>1961. gadā ārsts P. Menjērs izveidoja Menjēra slimības simptomu aprakstu (tipiskie triādes simptomi): 1) vertigo &#8211; sistēmisks galvas reibonis, traucēta līdzsvara sistēmas darbība ar veģetatīvo simptomu izpausmi; 2) tinnitus &#8211; trokšņi, spiediena sajūta ausīs; 3) progresējoša vai mainīga vājdzirdība (sākotnēji vienpusēja, vēlāk bilaterāla vājdzirdība). Menjēra slimība ir neiekaisīga iekšējās auss hroniska saslimšana. To dēvē arī par labirintopātiju. Izpaužas ar<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/menjera-slimiba/" title="LasītMenjēra slimība">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/menjera-slimiba/">Menjēra slimība</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/menjera-slimiba/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Vidusauss iekaisuma saistība ar sensoneirālu vājdzirdību</title>
		<link>https://dzirde.lv/vidusauss-iekaisuma-saistiba-ar-sensoneiralu-vajdzirdibu/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=vidusauss-iekaisuma-saistiba-ar-sensoneiralu-vajdzirdibu</link>
					<comments>https://dzirde.lv/vidusauss-iekaisuma-saistiba-ar-sensoneiralu-vajdzirdibu/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 18 Mar 2016 08:44:50 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes rehabilitācija]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[Sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[ausu sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[bērns]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[datortomogrāfija]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes konsultācijas]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[hronisks]]></category>
		<category><![CDATA[kompjūtertomogrāfija]]></category>
		<category><![CDATA[mīksto audu blīvums]]></category>
		<category><![CDATA[riska faktori]]></category>
		<category><![CDATA[sensoneirāla vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vidusauss iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[vienpusējs]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5365</guid>

					<description><![CDATA[<p>Veikts pētījums par riska faktoriem vidusauss iekaisuma saistību ar sensoneirālu dzirdes zudumu patoloģiskas kompjūtertomogrāfijas gadījumā. Hroniska vidusauss iekaisuma gadījumā var rasties iekšējās auss bojājums, sensoneirāla vājdzirdība (SNV). Pētījuma  mērķis &#8211; novērtēt kompjūtertomogrāfijā konstatētos riska faktorus personām ar vienpusēju hronisku vidusauss iekaisumu. No 2009. gada janvāra līdz 2012. gada decembrim tika novērtēti 231 pacienti ar vienpusēju<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/vidusauss-iekaisuma-saistiba-ar-sensoneiralu-vajdzirdibu/" title="LasītVidusauss iekaisuma saistība ar sensoneirālu vājdzirdību">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/vidusauss-iekaisuma-saistiba-ar-sensoneiralu-vajdzirdibu/">Vidusauss iekaisuma saistība ar sensoneirālu vājdzirdību</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/vidusauss-iekaisuma-saistiba-ar-sensoneiralu-vajdzirdibu/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Smadzenes un to izpēte</title>
		<link>https://dzirde.lv/smadzenes-un-izpete/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=smadzenes-un-izpete</link>
					<comments>https://dzirde.lv/smadzenes-un-izpete/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 16 Mar 2016 08:56:19 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Medicīnas vēsture]]></category>
		<category><![CDATA[Brodmans]]></category>
		<category><![CDATA[Brokā]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[darbība]]></category>
		<category><![CDATA[datortomogrāfija]]></category>
		<category><![CDATA[datu analīze]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[Eiropas Komisija]]></category>
		<category><![CDATA[elektriskie signāli]]></category>
		<category><![CDATA[elektroencefalogramma]]></category>
		<category><![CDATA[funkcionālā magnētiskā rezonanse]]></category>
		<category><![CDATA[funkcionēšana]]></category>
		<category><![CDATA[Galens]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[Goldži]]></category>
		<category><![CDATA[hipofīze]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[izpēte]]></category>
		<category><![CDATA[kustību koordinācija]]></category>
		<category><![CDATA[mikroshēma]]></category>
		<category><![CDATA[neironi]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[organisma funkcionēšana]]></category>
		<category><![CDATA[pozitronu emisijas tomogrāfija]]></category>
		<category><![CDATA[projekts]]></category>
		<category><![CDATA[Purkinjē]]></category>
		<category><![CDATA[Ramons]]></category>
		<category><![CDATA[sirdsdarbība]]></category>
		<category><![CDATA[smadzeņu garoza]]></category>
		<category><![CDATA[starpneironu saites]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5267</guid>

					<description><![CDATA[<p>Kopš cilvēces pirmsākumiem cilvēks ir pilnveidojis sava organismu. Katru gadu paveras aizvien jaunas iespējas pilnveidot galvas smadzeņu funkcionalitāti. Smadzenes ir sarežģīta sistēma, par ko zinātnieki nemitīgi meklē jaunus faktus. 1700. g. p. m. ē. pirmoreiz lietots termins &#8220;smadzenes&#8221; kāda ēģiptiešu ārsta pacienta anamnēzē. 130. &#8211; 200. g. Galens norādījis, ka smadzenes atbild par sajūtu uztveri un<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/smadzenes-un-izpete/" title="LasītSmadzenes un to izpēte">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/smadzenes-un-izpete/">Smadzenes un to izpēte</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/smadzenes-un-izpete/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-06-05 02:00:49 by W3 Total Cache
-->