


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>cirkulācija - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/cirkulacija/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Thu, 07 Apr 2016 13:28:09 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>cirkulācija - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Kā bērnam pareizi šņaukt degunu?</title>
		<link>https://dzirde.lv/ka-bernam-pareizi-snaukt-degunu/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=ka-bernam-pareizi-snaukt-degunu</link>
					<comments>https://dzirde.lv/ka-bernam-pareizi-snaukt-degunu/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 07 Apr 2016 13:28:09 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[aizkritušas ausis]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[ausu bungdobums]]></category>
		<category><![CDATA[baktērijas]]></category>
		<category><![CDATA[bērns]]></category>
		<category><![CDATA[cirkulācija]]></category>
		<category><![CDATA[deguns]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[gaiss]]></category>
		<category><![CDATA[iesnas]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[sekrēts]]></category>
		<category><![CDATA[šņaukšana]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5986</guid>

					<description><![CDATA[<p>Diezgan bieži bērniem siltajā laikā mēdz būt iesnas. Būtiski pareizi iemācīt atbrīvot degunu no izdalījumiem. Jāatceras, ka līdz aptuveni sešu gadu vecumam bērnam izdalījumi jāvelk uz iekšu, nevis spēcīgi jāpūš ārā no nāsīm. Šādā gadījumā sekrēts nenonāks ausu bungdobumā, līdz ar to bērns izvairīsies no vidusauss iekaisuma. Bērna vecumā mainās auss anatomiskā uzbūve, bungdobuma esošais<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/ka-bernam-pareizi-snaukt-degunu/" title="LasītKā bērnam pareizi šņaukt degunu?">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/ka-bernam-pareizi-snaukt-degunu/">Kā bērnam pareizi šņaukt degunu?</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/ka-bernam-pareizi-snaukt-degunu/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Ķīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā</title>
		<link>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana</link>
					<comments>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 23 Mar 2016 09:51:21 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[asins plazma]]></category>
		<category><![CDATA[auglis]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[cirkulācija]]></category>
		<category><![CDATA[dehidrācija]]></category>
		<category><![CDATA[dzelzs]]></category>
		<category><![CDATA[enzīmi]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[funkcionēšana]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[hemoglobīns]]></category>
		<category><![CDATA[ķermenis]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmiskie elementi]]></category>
		<category><![CDATA[līdzsvars]]></category>
		<category><![CDATA[masa]]></category>
		<category><![CDATA[medūza]]></category>
		<category><![CDATA[molekulas]]></category>
		<category><![CDATA[nātrijs]]></category>
		<category><![CDATA[neorganisks]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[organisks]]></category>
		<category><![CDATA[savienojumi]]></category>
		<category><![CDATA[sieviete]]></category>
		<category><![CDATA[šķidrums]]></category>
		<category><![CDATA[šūna]]></category>
		<category><![CDATA[trokšņi plaušās]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens]]></category>
		<category><![CDATA[vairogdziedzeris]]></category>
		<category><![CDATA[vīrietis]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5564</guid>

					<description><![CDATA[<p>Organiskie un neorganiskie savienojumi darbojas ķermenī esošajos šķidrumos. Šūnu pamatsastāvdaļa ir ūdens. Jāatceras, ka dažādos organismos var būt atšķirīgs ūdens daudzums (piem., medūza satur 98 % ūdens). Ūdens daudzums mainās visa cilvēka mūža garumā (1. grūtniecības mēnesī augļa organisms satur 93,8 % ūdens, savukārt pēc 60 gadu vecuma cilvēka organismā ir mazāk nekā 55 %<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/" title="LasītĶīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/">Ķīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/kimisko-elementu-nozime-cilveka-organisma-funkcionesana/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Miega apnoja var būt viens no dzirdes traucējumu cēloņiem</title>
		<link>https://dzirde.lv/miega-apnoja-var-viens-no-dzirdes-traucejumu-celoniem/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=miega-apnoja-var-viens-no-dzirdes-traucejumu-celoniem</link>
					<comments>https://dzirde.lv/miega-apnoja-var-viens-no-dzirdes-traucejumu-celoniem/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 21 Mar 2016 12:15:33 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[asinsvadu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[audiometrija]]></category>
		<category><![CDATA[augsts]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[cirkulācija]]></category>
		<category><![CDATA[cukura diabēts]]></category>
		<category><![CDATA[decibels]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes izmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes slieksnis]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes speciālists]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[frekvence]]></category>
		<category><![CDATA[hercs]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[krākšana]]></category>
		<category><![CDATA[LOR]]></category>
		<category><![CDATA[miega apnoja]]></category>
		<category><![CDATA[miegs]]></category>
		<category><![CDATA[pētījums]]></category>
		<category><![CDATA[profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[sirds]]></category>
		<category><![CDATA[struktūra]]></category>
		<category><![CDATA[troksnis]]></category>
		<category><![CDATA[zems]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5414</guid>

					<description><![CDATA[<p>&#8220;Amerikas Torakālā biedrība&#8221; veikusi pētījumu par miega apnojas un dzirdes traucējumu saistību. Pētījumā piedalījās 14 000 personu. Procedūrā tika novērtēts rīkles gala aizvēršanās indekss apnojas laikā. Pētījumā iekļautajām personām miega apnoja bija 15 un vairāk reizes vienā stundā. Par augstu frekvenču (Hz) dzirdes traucējumiem tika atzīti tie audiometrijas dati, kur dzirdes slieksnis pārsniedza 25 decibelus<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/miega-apnoja-var-viens-no-dzirdes-traucejumu-celoniem/" title="LasītMiega apnoja var būt viens no dzirdes traucējumu cēloņiem">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/miega-apnoja-var-viens-no-dzirdes-traucejumu-celoniem/">Miega apnoja var būt viens no dzirdes traucējumu cēloņiem</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/miega-apnoja-var-viens-no-dzirdes-traucejumu-celoniem/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-05-05 18:39:05 by W3 Total Cache
-->