


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>baktērijas - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/bakterijas/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Tue, 12 Apr 2016 09:52:27 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>baktērijas - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Peldēšana un ausu ieliktņi</title>
		<link>https://dzirde.lv/peldesana-un-ausu-ieliktni/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=peldesana-un-ausu-ieliktni</link>
					<comments>https://dzirde.lv/peldesana-un-ausu-ieliktni/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 12 Apr 2016 09:52:27 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Akustika]]></category>
		<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde.lv jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[aizsardzība]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[auss iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[auss ieliktnis]]></category>
		<category><![CDATA[ausu aizbāžņi]]></category>
		<category><![CDATA[ausu ieliktņi]]></category>
		<category><![CDATA[baktērijas]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dezinfekcija]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes konsultācijas]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes speciālists]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[individuāls]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[mikrobi]]></category>
		<category><![CDATA[niršana]]></category>
		<category><![CDATA[troksnis]]></category>
		<category><![CDATA[ūdens sports]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6087</guid>

					<description><![CDATA[<p>Peldēšanai domātie ausu ieliktņi ir ausu aizbāžņi, kuri ir paredzēti tam, lai novērstu ūdens iekļūšanu ausīs, ļaujot cilvēkam piedalīties ūdens sporta veidos. Šie ausu ieliktņi ir ieteicami, jo tiem piemīt ausi aizsargājoša funkcija. Tie pasargā ausi no ūdens iekļūšanas tajā, kas var izraisīt diskomfortu. Ūdenim iekļūstot ausī, ausī esošais sērs piebriest, tādējādi radot ausu aizkrišanas<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/peldesana-un-ausu-ieliktni/" title="LasītPeldēšana un ausu ieliktņi">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/peldesana-un-ausu-ieliktni/">Peldēšana un ausu ieliktņi</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/peldesana-un-ausu-ieliktni/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Galvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ</title>
		<link>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del</link>
					<comments>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 11 Apr 2016 09:02:24 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[acu slimības]]></category>
		<category><![CDATA[audzēji]]></category>
		<category><![CDATA[auss]]></category>
		<category><![CDATA[ausu iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[ausu un deguna iekaisums]]></category>
		<category><![CDATA[baktērijas]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[datortomogrāfija]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[fiziskās aktivitātes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas sāpes]]></category>
		<category><![CDATA[galvas trauma]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[kognitīvie procesi]]></category>
		<category><![CDATA[krampji]]></category>
		<category><![CDATA[muskulatūra]]></category>
		<category><![CDATA[nelaba dūša]]></category>
		<category><![CDATA[pataloģija]]></category>
		<category><![CDATA[redzes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[simptomātika]]></category>
		<category><![CDATA[sirds un asinsvadu sistēma]]></category>
		<category><![CDATA[stīva spranda]]></category>
		<category><![CDATA[stress]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[traumas]]></category>
		<category><![CDATA[vemšana]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[vīrusi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6050</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ģenētiskās galvassāpes var tikt mantotas ģenētiski molekulārā līmenī. Var būt simptomātiskās galvassāpes, kas rodas patoloģiju, baktēriju vai vīrusu infekciju, audzēju, sirds un asinsvadu slimību, ausu un deguna iekaisumu, acu slimību vai psihiskas izcelsmes slimību dēļ. Indivīdam jādodas pie speciālista veikt datortomogrāfiju, ja: novērojamas spēcīgas, pēkšņas ierosas sāpes; paaugstināta ķermeņa temperatūra; stīva sprandas – kakla daļa;<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/" title="LasītGalvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/">Galvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/galvassapes-var-rasties-ari-ausu-iekaisumu-del/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Kā bērnam pareizi šņaukt degunu?</title>
		<link>https://dzirde.lv/ka-bernam-pareizi-snaukt-degunu/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=ka-bernam-pareizi-snaukt-degunu</link>
					<comments>https://dzirde.lv/ka-bernam-pareizi-snaukt-degunu/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 07 Apr 2016 13:28:09 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes aizsardzība, profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[aizkritušas ausis]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[ausu bungdobums]]></category>
		<category><![CDATA[baktērijas]]></category>
		<category><![CDATA[bērns]]></category>
		<category><![CDATA[cirkulācija]]></category>
		<category><![CDATA[deguns]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[gaiss]]></category>
		<category><![CDATA[iesnas]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[sekrēts]]></category>
		<category><![CDATA[šņaukšana]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5986</guid>

					<description><![CDATA[<p>Diezgan bieži bērniem siltajā laikā mēdz būt iesnas. Būtiski pareizi iemācīt atbrīvot degunu no izdalījumiem. Jāatceras, ka līdz aptuveni sešu gadu vecumam bērnam izdalījumi jāvelk uz iekšu, nevis spēcīgi jāpūš ārā no nāsīm. Šādā gadījumā sekrēts nenonāks ausu bungdobumā, līdz ar to bērns izvairīsies no vidusauss iekaisuma. Bērna vecumā mainās auss anatomiskā uzbūve, bungdobuma esošais<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/ka-bernam-pareizi-snaukt-degunu/" title="LasītKā bērnam pareizi šņaukt degunu?">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/ka-bernam-pareizi-snaukt-degunu/">Kā bērnam pareizi šņaukt degunu?</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/ka-bernam-pareizi-snaukt-degunu/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Dzirdes zuduma cēloņi bērna vecumā</title>
		<link>https://dzirde.lv/dzirdes-zuduma-celoni-berna-vecuma/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=dzirdes-zuduma-celoni-berna-vecuma</link>
					<comments>https://dzirde.lv/dzirdes-zuduma-celoni-berna-vecuma/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 04 Apr 2016 09:33:01 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[alerģijas]]></category>
		<category><![CDATA[ausu infekcijas]]></category>
		<category><![CDATA[baktērijas]]></category>
		<category><![CDATA[bērnu dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes izmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes profilakse]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes speciālists]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[fototerapija]]></category>
		<category><![CDATA[ģenētika]]></category>
		<category><![CDATA[ģimenes ārsts]]></category>
		<category><![CDATA[gripa]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[LOR]]></category>
		<category><![CDATA[masaliņas]]></category>
		<category><![CDATA[mikrobi]]></category>
		<category><![CDATA[pediatrs]]></category>
		<category><![CDATA[saaukstēšanās]]></category>
		<category><![CDATA[vakcinācija]]></category>
		<category><![CDATA[vibrāciju un skaņu mazinošas ierīces]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5884</guid>

					<description><![CDATA[<p>ASV veikts pētījums un secināts, ka aptuveni 3 no 1000 bērniem piedzimst ar dzirdes traucējumiem. Dzirdes traucējumu izplatībai pastāv tendence pieaugt cilvēku skaitam ar dzirdes traucējumiem. Aptuveni 50 % jaundzimušo dzirdes traucējumi tiek pārmantoti ģenētiski. Biežākie cēloņi dzirdes traucējumiem agrīnā vecumā ir ausu infekcijas, alerģijas, saaukstēšanās. Daži bērni agrīnā vecumā iegūst dzirdes traucējumus pārmērīga trokšņa<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/dzirdes-zuduma-celoni-berna-vecuma/" title="LasītDzirdes zuduma cēloņi bērna vecumā">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/dzirdes-zuduma-celoni-berna-vecuma/">Dzirdes zuduma cēloņi bērna vecumā</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/dzirdes-zuduma-celoni-berna-vecuma/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Saaukstēšanās</title>
		<link>https://dzirde.lv/saaukstesanas-2/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=saaukstesanas-2</link>
					<comments>https://dzirde.lv/saaukstesanas-2/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 01 Apr 2016 13:14:05 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[angīna]]></category>
		<category><![CDATA[ārstniecības persona]]></category>
		<category><![CDATA[atbilstošs tērps]]></category>
		<category><![CDATA[aukstums]]></category>
		<category><![CDATA[baktericīdi]]></category>
		<category><![CDATA[baktērijas]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[inhalācijas]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[masāža]]></category>
		<category><![CDATA[mikroorganismi]]></category>
		<category><![CDATA[nervi]]></category>
		<category><![CDATA[saaukstēšanās]]></category>
		<category><![CDATA[sviedrējošas tējas]]></category>
		<category><![CDATA[temperatūra]]></category>
		<category><![CDATA[urīndzenoši augi]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5830</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ja diennakts laikā diezgan strauji mainās gaisa temperatūra un cilvēkam ir tendence sezonu mijās slimot, tad savlaicīgi jādomā par dažādiem profilakses līdzekļiem pret saaukstēšanos, kā arī jānorūdās. Aukstums ir tikai viens no cēloņiem, kas izraisa saaukstēšanos. Slimības rodas nervu sistēmas pārslodzes dēļ, nepareiza dienas režīma un neveselīga uztura dēļ, kā arī organisma izmainītas mikrofloras dēļ<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/saaukstesanas-2/" title="LasītSaaukstēšanās">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/saaukstesanas-2/">Saaukstēšanās</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/saaukstesanas-2/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Antibiotikas</title>
		<link>https://dzirde.lv/antibiotikas/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=antibiotikas</link>
					<comments>https://dzirde.lv/antibiotikas/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 17 Mar 2016 13:52:32 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[āda]]></category>
		<category><![CDATA[aknas]]></category>
		<category><![CDATA[antibakteriāls]]></category>
		<category><![CDATA[antibiotikas]]></category>
		<category><![CDATA[asiņošana]]></category>
		<category><![CDATA[baktērijas]]></category>
		<category><![CDATA[blakusparādības]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dienas režīms]]></category>
		<category><![CDATA[diēta]]></category>
		<category><![CDATA[dzelte]]></category>
		<category><![CDATA[džinkstēšana]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes izmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[farmaceits]]></category>
		<category><![CDATA[farmācija]]></category>
		<category><![CDATA[fizioloģija]]></category>
		<category><![CDATA[ieteikums]]></category>
		<category><![CDATA[individuāla pieeja]]></category>
		<category><![CDATA[infekcija]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[ķīmija]]></category>
		<category><![CDATA[konsultācija]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[nieres]]></category>
		<category><![CDATA[norādījums]]></category>
		<category><![CDATA[orāls]]></category>
		<category><![CDATA[organisms]]></category>
		<category><![CDATA[reibonis]]></category>
		<category><![CDATA[šķidrums]]></category>
		<category><![CDATA[slikta dūša]]></category>
		<category><![CDATA[slimība]]></category>
		<category><![CDATA[terapija]]></category>
		<category><![CDATA[toksīni]]></category>
		<category><![CDATA[toksisks]]></category>
		<category><![CDATA[troksnis ausīs]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[veselīgs dzīvesveids]]></category>
		<category><![CDATA[vīruss]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5336</guid>

					<description><![CDATA[<p>Mūsdienās cilvēki dzīvo industralizētā vidē, līdz ar to gandrīz ikviens cilvēks savā mūžā ir lietojis antibiotikas. Vai antibiotikas var vienmēr un visiem palīdzēt? Organismam ir individuālas īpatnības, kas var izraisīt izmaiņas terapijā. Medicīnas speciālisti iesaka cilvēkiem ievērot piecus svarīgus nosacījumus antibiotiku terapijas laikā. 1) Antibiotikas nepalīdzēs vīrusu slimību gadījumā &#8211; vīrusu infekcijai var rasties baktēriju<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/antibiotikas/" title="LasītAntibiotikas">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/antibiotikas/">Antibiotikas</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/antibiotikas/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Adenoīdi: cēloņi un simptomi</title>
		<link>https://dzirde.lv/adenoidi-celoni-un-simptomi/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=adenoidi-celoni-un-simptomi</link>
					<comments>https://dzirde.lv/adenoidi-celoni-un-simptomi/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 16 Mar 2016 07:49:32 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Jaukta tipa dzirdes traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Konduktīva vājdzirdība]]></category>
		<category><![CDATA[adenoīdi]]></category>
		<category><![CDATA[aizdegunes mandele]]></category>
		<category><![CDATA[ārstēšana]]></category>
		<category><![CDATA[audi]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[ausu infekcijas]]></category>
		<category><![CDATA[baktērijas]]></category>
		<category><![CDATA[bērnība]]></category>
		<category><![CDATA[bērns]]></category>
		<category><![CDATA[deguna dobums]]></category>
		<category><![CDATA[deguns]]></category>
		<category><![CDATA[diagnostika]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes kanāls]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes veselība]]></category>
		<category><![CDATA[gaisa plūsma]]></category>
		<category><![CDATA[infekcijas]]></category>
		<category><![CDATA[konsultacijas]]></category>
		<category><![CDATA[LOR]]></category>
		<category><![CDATA[mandeles]]></category>
		<category><![CDATA[mīksts]]></category>
		<category><![CDATA[rīkle]]></category>
		<category><![CDATA[sekrēts]]></category>
		<category><![CDATA[skaņu uztvere]]></category>
		<category><![CDATA[terapija]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vidusauss infekcijas]]></category>
		<category><![CDATA[vīrusi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5249</guid>

					<description><![CDATA[<p>Adenoīdi ir mīksta audu masa, kas atrodas aiz deguna dobuma (saukti arī par aizdegunes mandelēm). Tāpat kā limfmezgli, adenoīdi piedalās cilvēka imūnās sistēmas uzturēšanā, un tie sastāv no limfātiskiem audiem. Baltās asins šūnas cirkulē cauri adenoīdiem un pārējiem limfātiskiem audiem, reaģējot uz neatpazītiem iebrucējiem organismā. Mums visiem piedzimstot un bērnības gados ir adenoīdi, taču līdz<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/adenoidi-celoni-un-simptomi/" title="LasītAdenoīdi: cēloņi un simptomi">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/adenoidi-celoni-un-simptomi/">Adenoīdi: cēloņi un simptomi</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/adenoidi-celoni-un-simptomi/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-06-07 09:27:15 by W3 Total Cache
-->