


<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>asociācijas - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<atom:link href="https://dzirde.lv/tag/asociacijas/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<description>Dodot iespēju dzirdēt mēs sniedzam iespēju saprast un sazināties</description>
	<lastBuildDate>Mon, 11 Apr 2016 09:12:57 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.5</generator>

<image>
	<url>https://dzirde.lv/wp-content/uploads/2019/12/cropped-fav-3-32x32.png</url>
	<title>asociācijas - SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</title>
	<link>https://dzirde.lv</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Nevalodas skaņu uztvere jeb skaņas garša</title>
		<link>https://dzirde.lv/nevalodas-skanu-uztvere-jeb-skanas-garsa/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=nevalodas-skanu-uztvere-jeb-skanas-garsa</link>
					<comments>https://dzirde.lv/nevalodas-skanu-uztvere-jeb-skanas-garsa/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 11 Apr 2016 09:12:57 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Akustika]]></category>
		<category><![CDATA[Binaurālā dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes un līdzsvara orgāns]]></category>
		<category><![CDATA[Dzirdes veselība, arodveselība]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[Skaņu uztveres stratēģijas]]></category>
		<category><![CDATA[asociācijas]]></category>
		<category><![CDATA[augsts]]></category>
		<category><![CDATA[ausis]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdes uztvere]]></category>
		<category><![CDATA[dzirdēt]]></category>
		<category><![CDATA[frekvence]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[klausīties]]></category>
		<category><![CDATA[komunikācija]]></category>
		<category><![CDATA[maņas]]></category>
		<category><![CDATA[nevalodas skaņa]]></category>
		<category><![CDATA[sajūta]]></category>
		<category><![CDATA[sinestēzijas]]></category>
		<category><![CDATA[skaņa]]></category>
		<category><![CDATA[skaņu garša]]></category>
		<category><![CDATA[struktūra]]></category>
		<category><![CDATA[uztvere]]></category>
		<category><![CDATA[zems]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=6054</guid>

					<description><![CDATA[<p>&#8220;Oksfordas universitātes&#8221; zinātnieki atklājuši, ka cilvēki pēc skaņām spēj noteikt objekta forma, struktūru, pat garšu. Mazus, stūrainus priekšmetus cilvēki uztver ar zemu skaņu frekvencēm, savukārt lielus, apaļus priekšmetus biežāk asociē ar augstu skaņu frekvencēm. Skaņu asociācijas rodas vienlaicīgi vairākos orgānos (maņu orgānā, kas uztver kairinājumu, un vēl kādā indivīda ķermeņa struktūrā). Sinestēzija piemīt ikvienam cilvēkam. Tas<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/nevalodas-skanu-uztvere-jeb-skanas-garsa/" title="LasītNevalodas skaņu uztvere jeb skaņas garša">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/nevalodas-skanu-uztvere-jeb-skanas-garsa/">Nevalodas skaņu uztvere jeb skaņas garša</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/nevalodas-skanu-uztvere-jeb-skanas-garsa/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Rentgenstarojums</title>
		<link>https://dzirde.lv/rentgenstarojums/?utm_source=rss&#038;utm_medium=rss&#038;utm_campaign=rentgenstarojums</link>
					<comments>https://dzirde.lv/rentgenstarojums/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 22 Mar 2016 12:34:04 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[asociācijas]]></category>
		<category><![CDATA[audzējs]]></category>
		<category><![CDATA[cilvēks]]></category>
		<category><![CDATA[cisteīns]]></category>
		<category><![CDATA[dzimumhormoni]]></category>
		<category><![CDATA[dzīves kvalitāte]]></category>
		<category><![CDATA[elektriskais lauks]]></category>
		<category><![CDATA[elektromagnētiskie viļņi]]></category>
		<category><![CDATA[elektroni]]></category>
		<category><![CDATA[filmas]]></category>
		<category><![CDATA[fona starojums]]></category>
		<category><![CDATA[galvas smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[glutations]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti]]></category>
		<category><![CDATA[izmeklējumu dati]]></category>
		<category><![CDATA[Medicina]]></category>
		<category><![CDATA[meningioma]]></category>
		<category><![CDATA[radiācija]]></category>
		<category><![CDATA[rentgens]]></category>
		<category><![CDATA[rentgenstarojums]]></category>
		<category><![CDATA[selēns]]></category>
		<category><![CDATA[siekalu dziedzeris]]></category>
		<category><![CDATA[stars]]></category>
		<category><![CDATA[Tehnoloģijas]]></category>
		<category><![CDATA[vairogdziedzeris]]></category>
		<category><![CDATA[veselība]]></category>
		<category><![CDATA[vēzis]]></category>
		<category><![CDATA[vitamīni]]></category>
		<category><![CDATA[zobi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://dzirde.lv/?p=5517</guid>

					<description><![CDATA[<p>&#8220;Rentgenstarojums ir elektromagnētiskie viļņi, kuru garums 0,0025 līdz 25 nm, tam piemīt liela caurspiešanās spēja. Rentgenstarojumu iegūst, rentgenlampas anoda materiālā bremzējot ātrus elektronus, kurus emitē sakvēlināts katoda kvēldiegs un paātrina elektriskais lauks.&#8221; [1.] Mūsdienu modernajā medicīnā rentgenizmeklējumi tiek veikti salīdzinoši bieži. [2.] Vācu fiziķis V. Rentgens 1895. gadā atklāja rentgenstarojumu un tā īpašības. [3.] Zinātnieki veikuši<a class="excerpt-read-more" href="https://dzirde.lv/rentgenstarojums/" title="LasītRentgenstarojums">Lasīt vairāk</a></p>
<p>The post <a href="https://dzirde.lv/rentgenstarojums/">Rentgenstarojums</a> first appeared on <a href="https://dzirde.lv">SIA Dinas Tanbergas dzirdes klīnika</a>.</p>]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://dzirde.lv/rentgenstarojums/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>

<!--
Performance optimized by W3 Total Cache. Learn more: https://www.boldgrid.com/w3-total-cache/

Page Caching using Disk: Enhanced 
Lazy Loading (feed)

Served from: dzirde.lv @ 2026-05-21 22:46:30 by W3 Total Cache
-->